Neveselīgs dzīvesveids nopietni bojā mūsu “pelēkās šūniņas”! Kā trenēt atmiņu? 2
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Līdzīgi kā sportojam un kustamies, lai labā formā uzturētu ķermeni, arī atmiņa ir jātrenē un jānodarbina. Par to, kāpēc tas svarīgi un kādi paņēmieni palīdzēs asināt prātu un uzlabot atmiņu, stāsta GK Neiroklīnikas neirologs ANDREJS KOSTIKS.
“Tāpat kā valoda, uztvere, plānošana, domāšana, arī atmiņa ir viena no mūsu kognitīvajām jeb izziņas funkcijām. Tāpēc nevaram nodalīt tikai metodes, kā uzlabot atmiņu – vienlīdz svarīgi trenēt un izmantot visas kognitīvās funkcijas kopumā. Tā varēsim uzlabot gan dzīves kvalitāti, gan veselību. Kognitīvo funkciju trenēšana ir viena no veselīga dzīvesveida pamatlietām,” stāsta neirologs.
Noveco ķermenis un arī atmiņa
Līdz ar gadiem noveco ne tikai ķermenis, vājāka kļūst arī atmiņa, tas ir normāls fizioloģisks process. Lielākoties jaunu šūnu ģenerēšana smadzenēs notiek līdz 40–45 gadu vecumam, pēcāk tas notiek ievērojami mazāk. Katrai šūnai ir noteikta dzīvildze, un smadzeņu šūnas ir tās, kas praktiski neatjaunojas, skaidro neirologs.
Taču var mēģināt palielināt vai saglabāt atmiņas kapacitāti jeb ietilpību. Labākais laiks ir bērnība un jaunības gadi, kad tiek apgūts ļoti daudz jaunu prasmju, iegūtas jaunas zināšanas. “Taču arī vēlākos gados ļoti svarīgi trenēt izziņas funkcijas, lai atmiņa nepasliktinātos. Ja pilnvērtīgi neizmantosim izziņas funkcijas, arī atmiņa ar laiku pasliktināsies,” akcentē Andrejs Kostiks.
Drauds atmiņai – slimības
Atmiņu var pasliktināt arī neveselīgs dzīvesveids. Būtiski izziņas spējas var pasliktināties pēc insulta, infarkta, cēlonis var būt dažādi metabolie traucējumi: paaugstināts cukura līmenis, augsts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, kas rosina sirds-asinsvadu sistēmas slimības.
Liela nozīme ir arī ģenētikai. Iedzimta var būt arī Alcheimera slimība, viena no izplatītākajām slimībām pasaulē, kas izraisa atmiņas pasliktināšanos vecumdienās, stāsta Andrejs Kostiks. Alcheimera slimībai lēnām progresējot, tiek bojātas galvas smadzeņu šūnas, līdz ar to pasliktinās atmiņa, sociālās prasmes, spriešanas spējas, izmainās emocionālās reakcijas.
Galēji smadzeņu šūnu bojājums izraisa demenci jeb plānprātību, kad cilvēks vairs nespēj sevi aprūpēt. “Ja cilvēks ir riska grupā un ir liela iespējamība attīstīties Alcheimera slimībai, pat mērķtiecīgi trenējot izziņas funkcijas, to pavisam novērst nevaram, taču varam attālināt periodu, kad slimība sāks progresēt, un uzkrāt rezerves, lai šo periodu varētu nodzīvot pilnvērtīgāk,” stāsta neirologs.
Jaunas prasmes un iemaņas
Atmiņu uzlabo un kopumā kognitīvās funkcijas jaunu prasmju attīstīšana un jaunu zināšanu apgūšana. “Kad apgūstam kaut ko jaunu, smadzenes izveido jaunas saiknes starp šūnām, tā stiprinot gan atmiņu, gan domāšanu,” stāsta neirologs. Tāpēc ir svarīgi mācīties kaut ko jaunu visas dzīves garumā.
Kas uzlabo atmiņu un veicina domāšanu
• Ceļošana. Neatkarīgi no tā, vai neredzētas vietas aplūkot dodamies uz ārzemēm vai tepat Latvijā, ceļošana ir aktīva un izzinoša. Veidojas plašāks skatījums uz lietām, ir jauna informācija, kas jāapstrādā un veicina smadzeņu darbību.
• Jaunu valodu apguve. Kad mācāmies valodu, ir jākoncentrējas, jāatkārto jaunie vārdi un jāiegaumē, jāmācās tos lietot sarunā.
• Jaunas prasmes un hobiji. Arī pusmūžā vai vecumdienās var apgūt jaunu profesiju, studēt augstskolā, apmeklēt dažādus kursus, pievērsties jauniem hobijiem vai iestāties autoskolā. “Mēģinām nodarbes konstruēt tā, lai varam izmantot pēc iespējas plašāku izziņas spektru,” iesaka neirologs. Turklāt vērtīgāk jauno informāciju ne tikai izlasīt datora ekrānā, bet arī pierakstīt. “Ir pētījumi, kas apliecina, ka studenti, kas informāciju meklēja internetā, nevis konspektēja, vairāk koncentrējās tieši uz pareizo taustiņu meklēšanu klaviatūrā, nevis jauno informāciju.”
• Pierakstu veidošana. Tā palīdzēs gan atcerēties informāciju, gan plānot lietas. Var veidot iepirkumu sarakstu vai, piemēram, plānot ekskursijas maršrutu.
• Stratēģiskās galda spēles. Tās trenē plānošanu, uzmanību, taču svarīgi ik pa laikam mainīt spēli vai noteikumus. Pretējā gadījumā labi padosies tieši konkrētā spēle. Atmiņas trenēšanai labi noderēs arī galda spēles, kurās jāmeklē vienādi attēlu pāri.
• Mūzikas instrumenta apgūšana. Jāizmanto vairāki izziņas funkcijas aspekti. “Lai nospēlētu melodiju, jāatceras notis, jādzird, ko es tagad spēlēju, jākoncentrējas uz darbību. Turklāt strādā arī sīkā motorika. Ir pētījumi, kas pierāda, ka bērniem, kas mācās spēlēt mūzikas instrumentu, izziņas spējas attīstās labāk, ievērojami palielinās atmiņas kapacitāte. Arī mūzikas instrumenta spēli var apgūt jebkurā vecumā,” iesaka ārsts.
• Veselīgs dzīvesveids. Mūsu ķermeņa veselību, līdz ar to atmiņu uzlabos regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs miegs, sabalansēts uzturs, kurā jāiekļauj arī produkti, kas satur vērtīgās omega-3 taukskābes. Smadzeņu darbībai un atmiņai nepieciešami arī B grupas vitamīni, D vitamīns.
Ja šķiet, ka atmiņa pasliktinājusies, piemēram, pārņem izklaidība, piemirstas vārdi vai svarīgas lietas, noteikti jādodas pie neirologa. Speciālists izvērtēs, vai tikai jāievieš izmaiņas dienas režīmā vai arī atmiņas pasliktināšanās ir nopietnas slimības priekšvēstnesis.
Jautājums neirologam
Vai krustvārdu mīklu risināšana uzlabo atmiņu?
“Risinot krustvārdu mīklas, nostiprinām un izmantojam jau esošās zināšanas. Tas ir labi, taču neko jaunu neapgūstam, un no atmiņas uzlabošanas viedokļa tas nesniedz ievērojamu rezultātu. Lietderīgāk smadzeņu veselībai, kā arī atmiņas trenēšanai darīt ko tādu, kas attīstītu vairākas kognitīvās funkcijas reizē. Ja cilvēkam varētu parādīties atmiņas traucējumi, rekomendē minēt mīklas.
Ideālā variantā, ja mīklas atminēšanai nepieciešams apskatīt, paņemt rokās, pataustīt, pagrozīt kādu priekšmetu, tā izmantojot arī sīko motoriku, kas ir nozīmīga domāšanas uzlabošanai. Lieliski atmiņas trenēšanai noderēs arī puzļu likšana,” iesaka Andrejs Kostiks.
