Nevēlētāju un sīkpartiju zeme Vācija 0
Obligātais karadienests Vācijā tika atcelts pirms pāris gadiem. Taču joprojām darbojas kāds cits dienests – tajā var “iesaukt” gan vīriešus, gan sievietes. Tas ilgst tikai vienu dienu, no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā.
Šajā dienestā nodarbinātos sauc par “vēlēšanu palīgiem”. Viņu uzdevums ir uzraudzīt balsošanu vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu dienā, kā arī veikt balsu skaitīšanu.
Lielākā daļa no aptuveni 600 000 vēlēšanu palīgiem, kuri pagājušajā svētdienā nodrošināja Vācijas parlamenta vēlēšanu norisi, gan šim darbam bija pieteikušies brīvprātīgi. Tomēr, tā kā brīvprātīgo atsaucība ar katrām vēlēšanām arvien sarūk, vairākas federālās zemes un pilsētas, lai nodrošinātu pietiekamu darbinieku skaitu, bija spiestas iedarbināt likumā paredzēto “piespiedu mehānismu”. Proti, pēc nejaušības principa izvēlētiem iedzīvotājiem nosūtīt paziņojumu, ka viņi svētdien tiek norīkoti darbam vēlēšanu iecirkņos. Lai no “iesaukuma” atteiktos, jābūt sevišķam iemeslam, piemēram, to var noraidīt slimības, vecuma vai ģimenes apstākļu dēļ. Savukārt par neattaisnotu neierašanos draud naudas sods. Vēlēšanu palīgi, arī “piespiedu kārtā” uzaicinātie, saņem nelielu kompensāciju, piemēram, Berlīnē 50 eiro par dienu.
Pirms vēlēšanām vairāki mediji sāka diskusiju: vai par obligātu beidzot nevajadzētu noteikt arī pašu pienākumu vēlēt? Interese par politiku Vācijā samazinās. Nevienā citā Rietumu demokrātijā, izņemot Portugāli, pēdējos trīsdesmit gados nav tik krasi palielinājies tā saucamo nevēlētāju skaits kā Vācijā.
1983. gadā vēlēšanās nepiedalījās 11,7 procenti balsstiesīgo, bet 2009. gadā – jau 36,4 procenti.
“Es esmu viens no tiem, kas šīs vēlēšanas ignorēs,” dienu pirms vēlēšanām saka Klauss, jauns vīrietis žokejcepurē, sastapts stacijā netālu no Gesundbrunnenas tirdzniecības centra. Tur tajā pašā brīdī, staigādams pa veikaliem un dalīdams pārdevējām sarkanas rozes, Sociāldemokrātiskajai partijai vēl neizlēmušo vēlētāju balsis cenšas zvejot Berlīnes mērs Klauss Vovereits. Klausu tas neinteresē: “Es neticu nevienai partijai. Es visās esmu vīlies.” Viņš strādājot pilna laika darbu, astoņas stundas dienā, bet mēnesī nopelnot 600 eiro. “Tāpēc es vienlaikus saņemu pabalstu no “Hartz IV” sistēmas (ilgstošo bezdarbnieku un zemo algu sektora atbalsta mehānisms Vācijā. – T. A.), jo ar tādu algu izdzīvot nav iespējams. Tas ir pazemojoši.”
Ja Klauss dzīvotu nevis Berlīnē, bet Ziemeļreinā-Vestfālenē, viņš varētu rīkoties arī citādi. Šajā federālajā zemē šajās vēlēšanās pirmo reizi vēlētājiem bija iespēja balsot arī par Nevēlētāju partiju. Partijas pārstāvis Detlevs Neuferts skaidro: “Mūsu pro gramma ir gluži vienkārša, un tā nekonkurē ar citām partijām, jo mēs vēlamies mainīt partiju sistēmu pašos pamatos.”
Demokrātijas trauslais augs pie pašreizējās sistēmas pamazām nokalstot, jo vēlētājiem nav kontroles pār to, ko pēc iekļūšanas parlamentā dara viņu ievēlētie deputāti. Tāpēc partija pieprasa atcelt frakciju disciplīnu, atteikties no koalīcijas līgumiem, kā arī aizliegt deputātiem parlamentā strādāt ilgāk par diviem termiņiem jeb astoņiem gadiem.
Protams, Nevēlētāju partija parlamentā neiekļuva. Tāpat kā vēl 31 no 35 partijām, kas startēja vēlēšanās. Kopējais par tam atdoto balsu skaits ir iespaidīgs – gandrīz septiņi miljoni. Tik daudz vējā izsviestu balsu Vācijas parlamenta vēlēšanās nav bijis ilgus gadus. Galvenais iemesls ir “Alternatīvas Vācijai” pārsteidzošie panākumi un brīvo demokrātu negaidītais zaudējums – abas partijas palika tikai dažas procentu desmitdaļas zem piecu procentu barjeras. Šīs balsis tiek sadalītas piecu procentu barjeru pārvarējušajām partijām, vairojot to pārstāvniecību parlamentā.
Būtiska kristīgo demokrātu elektorāta daļa allaž bijuši vēlētāji vecumā virs 60 gadiem. Pat ja agrāk atbalstījuši citus politiskos spēkus, pensijas vecumā ļaudis dod priekšroku konservatīvām vērtībām. Un tādas vismaz ārēji pārstāv Merkeles partija. Tādēļ, jo straujāk noveco Vācijas sabiedrība, jo izdevīgāk Kristīgo demokrātu savienībai. Tomēr tā tas izskatās tikai pirmajā acu uzmetienā, saka vēlēšanu pētnieks Matiass Jungs. Patiesībā ik pa četriem gadiem Merkeles partija zaudē apmēram miljonu atbalstītāju – un tieši šajā vecuma grupā. “Viņi vienkārši nomirst,” saka M. Jungs, “pavisam nopietni. Būtiskākos zaudējumus kristīgajiem demokrātiem nodara nāve. Katrās vēlēšanās, lai saglabātu vismaz savu līdzšinējo pārstāvniecību, Kristīgo demokrātu savienībai ir jāpārvilina vēlētāji no citām partijām vai jāiegūst atbalstītāji no nevēlētāju vidus.”
