Digitālie svētki, iespējams, lētāki! Kāpēc Latvija nevēlas šogad iesaldēt Dziesmu svētkus? 5
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Dziesmu un deju svētku padomes sēdē tālākai virzīšanai Ministru kabinetam (MK) tika apstiprināts jaunais “e-dziesmusvētku” koncepts, paredzot, ka XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki netiks atcelti vai pārcelti uz nākamo gadu, bet notiks lielākoties videostāstu formā. Valdība risinājuma piedāvājumu izskatīs maija otrajā pusē.
“”E-dziesmusvētkus” veidos koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, dažādi virtuāli sveicieni, montēti sižeti, un notiks arī aktīva Latvijas Televīzijas piesaiste. Svētku iemūžināšana videoversijās visā Latvijas teritorijā un diasporā notiks līdz 30. oktobrim,” sēdē skaidroja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, uzsverot, ka “svētku modelis, par kādu runājam, ir balstīts uz svētku operatīvas grupas sanāksmē iezīmētajiem riskiem un epidemioloģisko prognozi vasarai, kā arī uz skatījumu, kāds tika gūts XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejā”.
Gan A. Bērziņa, gan svētku mākslinieciskās padomes vadītājs, diriģents Romāns Vanags teica, ka ir svarīgi pabeigt līdzšinējo trīs gadu gatavošanās posmu, to dokumentējot kā kovidlaika liecību, kā arī pateikties par grūto un nesavtīgo darbu kolektīvu vadītājiem un skolēniem.
“XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mērķis ir nodrošināt tradīcijas pēctecību un nepārtrauktību, kā arī pabeigt šo svētku ciklu. Lai varētu to noslēgt un dokumentēt vēsturei liecību, kādi ir bijuši svētki, būtisks nosacījums ir stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību.
Attālinātais darbs, kas bijis pusotra gada garumā, ir nozīmīgs, lai mēs pateiktu paldies tiem skolēniem, kuri aktīvi iesaistījās, darbojās attālinātajā mācību procesā, kuri pavasara periodā darbojās klātienē. Īpašs paldies pedagogiem, kuri izturēja šo veicamo darbu,” uzsvēra A. Bērziņa.
Neiesaldēt dzīvi, bet ļauties izaicinājumam
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sēdē un tai sekojošajā preses konferencē iebilda pret publiskajā telpā izskanējušo, zināms, arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pausto ideju, ka Skolēnu dziesmu un deju svētkus vajadzētu pārcelt uz 2022. gadu, norādot, ka nav nekādu garantiju par to, kāds būs nākamais gads.
To, viņasprāt, apliecinot visvairāk vakcinēto valstu – Lielbritānijas, Izraēlas un ASV – publikācijas, kas norāda, ka “sasniegt šajās valstīs pūļa imunitāti ir gandrīz neiespējami”.
Ministre arī norādīja, ka pagājušā gada nogalē MK virzītās izmaiņas Dziesmu un deju svētku likumā nosaka, ka “Dziesmu svētku pārcelšana var notikt, ilgākais, gada robežās, un šo Dziesmu svētku periods ir no šā gada jūlija līdz pat šā gada beigām”.
I. Šuplinska arī aicināja “neiesaldēt dzīvi” un svētkus vēl ilgāk, bet būt gataviem citādu svētku izaicinājumam: “Ir sabiedrības daļa, kas ir gatava kovida laikā iesaldēt sevi un konkrētos procesus, kuros viņi darbojas, un ir daļa, kas saprot, ka dzīvi neatkārtosi, dzīvei melnraksta nav un uzreiz jāraksta tīrraksts, [neraugoties uz to, vai] ir laiks, garastāvoklis, finanses.
Un ir daļa [sabiedrības], kas šajā brīdī ir spējuši attīstīt jaunas iniciatīvas, radošas pieejas un absolūti neordinārus risinājumus. Ja virsrakstos raksta, ka nedrīkst bērniem nozagt svētkus, tad es saku, ka bērniem nedrīkst nozagt, pirmkārt, vasaru, otrkārt, kopā būšanas prieku, vai tas būtu vientulībā ar tautastērpu un dziesmu, divvientulībā ar partneri vai kolektīva vientulībā tādā apmērā, kādā tas pieļauts.
Svarīgi ir apzināties, ka šis enerģijas lādiņš, kas nepieciešams katram skolēnam, šajā gadā var tikt iedots ar Dziesmu un deju svētku repertuāra vērtībām.”
I. Šuplinskai pievienojās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, sakot: “Cilvēkam, kura personība briest un mainās ik pa dienām, vesels gads ir milzīgs laika posms, lai tas varētu radīt apdraudējumu, uztraukumu vai bažas par šīs tradīcijas nepārtrauktību.
Tas ir iemesls, kādēļ es ļoti cieši iestājos par to, ka mums ir jāatrod veids, kā dziesmu svētkus šogad sarīkot tādā formātā, kāds tiek piedāvāts un, manuprāt, ir ļoti labs risinājums.”
Digitālie svētki, iespējams, lētāki
Valsts Izglītības satura centra veiktā aptaujā lielākā daļa pašvaldību (96 no 106) atbalsta dažādas svētku norises, gan iesaistoties kopīgajos notikumos, gan veidojot dažādus pasākumus savā pašvaldībā. Savukārt sešas neatbalstīja nekādas aktivitātes.
“Šo pašvaldību kolektīvi aktīvi iesaistās videoklipu veidošanā un būtībā jau ir kļuvuši par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem,” atzīmēja A. Bērziņa.
Viņa informēja, ka pašlaik XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies 2090 kolektīvi, kuros ir 40 049 dalībnieki.
Tikmēr finanšu ministra padomniece Karina Ploka norādīja, ka šobrīd nav skaidrs, cik no 4,1 miljona eiro, kas rezervēti Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, ir jau iztērēts.
K. Ploka aicināja Izglītības un zinātnes ministriju sniegt potenciālo tāmi, cik varētu izmaksāt piedāvātais svētku formāts.
I. Šuplinska atzīmēja, ka digitālo Dziesmu svētku gadījumā finansējuma izlietojums varētu samazināties vismaz divas reizes, jo, analizējot tradicionālo Dziesmu svētku finansējumu, lielākā daļa finanšu līdzekļu tiekot tērēti ēdināšanai, uzturēšanai un drošības pasākumiem.
Detalizēta “e-dziesmusvētku” tāme tiks iesniegta 27. maijā, kad šis jautājums tiks virzīts izskatīšanā Ministru kabinetā.
