Nevēlas iesaiņot “dāvanu” nepilsoņiem 13
Lai vai kādus naturalizācijas atvieglojumus izdomātu dažādas integrācijas ekspertu grupas vai Simtgades svētku padome, gala vārds par šo jautājumu jebkurā gadījumā būs jāsaka Saeimai. Pagaidām gan parlamenta frakcijas ir skeptiskas par nepieciešamību veikt kādas politiskas izmaiņas, lai nepilsoņi vieglāk varētu kļūt par pilsoņiem.
Naturalizējušies jau tūkstoši
“Latvijā jau pastāv atbilstošs regulējums, lai ikviens, kurš to vēlas, varētu kļūt par Latvijas pilsoni,” norāda vairums aptaujāto frakciju pārstāvju. Valdošās koalīcijas lielākās partijas “Vienotība” un ZZS uzskata, ka pašreizējais naturalizācijas mehānisms jau nodrošina pietiekamas iespējas iegūt pilsonību visiem, kas to vēlas. “To ir izmantojuši jau tūkstošiem cilvēku, ieguvuši pilsonību un veiksmīgi integrējušies. Tas, ka vēl ir palicis liels skaits nepilsoņu, kuri acīmredzot nevēlas naturalizēties, nav patīkami. Taču šāds fakts pats par sevi nebūtu iemesls kaut ko mainīt pašreizējā kārtībā. Nedomāju, ka valstij uz simtgadi vajadzētu realizēt kādu automātisku pilsonības piešķiršanu. Drīzāk šie nepilsoņi varētu par godu valsts simtgadei saņemties un nokārtot pilsonību,” sprieda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Arī “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidāts Edvards Smiltēns uzskata, ka naturalizācijas vārti nav jāver vaļā. “Drīzāk politiķiem vajadzētu pārkāpt pašiem sev un uzrunāt šos cilvēkus, sniegt viņiem patiesu informāciju, stiprināt piederības sajūtu. Tad viņi paši izvēlēsies naturalizēties,” sprieda Smiltēns. Savukārt viņa partijas biedrs deputāts Hosams Abu Meri, kurš pats savulaik ieguva pilsonību ar īpašu Saeimas lēmumu, uzskata, ka naturalizācijas slieksnis jau tagad ir pavisam viegls. “Vismaz mani libāniešu draugi un paziņas naturalizācijas eksāmenus vērtēja kā vieglus un vienkāršus,” teica Abu Meri. Vienlaikus gan viņš sprieda, ka politiķi varētu diskutēt par iespēju noteikt atvieglojumus gados veciem nepilsoņiem, virs 70 vai 75 gadiem, kuri sava vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar nokārtot eksāmenus.
Saskata bīstamību
Visstingrāk pret jebkādiem atvieglojumiem, protams, iestājas Nacionālā apvienība, kas uzskata, ka jau pašreizējā naturalizācijas kārtība ir pārāk viegla. “To apliecina arī pirms dažiem gadiem piedzīvotais divvalodības referendums. Nepietiek ar to, ka cilvēks iemācījies valodu un zina dažus vēstures faktus, ja viņš neatbalsta Satversmē nostiprinātos valsts pamatus. Masveidā piešķirt šādiem cilvēkiem pilsonību var būt ļoti bīstami un draudēt pat ar katastrofālu politiskā spēka samēra pārbīdi,” uzsvēra NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņaprāt, nav pamata ieviest atvieglojumus arī pilsonības piešķiršanai nepilsoņu bērniem, jo to jau pašlaik var iegūt ar viena vecāka iesniegumu. “Ja vecāki nevar pat tik daudz papūlēties, tad jājautā, kādā vidē šis jaunais pilsonis tiks audzināts,” bažījās Dzintars. Koalīcijas līgums paredz, ka pilsonības jomā grozījumus drīkst pieņemt tikai vienprātības ceļā. Tādēļ, pat ja Vienotība” vai ZZS pēkšņi sāku domāt par atvieglojumiem, šādu iniciatīvu koalīcija nedrīkstētu ne virzīt, ne atbalstīt, ja pret to pretotos vismaz viena partija.
“Saskaņā” prieks
Naturalizācijas atvieglojumus Saeimā atbalsta tikai “Saskaņas” frakcijas pārstāvji. “Manuprāt, uz valsts simtgadi kā laba dāvana un pretimnākšana būtu divi lēmumi. Pirmkārt, tiesības nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās, kā tas jau ir Igaunijā. Otrkārt, naturalizācijas nosacījumu vai procedūras atvieglojumi noteiktām grupām, piemēram, vieglākas valsts valodas prasības gados vecākiem cilvēkiem. Man prieks, ka Latvijā ir valstiski domājoši politiķi, kas sākuši diskusiju par šo jautājumu,” teica “Saskaņas” pārstāvis Valērijs Agešins. Mazās opozīcijas frakcijas “No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība gan ir atturīgākas – lielais nepilsoņu skaits esot valdošo politiķu neizdarības sekas, tādēļ viņiem būtu jādomā par sabiedrības saliedēšanu, nevis naturalizācijas atvieglošanu. LRA frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš nesen kļuvis par liecinieku sarunai, kur tiek apspriests, cik viegli iegādāties valsts valodas zināšanu apliecību (tās cena melnajā tirgū esot 500 dolāri). “Diemžēl atbildīgās institūcijas izliekas to neredzam, tādēļ es nebrīnīšos, ja tikpat viegli var tikt arī pie pilsoņa pases. Šādi gadījumi būtu nekavējoties jāizskauž!” uzskata deputāts.
Lielais nepilsoņu skaits Latvijā neesot labs signāls, taču masveida naturalizācija nebūtu pareizais šīs situācijas risinājums, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” vakar teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš arī atgādināja par Augstākās tiesas savulaik lemto, ka masveida naturalizācija ir pretrunā ar Satversmi. “Domāju, ka neviens šādai kārtībai nepiekritīs, arī ne es kā prezidents,” izteicās Vējonis. Prezidenta ieskatā, aktīvāk būtu jādomā par pilsonības popularizēšanu nepilsoņu vidū.
2013. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizācijas procesu nepilsoņu bērniem. Viens no atvieglojumiem – jaundzimušos bērnus ar viena vecāka piekrišanu var reģistrēt kā Latvijas pilsoņus viņu dzimšanas reģistrācijas brīdī. Pateicoties šiem grozījumiem, vērojama tendence, ka vairākums jaundzimušo nepilsoņu bērnu tiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Pēdējos divos gados dzimušo bērnu nepilsoņu skaits ir mazāks par 0,4% (no kopējā Latvijā dzimušo bērnu skaita).
