Aculiecinieka foto: kas tas par zvēru? 1
Grāvmalā nejauši pamanīju dzīvnieku. Kas tas ir? EDGARS
Apskatot fotoattēlu, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš secināja, ka tā ir nutrija. Šos dzīvniekus audzē gaļai un kažokādām nebrīvē, un tie bieži izbēg savvaļā. Agrāk, kad kažokzvēru audzēšana Latvijā bija diezgan izplatīta nozare, vasarās daudz nutriju konstatēja Gaujā, Lielupē un Ventā. Latvijā līdz šim šie kažokzvēri savvaļā nespēja pārziemot (tie aizgāja bojā), bet ņemot vērā, ka ziemas kļūst aizvien siltākas, nutrijas varētu iedzīvoties savvaļā un kļūt par invazīvu sugu, dārza kaitēkli.
Nutriju pirmdzimtene jeb izcelsmes vieta ir Centrālamerika, un agrāk šie dzīvnieki dzīvoja tikai tur. Nutrijas, līdzīgi kā ondatras, savulaik uz Eiropu atveda gaļas un kažokādu dēļ. Dzīvnieki pamazām izplatījās uz visām pusēm. Pašlaik Eiropas dienvidu un rietumu daļā nutrijas kļuvušas par ierastu parādību daudzās pilsētās un citu apdzīvotu vietu tuvumā.
Cilvēki nutrijas nereti jauc ar ondatrām, bet šiem dzīvniekiem ir daudz atšķirību. Pirmām kārtām jau izmēri – nutrijas sver ne vairāk par kilogramu. Ondatras aste ir gara, padrukna, bez apmatojuma, sāniski saplacināta, bet purns – strups. Dzīvnieks peldot reizēm paceļ asti lokā virs ūdens līmeņa.
Nutrijām selekcijā izveidotas dažādas nokrāsas: melnas, baltas, pelēkas, brūnas, dzeltenas. Aste gara kā žurkai – resna, burkānveida, kaila. Nutrijas ir augēdāji – barojas ar dažādu lapu koku un krūmu lapainajiem zariņiem, pumpuriem, zāli, var meklēt barību arī dārzā.
