Uzturs, lai nerastos vēzis, cukura diabēts, liekais svars… Kuri ir skābi un sārmaini produkti 0
Ja ēdienkarte sastāv galvenokārt no skābi veidojošiem produktiem, mēdz rasties veselības problēmas: liekais svars, cukura diabēts, asinsvadu un daudzas citas slimības, hronisks nogurums un galējas pārskābinātības gadījumā – vēzis.
No skāba līdz sārmainam
Pastāv teorija, ka slimības vai veselības pamatā ir vides pH līmenis, kas atkarīgs no dzīvesveida, uztura, emocijām, uzņemtā šķidruma daudzuma.
Šūnas un organisms normāli darbojas viegli sārmainā vidē, ko raksturo pH 7,4 (PH – power of hydrogen – ūdeņraža potenciāls, kas nosaka šūnu spēju piesaistīt skābekli).
Skāba vide neļauj vairoties nevēlamām baktērijām, tā ir svarīga olbaltumvielu sagremošanai, taču pārsvarā tai jābūt mazliet sārmainai, piemēram, ja siekalas kļūst skābas, sāk bojāties zobi, mainīta urīna pH gadījumā rodas pastiprināta slodze nierēm. Atbilstošu asiņu pH uztur tā sauktās bufersistēmas – plaušas un nieres. pH līmeni siekalās, urīnā, kā arī sievietes makstī mājas apstākļos var noteikt ar speciālām teststrēmelēm.
Katras šūnas veselībai, kuru nosaka, vai tajā iekļūst nepieciešamās vielas un atkritumvielas tiek izvadītas laukā, ir svarīga noteikta kālija un nātrija attiecība šūnās. Ja uzturā nav pietiekams minerālvielu daudzums, lai uzturētu normālu vidi, organisms tās ņem no krājumiem, piemēram, kalciju no kauliem, magniju no muskuļiem, izraisot dažādas veselības problēmas, piemēram, osteoporozi, krampjus un nogurumu.
Vislabākais – no pašu zemes
Skābju un sārmu līdzsvaru organismā palīdz uzturēt produkti, kas izaudzēti pašu zemē, proti, rudzi un mieži, nevis prosa vai rīsi, kas aug dienvidos un var sausināt organismu un izraisīt aizcietējumus.
Vietējās saknes īpaši svarīgi iekļaut ēdienkartē gada aukstākajos mēnešos, lai pārziemotu, taču pavasarī mieloties ar salātiem, gurķiem, tomātiem. Vitamīnus galvenokārt uzņemam no produktiem, kas aug virs zemes, bet minerālvielas – pārsvarā no saknēm.
Nevajag pārspīlēt, ēdot tikai svaigus, termiski neapstrādātus dārzeņus. Tiesa, tajos ir daudz aktīvu fermentu, kas attīra organismu un atbrīvo enerģiju, taču svarīgi arī, lai ēdiens stiprinātu audus, turklāt tie atjaunotos, kas nevar notikt, ja uzturs netiek kārtīgi sagremots un rodas skāba vide.
Saskābšanas pazīmes
Pārskābināts organisms cieš no skābekļa trūkuma, kas nozīmē, ka organisms nespēj normāli darboties. Dažiem nepilnvērtīgi sagremots uzturs un vielmaiņas galaproduktu uzkrāšanās izpaužas uz ādas ar dažādu veidu izsitumiem, kārpām, psoriāzi, niezi, alerģiskām reakcijām. Savukārt citiem āda ir kā marmors, taču toksīni nogulsnējas tauku šūnās, un rodas aptaukošanās vai arī, tiem sakrājoties zarnās, aizcietējumi.
Par pārlieku skābumu var liecināt arī nepatīkams elpas aromāts.
Sākumā organisms to mēģina līdzsvarot, taču, kad resursi izsīkst, asinīs, kaulos un muskuļos rodas minerālvielu deficīts, kas izpaužas ar hronisku nogurumu, miega traucējumiem, intereses zudumu par apkārt notiekošo. Maziem bērniem, kas ēd daudz saldumu, raksturīgs apetītes trūkums, bet pieaugušajiem zūd sāta sajūta, jo fermenti nedarbojas, kā nākas, uzturs netiek pilnvērtīgi sašķelts, un organisms nesaņem nepieciešamās vielas. Ja cilvēks nespēj remdēt izsalkumu, tas nozīmē, ka ēdienkartē jāiekļauj vairāk sārmainu produktu.
Fekālijām tualetes podā vajadzētu nevis nogrimt, bet peldēt pa ūdens virsu, kas liecina, ka uzturs ir kārtīgi sagremots. Tām jābūt ar trūdvielu, nevis puvuma smaku, bet urīnam – gaiši dzeltenam, bez nepatīkama aromāta.
Organismā nav vēlama arī pārlieku sārmaina vide, taču tā problēmas sagādā daudz retāk nekā pārskābināšanās. Tā, piemēram, var rasties tiem, kas no rīta tukšā dūšā lieto sodas ūdeni pret dedzināšanu kuņģī.
No pārāk sārmainas vides jāuzmanās arī vegāniem, kas pārtiek tikai no augu izcelsmes produktiem. Pārlieku sārmaina vide var kavēt gremošanu, radīt nepatīkamu elpu, rosināt nierakmeņu un kaulu izaugumu veidošanos.
Kas rosina skābumu
Visvairāk organismu skābina cukurs, tauki, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un sāls. Pārskābināšanos rosina miega trūkums, jo neizguļoties organisms pilnvērtīgi neatjaunojas, kā arī liela fiziska slodze bez atpūtas, jo muskuļos izdalās pienskābe.
Riska grupā ir smaga fiziska darba strādnieki, sportisti un grūtnieces, jo mazulis sievietes organismā rada tā saukto atkritumu slodzi. Organisms ātrāk saskābst arī tiem, kuri aizraujas ar alkohola lietošanu, smēķē un regulāri lieto medikamentus.
Visilgāk tiek gremoti olbaltumvielas saturoši produkti, kas rada skābu vidi, tāpēc būtu jākontrolē to patērētais daudzums un kvalitāte. Tos ieteicams ēst dienas pirmajā pusē, kad aktīvi izdalās fermenti un kuņģa skābe, nodrošinot efektīvu gremošanu.
Lai organisms nesaskābtu, nav vēlams uzņemt cukuru saturošus produktus desertā pēc gaļas maltītes, kas kuņģī tiek sagremota tikai pēc 3–4 stundām. Tā kā cukurs fermentējas daudz ātrāk, notiek rūgšanas process, uzpūšas vēders un izdalās etiķskābe. Ja vēl pievienojas stress, nav nekāds brīnums, ja kāds vaicā: ko tev tāds skābs ģīmis? Lai tā nenotiktu, saldumus vislabāk baudīt starp ēdienreizēm, proti, stundu pēc maltītes.
Turklāt jāņem vērā, ka, sildot ēdienu mikroviļņu krāsnī, tiek sagrauta produktu struktūra un apgrūtināta to sagremošana. Šāds ēdiens bojā fermentatīvo sistēmu un pastarpināti skābina organismu.
Īstajā laikā un kombinācijā
Ēdiena galvenais uzdevums ir atjaunot un stiprināt organisma audus, tādējādi nodrošinot arī labu imunitāti.
Izvēloties atbilstošas noteiktu produktu kombinācijas, tie palīdz viens otru sagremot, piemēram, piens sader ar graudaugiem, tāpēc ieteicams vārīt putras. Gaļas zupā iederēsies dārzeņi un asas garšvielas, turklāt olbaltumus palīdzēs sašķelt šķidrums.
Dienas sātīgākā maltīte jāietur no desmitiem rītā līdz diviem pēcpusdienā, kad saskaņā ar dabā valdošajiem bioritmiem organisms to pieprasa. Tad saules enerģija palīdz ēdienu labāk sašķelt. Toties vakarā, kad hormonālā sistēma devusies pie miera, virtuvi vajadzētu slēgt ciet. Pēc sešiem vairs nevajadzētu uzņemt olbaltumvielas, piemēram, ēst gaļu, zirņus, zivis, olas, biezpienu, jo tās netiks kārtīgi sagremotas.
Svarīgi organismu nodrošināt ar vismaz 1,5 litriem šķidruma diennaktī – vislabāk siltu ūdeni, īpaši ziemā. Tam var pielikt citronu, kas, kaut pēc garšas ir skābs, rada organismā sārmainu vidi.
Veselam cilvēkam uzturā vajag iekļaut 50% sārmainu un 50% skābu produktu, taču, kad piezagusies slimība, kā arī vecumdienās šī proporcija jāmaina: 80% sārmainu un tikai 20% skābu produktu. Ja līdz šim tas nav ievērots, mainot ēdienkarti, parasti jau pēc nedēļām trim jūtams enerģijas pieplūdums, uzlabojas miegs, no rītiem ir vieglāk pamosties, mazinās liekais svars, uzlabojas asinsaina, normalizējas asinsspiediens, stiprinās imunitāte.
Ne mazāk svarīgs kā uzturs ir arī mierīgs prāts. Stresa apstākļos šūnas spēj tikai aizsargāties, taču neatjaunojas, tāpēc ar laiku sāk izpausties dažādas slimības.
Atbilstīga organisma pH nodrošināšanai svarīgi arī pietiekami izgulēties, turklāt doties pie miera laikus – ap desmitiem vakarā, kad miegs ir visspirdzinošākais.
KONSULTĒJUSI PROGRAMMAS “FIGŪRAS DRAUGI” VADĪTĀJA, UZTURA SPECIĀLISTE INGA PŪCE
