Neveiksme, kas dzīs uz priekšu: Latvijas handbola izlase EČ kvalifikācijas grupā paliek pēdējā vietā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā gada sākumā Latvijas handbola izlase debitēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Toreiz trīs spēlēs sanāca trīs neveiksmes, bet līdzjutējiem šķita, ka rokasbumbas sports mūsu pusē strauji iet uz augšu.
Diemžēl 2022. gada Eiropas čempionātā mūsējie nespēlēs, jo savā kvalifikācijas grupā palika pēdējā vietā aiz Norvēģijas, Baltkrievijas un Itālijas. Soli tālāk neesam spēruši, bet, kā “Latvijas Avīzei” saka valstsvienības galvenais treneris Sandris Veršakovs, neesam arī atkāpušies atpakaļ.
S. Veršakovs: “Ar katru spēli mēs kā komanda, manuprāt, bijām tikai labāki. Rezultāti gan bija tādi, kā bija.
Pēdējā spēlē pret baltkrieviem (26:30) varējām aizķerties un kvalificēties finālturnīram. Neizdevās.
Aizvadījām trīs spēles piecās dienās, tā ir liela slodze. Šajā sabraukumā pirmā spēle pret Norvēģiju (23:28) bija lieliska, jo tie ir augstākā līmeņa pretinieki.
Otrajā mačā pret viņiem (17:36) jau domājām par spēli Baltkrievijā, pietaupījām pamatspēkus, jo uz turieni devāmies ar 12 spēlētājiem. Man kā trenerim grūtākais bija tas, ka neizdevās šajos sabraukumos nofiksēt sastāvu, kurš mainījās.
Pamatkodols bija, bet maiņu iespējas īsti nebija. Jāsaprot, ka lielākā daļa no komandas ir amatieri, es par viņiem varu teikt tikai to labāko, visi atdeva, ko spēja.
Puiši ņēma atvaļinājumus, sēdēja karantīnā, laukumā no sevis atdeva visu.
Pret tik augsta līmeņa komandām ir jāspēlē ar pilnu jaudu, bet, ja ar maiņām temps krītas, tad ir grūtāk.
Komandas ķīmija bija laba, to jutu. Jā, rezultāts ir slikts, šobrīd esam palikuši uz vietas, nevis spēruši soli uz priekšu, bet man ir sajūta, ka komanda savā attīstībā tomēr ir ieguvusi. Ir jaunie puiši, kas izbaudīja šādu spēļu spriedzi un guva pieredzi.
Paaudžu maiņai jānotiek, jautājums, cik strauji. Komandas kodols ir iespēlēts, bet ir arī jaunie, kuri klauvē pie izlases durvīm.
No savas puses uzteiktu vārtsargu Artūru Kuģi, kurš bija augstākajā līmenī. Mūsdienu handbolā ar labu vārtsargu ir 50% iespējas uzvarēt. Viņam nebija lielu kritumu.
Aizsardzībā labi palīdzēja Emīls Kurzemnieks, kuram bija labs diriģents Dainis Krištopāns, kurš viņam daudz ko pamācīja un palīdzēja. Neatceros, kad izlase būtu spēlējusi tādu aktīvu 5-1 aizsardzību.
Tā ir atvērta aizsardzība, prasa daudz spēku, bet mēs to varam, jo mums ir arī plāns B, ne tikai viena veida spēle, kā bija iepriekš. Man līgums bija uz šo kvalifikācijas ciklu. Divu nedēļu laikā varētu būt skaidrība, kas notiks tālāk.
Jānodod atskaites, būs tikšanās, un tad jau federācija izlems, kādu ceļu iet. Latvijas handbols nav spēris soli atpakaļ, esam tikai apstājušies, bet virzienu mēs zinām – tikai uz priekšu.
Būtu labi, ja Latvijā būtu viens profesionāls klubs, lai jaunie puiši no Murjāņiem varētu tikt uz profesionālāku līmeni. To mums handbola sabiedrībai kopā vajadzētu panākt.”
