Neveiksme Bavārijā iedragā kancleres Merkeles pozīcijas 0
Vācijas kancleres Angelas Merkeles kristīgo demokrātu māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) cietusi smagāko neveiksmi Bavārijas landtāga vēlēšanās pēdējos 70 gados, vēlētājiem paužot neapmierinātību ar valsts kursu un atbalstot alternatīvas kreisās un labējās ievirzes partijas.
Koalīcijas stabilitāte rūk
CSU pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara zaudēja absolūto vairākumu Bavārijas landtāgā, no partijas novēršoties vairāk nekā piektajai daļai tās tradicionālo atbalstītāju.
Ar 37,2% balsu (par desmit procentiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2013. gadā) CSU tomēr saglabājusi lielākās partijas statusu un noteicošo izvēli koalīcijas veidošanā. Vēl nepatīkamāku sagrāvi Bavārijā piedzīvojuši sociāldemokrāti (SPD), kas Berlīnē līdz ar CDU/CSU veido Merkeles vadīto “lielo koalīciju”. SPD ieguva tikai 9,7% balsu, zaudējot desmit procentus atbalstītāju, salīdzinot ar 2013. gada vēlēšanām.
Ļoti labu rezultātu sasniedza Zaļo partija, iegūstot 17,5% balsu un divkāršojot savu atbalstītāju skaitu. Pret imigrāciju vērstā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ieguva 10,2% balsu, pirmo reizi iekļūstot Bavārijas landtāgā. Tagad 2013. gadā dibinātā eiroskeptiķu partija ir pārstāvēta gandrīz visos Vācijas reģionālajos parlamentos, izņemot Heseni, kur landtāga vēlēšanas notiks pēc divām nedēļām.
Par Brīvajiem vēlētājiem (FW) nobalsoja 11,6% bavāriešu, bet par liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) – 5,1% vēlētāju. Kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”) saņēma tikai 3,5% balsu, neiekļūstot landtāgā. No 205 vietām jaunajā Bavārijas landtāgā CSU būs attiecīgi 85 vietas, Zaļo partijai – 38 vietas, FW – 27, bet AfD – 22 vietas. Arī sociāldemokrātiem būs 22 vietas, bet FDP – 11 vietas.
Vēlētāju aktivitāte bija 72,5%, kas ir vairāk nekā vēlēšanās 2013. gadā, kad nobalsoja 63,6% vēlētāju.
Zaļie piesaista centristus
Analītiķi atzīmē, ka vēlēšanu rezultāts Bavārijā jāvērtē kā nopietns pārmetums Merkeles bloka un sociāldemokrātu “lielajai koalīcijai”, kuras darbošanos pēc izveidošanas martā raksturojušas nesaskaņas un pārmetumi.
Tiek izteiktas šaubas, vai koalīcijas valdība, vismaz tās pašreizējā veidolā, izdzīvos līdz tās termiņa beigām 2021. gadā.
Ja kancleres Merkeles partijai KDS būs vāji rezultāti vēlēšanās Hesenē oktobra beigās, partijas konferencē decembrī varētu tikt izvirzīts jautājums par viņas nomaiņu partijas līderes postenī. Sociāldemokrātu partijas priekšsēža vietnieks Ralfs Stegners izteicies, ka partijai jāpārskata dalība koalīcijā. “Nav jēgas dalībai lielajā koalīcijā par katru cenu,” viņš paziņojis intervijā izdevumam “Politico”.
Aptauja liecina, ka trešā daļa Bavārijas vēlētāju uzskata migrāciju un ārzemnieku integrāciju kā valsts lielāko problēmu. Partija AfD piesaistīja daudzus agrākos CSU atbalstītājus, kas bija vīlušies par kancleres Merkeles liberālo patvēruma politiku. Zaļo partijai izdevās piesaistīt centriskos vēlētājus, kurus atbaidīja AfD un arī CSU bieži visai asā retorika par migrācijas problēmām, labējām partijām neveltot pienācīgu uzmanību lētu sociālo mājokļu būvei un izglītības jautājumiem.
Zēhoferu var atzīt par vainīgo
Raksturojot svētdienas vēlēšanu iznākumu kā “sāpīgu”, Bavārijas premjerministrs Markus Seders, kurš ir šajā amatā tikai pusgadu, aicināja partijas biedrus to uzņemt “ar pazemību”, piebilstot, ka “lielā koalīcija ir izaicinājums mums visiem”. Analītiķi atzīmē, ka CSU cer izveidot centriski labēju koalīciju ar Brīvajiem vēlētājiem (FW), jo abām partijām daudzos jautājumos ir līdzīgi uzskati. Par galveno vainīgo CSU zaudējumā vēlēšanās varētu tikt atzīts Bavārijas bijušais premjers un pašreizējais CSU līderis Horsts Zēhofers, kurš Merkeles valdībā ieņem iekšlietu ministra amatu.
Savulaik Zēhofers veicināja reformas Bavārijas agrārajā ekonomikā, taču pēc tam iesaistījās ilgstošā strīdā ar Merkeli par imigrācijas politiku,
kas gandrīz noveda pie valdības izjukšanas. Taisnība varētu būt populārajai CSU politiķei, Bavārijas parlamenta spīkerei Barbarai Štammai, kura atzina, ka “AfD spiediena rezultātā CSU vēlēšanu kampaņā pārspīlēja migrācijas un patvēruma jautājuma nozīmi”. “Es vienmēr esmu teikusi, ka (politikas) labajā spārnā nevar iegūt to, kas tiks zaudēts centrā,” teica pieredzējusī politiķe.
