“Laimīgās dienas”, kas nopauzē visu procesu 0
Kādā piektdienas vakarā Klaudija devās pie drauga uz dzimšanas dienas svinībām. Kā pienākas, atrasta skaistākā kleita, spilgtākā lūpukrāsa un labākās acu ēnas. Ņemot vērā, ka svinību vieta bija nedaudz prom no pilsētas, uz to bija noorganizēts šoferis, lai visi viesi varētu pulcēties iecerētajā ballīšu vietā. Sieviete aizbrauca līdz norunātajai vietai, kur visus viesus gaidīja šoferis, tomēr kāds no viesiem vēl kavējās un bija nedaudz jāuzgaida.
Te pēkšņi atvērās durvis un telpā ienāca ilgi gaidītais puisis, kurš, kā stāsta Klaudija, bija arī gaidīšanas vērts. “Galvā noklikšķēja, ka šodien kaut kas varētu sanākt. Tā visi kopā aizbraucām uz svinību vietu, ballējāmies un svinējām, ik pa brīdim netīšām saskatoties ar vakara izredzēto. Skatiens pa skatienam līdz mēs uzsākam sarunu un saruna beidzās kā cerēts – ar skūpstu. Pēc tam pāris dejas un iekarsušās sirdis sitās vienā ritmā. Abi sapratām, ka ir jāatrod vieta, kur mūs neviens netraucēs… Protams, to arī izdarījām, viss tik skaisti un jauki līdz brīdim, kad mēs gribam sākt darīt to, bet es jūtu, ka kaut kas nav jeb precīzāk – kaut kas ir… Tieši tajā brīdī man sākas “happy days” (mēnešreizes – red.). Nu neko, abi sabēdājušies sabučojāmies un devāmies pie pārējiem viesiem. Lai gan man vienmēr ir bijušas problēmas ar normālu režīmu šīm mēneša “skaistākajām dienām”, nekad viņas nebija sākušās bez jebkādām iepriekšējām pazīmēm,” savā pieredzē dalās Klaudija.
“Re, nāk kāds!”
Par saviem svētku laika gultas priekiem piekrita pastāstīt Viktorija. Kā pienākas, arī Viktorija un viņas puisis svētkos izlēma apciemot ģimeni. Tomēr, kā zināms, viss ir lieliski līdz brīdim, kad emocijas un kaisle sit augstu vilni. Gultas čīkst, sienas tik plānas, ka var pat dzirdēt, kā kaimiņi žāvājas, un prieku baudīšana līdz ar to sevišķi nekāda. Abi nolēmuši, ka jāizdomā cits plāns, lai nenāktos krist kaunā vai pārāk domāt par katru izdvesto skaņu vai kustībām.
Kā daudzos gadījumos, arī šo pāri nosacīti glāba piecvietīgā gulta uz četriem riteņiem jeb automašīna. Tomēr ar to jau stāsts nebeidzās. Protams, bija jāparūpējas arī par pienācīgu vietu, lai abu divvientulība netiktu traucēta. Tiesa, meža ceļa biezoknī gan Viktorija ar puisi pamanīja norādes uz kādiem tūrisma objektiem, tomēr tajā brīdī nešķitis, ka šīs dabas takas varētu kādu interesēt svētku dienās. “Viss notiek. Man jau pazuda uzmanība kaut kur skatīties, vai kāds nenāk. Mans puisis pēkšņi iesaucās: “Re, nāk kāds!” Es, protams, domāju, ka šis joko. Pagriežos – tiešām! Večuks gan ātri nomainīja iešanas virzienu, bet puisis teica, ka viņiem pat izveidojies acu kontakts, un vīrs gados esot smējies,” amizantajās atmiņās dalās Viktorija.
Īsākie prieki gada īsākajā naktī
Arī Maijas stāsts ir par papardes zieda meklēšanu Līgo naktī. Diemžēl šis stāsts, tāpat kā Jāņu nakts, ir īss.
Vasaras saulgriežus Maija svinēja pie tā laika drauga, viņai svešu cilvēku kompānijā. Protams, svētki kā jau svētki – arī ar alutiņu un prieku baudīšanu pilnā sparā. Lai gan viss atmiņas par notikušo ir diezgan miglainas, Maija atceras lielo vilšanos par negaidīt agru došanos pie miera.
Tieši svinību karstumā draugs aicinājis meklēt papardes ziedu. Piedāvājums licies interesants arī Maijai. Diemžēl “cik ātri sākās, tik ātri beidzās”, atceras Maija. Iespējams, tas bija alkohols, iespējams, lielā sajūsma par Maiju, bet viņai likās, ka puisis paņems viņu uz “pieredzīti”. “Mums tiešām bija jāiet prom no ballītes uz piecām minūtēm?” retoriski vaicā Maija.
