“Kāpēc jāmaksā par to, ko metu ārā?” Atklāj, kuri ir “cūcīgākie” novadi Latvijā 15
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kovidsērgas sagādātajai ieilgušajai mājsēdei bijusi arī kāda pozitīva iezīme, proti, daudzi sākuši kopt savus īpašumus, ne tikai kārtīgi izrevidējot bēniņos un šķūņos gadiem krātās mantas, bet arī būvējot un pārbūvējot.
Bet, tā kā katram kokam divi gali, arī šī tendence nesusi nepatīkamas blaknes, proti, īpašumu kopšanai līdzi nāk savāktais saturs jeb nevajadzīgās mantas, kas ne vienmēr nonāk atkritumu poligonos.
No acīm prom – tātad uz mežu, uzskata sabiedrības daļa un vēsā mierā tuvējā egļu audzē izgāž kravu ar būvgružiem vai autoriepām. Tiesa, ne vienmēr tas notiek ļaunprātīgi. Gadās, ka sarunātais krāmu izvedējs īpašniekam solās taisnā ceļā braukt uz poligonu, taču līdz tam tā arī nenonāk, jo busiņa saturu lētāk izmest kaut kur mežā.
“Katru gadu savācam vairāk nekā 2000 kubikmetru, un tendence ir augoša – ik gadu klāt 10–15%! Pērn izvedām 2543 kubikmetrus jeb vairāk nekā 70 tonnas, kas naudas izteiksmē tiešajās izmaksās ir virs 134 000 eiro,” stāsta AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
Viņš norāda, ka šajā pavasarī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams atkritumu pieaugums, līdz ar to izmaksas augs vēl vairāk. Uzņēmums pakalpojumu iepērk. Viens variants ir līguma slēgšana ar komersantiem, kuriem attiecīgajā pašvaldībā ir līgums un kuri piekrīt braukt mežā vākt atkritumus. Otrs variants – ja pašvaldības līgtais komersants mežā braukšanai nepiekrīt, konkursu rīko “LVM” un specifisko pakalpojumu pērk no licencētiem atkritumu vācējiem un pārvadātājiem.
Antirekordisti un neveiktie mājasdarbi
Kuri novadi izceļas ar īpaši piecūkotiem mežiem? “LVM” “melnā saraksta” galvgalī ir Ventspils, Jelgavas, Talsu, Ķekavas un Olaines novads, kā arī Daugavpils un Pierīga. Pašreiz kopā ar Valsts vides dienestu (VVD) tiek pētīti cēloņi, kāpēc pēdējo divu gadu laikā neierasti liels daudzums mēslu savākts tieši Talsu novada Stendes apkārtnē. Tikmēr jau tagad skaidrs, ka kopumā antirekordu cēloņi meklējami mazdārziņos. Kāpēc? Te ir vairāki iemesli, atzīst Edmunds Linde.
Pirmkārt, virkne kādreizējo 600 m2 dārziņu ar pārdesmit dārzeņu dobēm un koka mājeli nu pārvērtušies par mājsaimniecību ar iekoptu dārzu un kārtīgu būvi, taču to statuss noformēts kā pagadās. Viena māja ekspluatācijā nodota, cita – nav. Pašvaldība labi zina, ka cilvēki tajā vai citā adresē dzīvo pastāvīgi, taču juridiski nav nekāda iemesla apkaimē izvietot atkritumu konteinerus. Līdz ar to katrs lāpās, kā māk.
Vieni savus miskastes maisus krāmē mašīnā un izmet kaut kur pa ceļam konteinerā, kamēr citi tos vienkārši aizgādā līdz tuvējam mežam. “Jāņem vērā, ka mazdārziņu rajonos dzīvo ne tikai labi situēta sabiedrības daļa, bet arī daudz pensionāru, kuri šos izdevumus atstāj kā pēdējos. Cilvēki dara, kā vien var, lai izvairītos no liekiem izdevumiem. Tātad jautājums attiecīgām pašvaldībām par viņu spēju un vēlmi rast iespēju ērti nodot atkritumus,” teic E. Linde.
Patlaban sanāk, ka “LVM” pilda pašvaldības neizdarītos mājasdarbus, lai gan uzņēmuma uzdevums ir gluži cits – valsts meža apsaimniekošana ar augstāko pievienoto vērtību, proti, meža audzēšana un apaļkoksnes piegāde. Tā vietā, lai pilnībā novirzītu resursus šī darba veikšanai, uzņēmumam jāveic atkritumu apsaimniekotāja funkcija. Lai ko darītu lietas labā, “LVM” rosinājuši tikties ar konkrētām pašvaldībām, plānots, ka šādas sarunas notiks rudenī. Tad arī tiks rasts risinājums situācijas vēršanai uz labo pusi.
Kas dārzā…?
Jautāts, kādi “labumi” mežā nonāk no dārziņiem, Edmunds Linde teic, ka 60% esot sadzīves atkritumi – pudeles, iepakojums u. tml, taču pārējā daļa, lai gan mazāka, toties videi ir krietni bīstamāka.
“Dzīvojamā sektora padomjlaiku mantojums ir šīfera jumti. Tā kā šīferis jānodod atsevišķi par citu samaksu, tad vest to uz mežu ir liels kārdinājums. Filozofija ļoti vienkārša – no acīm prom, no sirds ārā. Turklāt kāpēc jāpiemaksā par to, kas man nav derīgs?” negodprātīgo pilsoņu domāšanu raksturo Edmunds Linde.
Otra bīstamā atkritumu grupa ir nolietotās riepas. Mūžvecs stāsts, pagaidām bez īsta risinājuma. “Gadā savācam ap 1500 riepu. Uz kopējā Latvijas fona tas varbūt nav daudz, bet satraucoši, ka mežos arvien vairāk vietu, kur riepas nevis viena vai divas, bet gan regulāri tiek vestas kā krava. Tas nozīmē, ka ir “komersanti”, kuri vai nu strādā nelegāli, vai arī grib uz šī rēķina ietaupīt. Tādēļ būtiski uzlabot preventīvās darbības attiecībā uz komersantu uzraudzīšanu autotransporta apkopes jomā. Kopā ar VVD strādāsim, lai identificētu nelegālos autoservisus, jo viņi meklē iespējas likvidēt atkritumus pēc iespējas lētāk, proti, vest uz mežu,” norāda “LVM” pārstāvis.
Detektīvi mežā
Kā atrast vainīgo? Arī šeit “LVM” darbojas divos virzienos. “Biežākie gadījumi ir teju vai anekdotiski. Tā kā maisos gāž iekšā visus atkritumus pēc kārtas, mūsu mežkopji atrod nepārprotamus to piederību apliecinošus dokumentus. Tur minēti vārdi, uzvārdi, adreses, pat personas kodi un telefona numuri.
Lai gan atkritumu savācēji mutiski apliecina īpašniekam, kurš viņus nolīgst, ka aizvedīs būvgružus uz apglabāšanas laukumu, diemžēl nelegālais komersants nedodas uz poligonu, bet gan uz mežu. Šeit ir darbs uzraugošām iestādēm, kā šos nelegālos pakalpojumu sniedzējus izķert.
Tiek domāts arī par izmaiņām likumdošanā, lai VVD būtu iespējams izskaust šo darbību. Tikmēr aicinājums sabiedrībai – pirms ielaisties darījumā, pārliecinieties, ka komersants ir legāls, – attiecīgais atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju reģistrs ir pieejams internetā.
Svarīga lieta – sameklēt komersantus, kas darbojas nelegāli, piedāvā sabiedrībai atbrīvoties no nevajadzīgām mantām pagalmos, būvlaukumos, jo šis sektors rada papildu atkritumu apjomu mežos,” tā Edmunds Linde.
Savukārt otrs veids meža piesārņotāju meklēšanā ir tehnoloģijas. Ja pārkāpums ir nofotografēts vai nofilmēts, tad, lai atrastu attiecīgo personu, nav jābūt augstas klases detektīvam. Tālāk darbs izmeklēšanas institūcijām – vai nu pašvaldības, vai Valsts policijai vai arī Valsts vides dienestam.
Tiesa, esošie sodi – no 50 līdz 560 eiro fiziskai personai un no 250 eiro līdz 2800 eiro juridiskai personai – pārkāpējus no cūciskas rīcības neattur. Tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izteikts ierosinājums pārskatīt soda apmēru apjomu.
Uzraudzīs stiprāk
“Esam identificējuši vietas, kur visbiežāk nonāk atkritumi, regulāri, gluži kā pēc zināmas adreses. Ir virkne meža ceļu, kurus jau taisām ciet ar barjerām, lai ierobežotu iebraukšanu. To panāk neapzinīgā sabiedrības daļa, kas ved uz mežu nevajadzīgas mantas, tikmēr kārtīgie atpūtnieki no tā diemžēl cieš,” norāda Edmunds Linde.
Viņš arī akcentē, ka “LVM” turpmāk pastiprinās novērošanu un mēslotājiem jārēķinās, ka atkritumu izgāšanas brīdī viņi var tikt novēroti vai nofilmēti.
“Nav jau tā, ka cilvēki neapzinās, ka mēslot ir slikti. Problēma ir uzskatos – ja varu ietaupīt uz atkritumu nodošanas rēķina, tad aizvedu uz mežu, varbūt ka nepieķers. Bet pieķeršanas gadījumu būs arvien vairāk.
Mums ir plāns arvien vairāk izmanot modernās tehnoloģijas un, diskrēti ievērojot visus datu aizsardzības noteikumus, pārkāpumus noteikti darīt zināmus plašai sabiedrībai. Pārkāpējiem jāzina – braucot uz mežu ar nederīgām mantām piekrautu piekabi, kuras plānots tur atstāt, tu vari tikt pieķerts!”
Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”
