Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, taču Gobzems bijis tikai īslaicīgi aizturēts 98
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas neatkarīgo deputātu, partijas “Likums un kārtība” priekšsēdētāju Aldi Gobzemu, kas pirmdien uzsāka politisko tūri vairākās Kurzemes pilsētās, ceļojot pa reģionu ar speciālu autobusu, trijās no četrām apmeklētajām pilsētām Valsts policija īslaicīgi aizturēja.
Tas radīja plašu rezonansi sociālajos tīklos, kur video no notikumu vietām izplatīja vispirms jau paši A. Gobzema vadītās partijas biedri. Daļa uzskatīja, ka policija ir pārkāpusi Satversmi, kas liedz ierobežot deputāta brīvību bez Saeimas piekrišanas, bet citi priecājās, ka A. Gobzema tūre būs beigusies, īsti nesākusies.
Gobzems tika aizturēts Tukumā, Ventspilī un Liepājā, bet visās vietās neilgi pēc tam atbrīvots. Internetā pieejamie video liecina, ka Ventspilī un Liepājā viņam izdevies sapulcināt lielu skaitu atbalstītāju, no kuriem daļa neievēroja epidemioloģiskās drošības prasības un pulcēšanās ierobežojumus, pasākuma dalībnieki arī nepakļāvās policijas prasībām. Protesta akcijas nebija pieteiktas. Valsts policija kopumā pret Gobzemu sākusi 12 administratīvo pārkāpumu procesus.
Satversmes 29. pantā ir teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.
Šajā gadījumā A. Gobzems nebija apcietināts, bet gan īslaicīgi aizturēts par administratīvo pārkāpumu nolūkā to pārtraukt. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā” speciālizlaidumā pamatoja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Viņš nav bijis klāt šajos notikumos, bet paļaujas uz konkrētā policijas iecirkņa policistu profesionalitāti. Policija neesot kavējusi A. Gobzemam pildīt Saeimas deputāta pienākumus, taču neviens likums nedodot tiesības deputātam pārkāpt likumu.
Konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam nav zināmi faktiskie apstākļi, kādos notikusi Saeimas deputāta aizturēšana. Taču, viņaprāt, Valsts policijai tādas tiesības ir.
Ja Saeimas deputāts izdara pārkāpumu, kas apdraud ar likumu aizsargātas sabiedrības intereses un drošību, “piemēram, ārdoties ar mašīnu bērnu spēļu laukumā, tad nav tā, ka bez Saeimas piekrišanas neviens nevarētu deputātam pieskarties, un viņš netraucēti varētu apdraudēt citus cilvēkus”.
Saeimas deputātu imunitātes jēga ir nodrošināt, lai netiktu traucēts parlamenta darbs. Taču var īslaicīgi ierobežot deputāta brīvību, lai noskaidrotu lietas apstākļus un identificētu personu, jo tā jau ikviens vārdos varot pateikt, ka ir Saeimas deputāts, uzskata E. Pastars.
Sociālajos tīklos arī tika spriests, vai tiešām Valsts policijai ir jāpazīst pēc sejas visi Saeimas deputāti. Jāteic, ka tas nebūtu viegli, jo liela daļa publiski nav uzstājusies, bet pēc Saeimas vēlēšanām Saeimā ir nākuši ap 20 jauni deputāti, no kuriem daļa ir uz ministru pilnvaru laiku. Vairāki deputāti mandātus ir nolikuši un viņu vietu ieņēma nākamie sarakstā.
A. Gobzemu Saeimā ievēlēja no “KPV LV”, kas ieguva 16 mandātus. Šo sasniegumu arī toreiz daļēji saistīja ar bijušā partijas līdera Artusa Kaimiņa aizturēšanu, kas deva viņam lielāku popularitāti. Tagad partija ar šādu nosaukumu vairs nepastāv, bet no tās ievēlētie deputāti izklīduši pa citiem politiskajiem spēkiem.
