Nevarīgi primitīvu vīrusu priekšā 0
Vairāk nekā divi tūkstoši mirušo no jaunā koronavīrusa “Covid-19” un miljardiem zaudējumu globālajai ekonomikai ir tikai aisberga redzamā daļa. Ķīnā vien vairāk nekā 300 uzņēmumu vērsušies bankās, lūdzot aizdevumu kopsummā par vairāk nekā astoņiem miljardiem ASV dolāru (ap 7,4 mljrd. eiro), bet valdība jau ieplūdinājusi valsts finanšu sistēmā vairāk nekā 200 miljardus, lai to stabilizētu.
Laiks, kad vēl arvien pasažieri izolēti kruīza kuģos, okeānā dreifē konteinerkuģi ar Ķīnas kravām, un infekcijas skartajās pilsētās Ķīnā nosaka arvien nesaudzīgākus inficēšanās riskam pakļauto personu izolācijas pasākumus, gan nav tas pateicīgākais galīgām epidēmijas ietekmes aplēsēm. Skaidrs, ka to veidos vēl vairāk zaudētu dzīvību un vēl nenosakāms miljardu skaits tiešajos un netiešajos zaudējumos.
Tikai 20 gadus esam jaunajā tūkstošgadē, bet jau ceturto reizi pasaules līmeņa trauksme kādas vīrusu infekcijas dēļ. Kas cilvēkus biedēja pirms “Covid-19”, un kas mūs gaida tālāk?
Atelpa aprīlī
Vadošs Ķīnas virusologs un epidemiologs Žuņš Naņšaņs, kurš 2003. gadā konstatēja smagā akūtā respiratorā sindroma jeb SARS uzliesmojumu, prognozē, ka pašreizējais – jaunā koronavīrusa uzliesmojums – mitēsies aprīlī.
“Saskaņā ar mūsu matemātiskajiem modeļiem epidēmija sasniegs savu kulmināciju valsts dienvidu daļā februāra vidū vai februāra otrajā pusē,” viņš pavēstīja Ķīnas valsts televīzijā.
Ar līdzīgu informāciju acīmredzami operē arī vadošie eksperti ASV, kas šajā jautājumā konsultē Balto namu. Tādēļ prezidents Donalds Tramps pasteidzās nākt klajā ar ziņu, ka uzliesmojums beigsies, iestājoties pavasarim.
Ņemot vērā, ka vīruss patiešām ātri iet bojā ārējās vides iedarbībā, pavasara siltais un saulainais laiks, kā arī Ķīnas varasiestāžu un citviet pasaulē veiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi, visticamāk, darīs savu.
Tomēr pat tad šis vīruss nebūs pilnībā uzveikts. Tas piepulcēsies citiem, kuru izpēte turpināsies laboratorijā, lai gatavotos tai dienai, kad tas atkal atgriezīsies. Jaunajam koronavīrusam jeb “Covid-19” ir augsts nāves gadījumu skaits jeb letalitāte.
Raksturīgi, ka vienlaikus sākas augšējo un apakšējo elpceļu infekcija. Apvienojumā ar vīrusa toksisko iedarbību tas rada ļoti lielu slodzi organismam. Gados vecākam pacientam vai pacientiem ar novājinātu organismu un blakusslimībām tā bieži izrādās liktenīga. Bet specifisku zāļu vismaz pagaidām nav.
Smagais akūtais respiratorais sindroms – SARS
2002. gadā Ķīnā Guandunas provincē tika konstatēta saslimšana ar tobrīd nezināma jauna tipa koronavīrusu. Jā, tieši koronavīrusu. Gan SARS, gan šī brīža epidēmijas izraisītājs pieder vienai vīrusu dzimtai. Turklāt arī SARS gadījumā runa par zoozi, proti, infekcijas slimību, kas cilvēkam tikusi no dzīvniekiem. SARS vīrusa genoma izpēte aizveda līdz pakavdeguna sikspārņu kolonijai kādā alā Juņnaņas provincē.
Par pirmo saslimušo ar šo vīrusu uzskata vietējo fermeri, kurš mediķu aprūpē nonāca 2002. gada novembrī. Drīz pēc hospitalizācijas slimnieks nomira, bet Ķīnas varasiestādes veica noteiktus pasākumus slimības izplatības apkarošanai, tomēr neziņoja par to Pasaules veselības organizācijai (PVO). Oficiālā Pekina par jaunā vīrusa izraisītu slimības uzliesmojumu paziņoja tikai 2003. gada februārī. Līdz tam arī pašā Ķīnā centās slāpēt informācijas izplatīšanos.
Tomēr, par spīti oficiālās Ķīnas informācijas blokādei, ziņas strauji izplatījās arī rietumvalstīs. Kanādā īpaša globāla informācijas monitoringa sistēma Ķīnas sociālajos tīklos strauji uzķēra ziņas par jaunu un potenciāli nāvi nesošu slimību.
Starp citu, neba velti Padebešu impērijas varasiestādes centās visādi ierobežot ziņu izplatību arī sociālajos tīklos, tomēr ne pietiekami veiksmīgi. Jāsaka – par laimi. Tas ļāva citām valstīm un starptautiskajām organizācijām sākt uzdot neērtus jautājumus, kā arī sagatavoties epidēmijai.
Galu galā Kanādā vien SARS laupīja 43 cilvēku dzīvību, Ķīnā – tie bija 349 cilvēki, kuriem vēl var pieskaitīt Honkongā 299 bojāgājušos. SARS letalitāte dažādās valstīs atšķīrās. Kanādā nomira pat 17 procenti no tiem, kas inficējās. Tāpat arī Honkongā. Pašā kontinentālajā Ķīnā saskaņā ar oficiālo statistiku letalitāte bija 6,6 procentu līmenī. Slimības gadījumi tika konstatēti 27 valstīs, caurmērā nomira 11% inficēto. Tomēr letalitāte bija ļoti atkarīga no inficēto vecuma.
Tuvo Austrumu respiratorais sindroms – MERS
Nepilnus desmit gadus vēlāk – 2012. gadā – jauns globāls uzliesmojums. Jau atkal vainīgais pieder koronavīrusu dzimtai, turklāt šoreiz ļoti augsts pacienta nāves risks. Gluži kā šī brīža infekcijas izraisītājam, arī to sākotnēji nodēvēja vienkārši par “jauno koronavīrusu”. Vēlāk tam tika piešķirts apzīmējums “MERS-CoV”. Un arī par šo vīrusu mēs vēl, visticamāk, dzirdēsim. PVO to uzskata par potenciālu draudu un iespējamu cēloni nākotnes epidēmijām. Likumsakarīgi, turpinās darbs pie šī vīrusa izpētes.
MERS vīrusa letalitāte bija ievērojami augstāka nekā SARS epidēmijai. Saskaņā ar PVO aplēsēm 35%, proti, vairāk nekā katrs trešais inficētais, nomira. Tiesa, mirstība atšķīrās pa vecumu grupām – 60 gadus veciem pacientiem un vecākiem iespēja nomirt no MERS un tā komplikācijām bija 1,7 reizes augstāka nekā jaunākiem.
Un, lai gan Tuvo Austrumu respiratorā sindroma letalitāte bija ievērojami augstāka nekā SARS vīrusa gadījumā, toties tā lipīgums – transmisija no cilvēka uz cilvēku – bija ievērojami zemāka. Secināts, ka visos vai gandrīz visos gadījumos šī slimība pielipusi cilvēkam no dzīvnieka. Turklāt ne tiešā veidā no sikspārņiem (ko tur aizdomās arī jaunā koronavīrusa gadījumā), bet gan no vienkupra kamieļa jeb dromedāra.
Tieši dromedāri uzskatāmi par galveno šī vīrusa rezervuāru. To secina, veicot genoma sekvencēšanu. Vīrusa ģenētiskā informācija iekodēta RNS un DNS spirālēs. Tajās identificē noteiktu molekulu izkārtojumu grupas – nukleotīdu sekvences. Tās ir specifiskas un raksturīgas noteiktām dzīvnieku (arī cilvēka) sugām. Jāsaprot, ka šīs tehnoloģijas vēl ir samērā jaunas un genomu datubāzes turpina papildināties.
Tomēr pašreizējie secinājumi liek uzskatīt, ka cilvēkam MERS nodots no jau minētajiem vienkupra kamieļiem, toties kaut kad senākā pagātnē vienkupra kamieļi šo vīrusu saņēmuši no sikspārņiem. Katru reizi, šķērsojot sugu barjeru, vīruss arī nedaudz mainās. Un šī ceļošana vienlaikus rada jautājumus par to, kā vīruss attīstīsies turpmāk. Tostarp – vai tas var kļūt vēl bīstamāks.
Pagājušā gada sākumā divi zinātnieki no Teksasas universitātes Mikrobioloģijas un imunoloģijas katedras ziņoja par piesardzīgu optimismu attiecībā uz vakcīnām pret šo koronavīrusa paveidu. Tiesa, pagaidām runa ir tikai par tā dēvētajiem vakcīnu kandidātiem – vairākiem imūnpreparātu veidiem, kas aprobējami klīniskajos pētījumos, pirms var tikt izmantoti vakcinācijā. Veiksmīgas vakcīnas izstrāde palīdzēs kontrolēt nākotnes epidēmiju uzliesmojumus un radikāli mazināt mirušo skaitu, bet, visticamāk, nevarēs tās novērst pilnībā.
Putnu gripa
Pasaules ziņu virsrakstos putnu gripa nonāca 2005. gadā, lai gan pirmie gadījumi konstatēti vēl 2003. gadā. Kopš tā laika ik nedēļas iznāk PVO ziņu biļetens par jaunāko situāciju. Līdz 2020. gada 6. februārim kopskaitā reģistrēti 238 cilvēka saslimšanas gadījumi (kopš 2003. gada janvāra) ar putnu gripu jeb A tipa gripas paveidu ar formulu H5N1. Taču 134 gadījumos inficētā persona mirusi, tādējādi letalitāte ir ļoti augstā – 56% līmenī.
Lai ierobežotu putnu gripas izplatību, Āzijas reģionā nogalināti miljoniem mājputnu. Un ne tikai tur vien. Nu jau katra mājsaimniecība Latvijā, kurā tiek turētas vistas, pīles, paipalas vai citi mājputni, zina par pasākumiem putnu gripas apkarošanai. Jo pārlidojošie savvaļas putni ar savām spalvām vai izdalījumiem var inficēt mājputnus, bet inficēti mājputni var eventuāli draudēt ar vīrusa pārnesi cilvēkam.
Turklāt gan koronavīrusa, gan gripas vīrusa gadījumā nemaz nav obligāti ēst inficēto dzīvnieku. Jāatceras, ka runa ir par infekcijām, kas sekmīgi izplatās gaisa pilienu ceļā. Dzīvnieku izelpa, šķavas, izdalījumi no deguna (putnu gadījumā – knābja), vēdera izdalījumi un spalvas vai vilna var inficēt cilvēku.
Putnu gripas jeb A(H5N1) gripas vīruss ir ļoti bīstams tā mainīguma dēļ. Gripa ir ļoti lipīga, tā izplatās strauji, bet šajā gadījumā – arī ļoti augsta letalitāte. Toties atšķirībā no koronavīrusa gripas gadījumā ir pieejama vīrusa terapija.
Šis vīruss gan slikti padodoties ierastajām izplatības ierobežošanas metodēm, pretvīrusu preparātiem un vakcīnām. Tādēļ turpinās gan vīrusa izpēte, gan darbs pie jaunām un efektīvām vakcīnām.
Vakcīnu ražošanas ienesīgais bizness
Ir arī ļauna ironija stāstā par jaunās tūkstošgades vīrusu nestajiem draudiem. Tie laupa cilvēku dzīvību un rada miljardiem lielus zaudējumus valstu ekonomikām. Taču vienlaikus globālā ažiotāža, kas seko ziņām par kārtējo jauna vīrusa uzliesmojumu, arvien vairāk palīdz noteiktai medicīnas nozarei – imūnpreparātu ražošanai. No mirstoša biznesa, kas prasīja farmācijas kompānijām vairāk ieguldījumu nekā spēja ienest, vakcīnu ražošana pārvērtusies par vistu, kas dēj zelta olas.
Vēl aizpērn tikai Ķīnas, Indijas un Japānas tirgus vien vakcīnu ražotājiem nozīmēja 844 miljonu eiro ieņēmumus, bet 2028. gadā tie būs jau teju miljards eiro. Attiecīgi vēl vairāk, ja pieskaita pārtikušos Eiropas Savienības un Ziemeļamerikas tirgus, kā arī daudzskaitlīgo Āfrikas kontinentu un Dienvidameriku.
