Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! 12
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā piedalījās 685 890 Latvijas pilsoņi, un tie bija tikai 45,99% no balsstiesīgajiem. Tātad mazāk nekā puse. Vienīgi galvaspilsētā vēlētāji bija nedaudz aktīvāki (55,55%). Viszemākā aktivitāte – Zemgalē (39,9%).
Skumjākais ir tas, ka politiskā apātija gadu gaitā pieaug, jo, piemēram, 2009. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās vairāk – 801 348 pilsoņi jeb 53,8%. Varētu jau piemeklēt dažādus attaisnojumus šai tendencei. Piemēram, to, ka atšķirībā no Saeimas vēlēšanām vēlētājs ir “pieķēdēts” konkrētam iecirknim – nu, ziniet, visādas neērtības… Piemēram, to, ka viena atsevišķa balss neko īpaši neietekmē… Piemēram, to, ka viss jau tāpat zināms, un, visticamāk, amatos paliks “vecie vēži”… Nesen interneta soctīklā kāds aktīvists gudri apsprieda slikto piedāvājumu, kuru viņam šoreiz esot “servējušas” partijas. Tur īsti neesot ko izvēlēties, tāpēc nākšoties vien izlaist. Uz ko kāds cits izteica trāpīgu atziņu: “Vēlētāji mūsdienās kļuvuši par īstām princesēm, kas gaida īstos un vienīgos vienradžus.” Iepriekšējais runātājs sakaunējās un savu ierakstu izdzēsa. Protams, var tikai minēt, vai tas lika viņam pārdomāt arī, ko darīs 3. jūnijā. Bet tāds aizrādījums desmitiem tūkstošiem citu, kuri sev izdomājuši atrunas, kāpēc piedalīties vēlēšanās, “nav jēgas”.
Tas, protams, ir katra paša lēmums, tajā pašā laikā tā ir pati vienkāršākā politiskās līdzdalības forma, lai paustu savu nostāju par to, kas notiek valstī, pilsētā un novadā. Piemēram, “Latvijas Avīzē” vakardienas un šodienas numurā var lasīt pārskatu, kā ar solījumu izpildi veicies līdzšinējai Rīgas domes koalīcijai. Tā kā varas monopols astoņus gadus ir bijis “Saskaņas” un tās satelītu rokās, te atrunas par to, ka kāds traucējis izvērsties, neder. Un redzams, ka tik gludi nemaz nav gājis. Kur nu vēl par krimināllietām un dažādiem skandāliem – “nanoūdeņiem”, savējo iekārtošanu, brāķiem ielu remontos, aizdomīgiem miljonu projektiem un tā tālāk. Vai ļaut turpināt?
Iesaistīties pašam – tam tiešām vajadzīgs īpašs aicinājums. Lai aizietu uz iecirkni, īpašs aicinājums nav vajadzīgs. Bet, ja nu tomēr, tad citēšu fragmentu no jurista Egīla Levita intervijas žurnālam “Mājas Viesis”: “Tiesiskas valsts virsprincipa darbību praksē apdraud korupcija, korporatīvās saites, politisko partiju atkarība no sponsoriem, kas valsti izmanto savās interesēs, tas “smird”, un nākotnes Latvijā tam nav vietas. Te savs vārds sakāms arī vēlētājiem un visiem politiski aktīviem pilsoņiem. Un šis vārds ir: tagad pietiek!”
