Nevarēs atļauties strādāt laukos. Cerot izskaust sezonālo bezdarbu, riskējam ar “vissezonas” emigrāciju 16
“Rodas iespaids, ka valdība vēlas iznīcināt Latvijas laukus un cilvēkus, kas vēl cīnās, nepamet provinci un strādā. Diemžēl galvenokārt tiek domāts kategorijā “pilsēta”. Lauki ir tukša vieta,” skaudra savos secinājumos ir Anita Stivriņa, Tērvetes dabas parka pasaku bānīša kasiere un gide. Viņai tāpat kā daudziem citiem sezonas darbu veicējiem iespēja bezdarba periodā trīs ziemas mēnešos saņemt bezdarbnieka pabalstu turpmāk būs liegta.
Anitas darba devējs ir AS “Latvijas valsts meži” (LVM). Uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs norāda, ka LVM katru gadu algo aptuveni 330 līdz 350 sezonas darbinieku tajās uzņēmuma darbības nozarēs, kur biznesa ciklam raksturīgs izteikti sezonāls raksturs. Tomēr, kā turpmāk rīkoties – algot sezonas strādniekus kā līdz šim vai arī maksāt viņiem par mēnešiem, kad darba nav, LVM vadība vēl neesot izlēmusi. Kā turpmāk nodrošināt sezonālo darbu veikšanu, lai nesamazinātos darba kvalitāte un uzņēmuma darbības efektivitāte, uzņēmuma vadība vēl tikai vērtēs.
Cer ietaupīt
Iepriekš, lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, bija jānostrādā 9 mēneši pēdējā gada laikā, bet no 1. aprīļa pabalstu varēs saņemt tikai tie, kas strādājuši vismaz gadu pēdējo 16 mēnešu periodā.
Uz šādām izmaiņām likumā pērn rosināja Labklājības ministrija (LM) ar mērķi izskaust “sezonālo bezdarbu”, jo saskatīja, ka darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai, vienam darba devējam vairākkārt pieņemot un atbrīvojot no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, darbiniekam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, un atkārtojas situācija “darbs-bezdarbs-darbs”, un darba devējiem tas ir pagaidu finansējuma avots darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.
Pēc VSAA datiem, laikā kopš 2012. gada 7248 personas jeb gandrīz 4% no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījuši trīs vai vairāk reižu. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji esot tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecībās, tūrisma nozarē nodarbinātie.
LM aprēķinājusi, ka šādas izmaiņas samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu nākamajos trijos gados par 5,5% jeb 26 500 personām vidēji gadā. Tādējādi paredzētais ietaupījums būtu 7,07 – 8,22 miljoni eiro gadā.
