Speciālisti: Mājām un ģimenei jābūt vietai, kur izsāpēt jebko 2
* Ilona Kronberga, jaunieceltā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja: “Bērns, kurš ir laimīgs, nav nedz vardarbīgs, nedz izdara noziegumus. Ir jāraugās, kādus uzvedības modeļus, kādas vērtības mēs, pieaugušie, demonstrējam saviem bērniem. Tas, ka sakām – vardarbība ir slikta, bieži vien ir pretrunā ar to, ko darām. Ja paceļam balsi, radām bērnam diskomfortu vai vēlmi pretoties – arī tā ir zināma vardarbība, kas ilgtermiņā attīstoties var radīt lielu kaitējumu bērna dzīvē. Tā ir mūsu, pieaugušo atbildība. Jebkāda veida slikta pieredze ne vien kaitē pašam bērnam, bet agri vai vēlu var novest pie kādas citas personas tiesību aizskāruma, tāpēc kā vienu no sava darba prioritātēm uzskatu preventīvo rīcību bērnu tiesību aizskaršanā.”
* Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts, psihoterapeits: “Bērns ir ģimenes vides spogulis un reizēm ir tikai simptoma nesējs. Viņš identificējas ar to, kurš cieš, vai ar kādu, kurš ir agresīvs, lai kāds viņu sadzirdētu. Ja bērns nevar izpaust savas dusmas vai tās netiek sadzirdētas, viņš kļūst vēl dusmīgāks, un sākas protests, kas bieži arī izpaužas kā agresija un vardarbīga rīcība. Bērni ļoti izjūt vecāku pārdzīvojumus, uzmanības trūkumu un ārkārtīgi pārdzīvo vecāku šķiršanos. Tā ir mūsdienu tendence. Un var būt par iemeslu, kālab bērns, izjūtot milzīgu psiholoģisko slodzi, skumjas un vilšanos, nonāk līdz agresīvai rīcībai. Mājās, ģimenē ir jābūt vietai, kur izsāpēt jebko un sajust tuvinieku sapratni. Diemžēl kādam tā ir realitāte, citam tikai vēlme, kas jau ir iespējamais agresijas cēlonis.”
