Jaunieši apsaukā direktori, pirmklasniekam jāsauc policija… Bērnus nevar vairs savaldīt! 2
Eksperti ir vienprātīgi – šodien par bērnam nelabvēlīgu ģimeni var uzskatīt arī tādu, kurā divi vecāki ar augstāko izglītību nepārtraukti strādā un kuri bērnam nevelta pienācīgu uzmanību un laiku. “Jā, pārlieku ilga laika pavadīšana virtuālajā pasaulē cilvēkam pamazām atņem spēju just līdzi un izzūd normālas uzvedības robežas, taču daudziem nevēlama uzvedība parādās tieši vecāku uzmanības deficīta dēļ,” uzskata Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Aija Lilienfelde.
Novembra sākumā kādā Rīgas skolā divi skolēni demolēja skolu, dauzot sienas un klašu durvis, necenzēti lamājās. Ierodoties pašvaldības policistam, jaunieši savas huligāniskās darbības turpināja un apgalvoja, ka viņiem nevienā neesot jāklausās. Ignorēja arī direktores lūgumu atgriezties klasē, turklāt vēl nolamāja viņu ar seksuāla rakstura cieņu aizskarošiem izteicieniem. Pēc tam abi izlēkuši pa skolas pirmā stāva logu un aizmukuši. Vēl pirms mēneša citā Rīgas skolā kāds agresīvs pirmklasnieks izraisīja kautiņu ar deviņiem klases biedriem un arī pretojās policistam, turklāt centās viņu pagrūst un, spārdot klases durvis, kliedzis, ka visus nogalināšot. Tie ir tikai daži nesenākie atgadījumi.
Informāciju par agresīvu un vardarbīgu uzvedību Rīgas skolēnu vidū kā reālajā, tā virtuālajā pasaulē RPP saņem gana bieži – vidēji sanāk reaģēt uz trim četriem gadījumiem nedēļā. Skolotāji aktīvi aicina talkā policijas pārstāvjus sniegt skolēniem izglītojošas lekcijas par šo tematu. Gadījumos, kad nopietnāks incidents jau bijis, policistus aicina jauniešiem skaidrot atbildību un sekas. Tomēr vispirms ir svarīgi apzināties, kur meklējamas saknes šādai pusaudžu uzvedībai.
Tikai 17% Latvijas bērnu nav saskārušies ar nevienu no nelabvēlīgas pieredzes faktoriem, liecina pirms pāris gadiem Labklājības ministrijas veikts pētījums. Lielākā daļa piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību, vecāku šķiršanos vai viņu pārmērīgu alkohola lietošanu. Ap 40% skolēnu cietuši no ņirgāšanās vai ņirgājušies par citiem. 6% no neiecietības cieš interneta vidē. Uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni visbiežāk zvana, lai stāstītu par emocionālo vardarbību, retāk par fizisku un vēl mazāk – par seksuālu vardarbību. Tomēr tas nav objektīvs rādītājs, jo nereti cietušie to noklusē, kaunoties vai baidoties.
Izplatīts ir uzskats, ka varmākas paši reiz cietuši no vardarbības, taču eksperti norāda arī uz citiem būtiskiem vardarbību veicinošiem aspektiem. Speciālisti uzsver, ka problēmas sakne nav vis pusaudžos, bet pieaugušajos. No vienas puses, pieaugušo pasaulē vardarbība tiek nosodīta, no otras – tiek tiražēta spēlēs, reklāmās, filmās un pat multfilmās. Dažiem bērniem izdodas reālo dzīvi nošķirt no uztvertās informācijas, bet citus redzētā vardarbības aina var pamudināt pašus uz šādu rīcību.
