Nevar palikt malā. Daugaviņš palīdzēs Rīgā gaidāmajā PČ, tas viņam būs jau vienpadsmitais karjerā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn pēc zaudējuma Pekinas olimpisko spēļu astotdaļfināla mačā pret Dāniju par karjeras noslēgšanu Latvijas hokeja valstsvienībā paziņoja Lauris Dārziņš un Kaspars Daugaviņš. Lauris šosezon nespēlēja, toties iemēģināja trenera arodu, asistējot Harijam Vītoliņam Latvijas izlasē divos pārbaudes turnīros. Savukārt Kaspars Vācijas hokeja līgā (DEL) individuāli aizvadīja vienu no savām labākajām sezonām profesionālajā hokejā, kļūstot par Izerlonas “Roosters” uzbrukuma līderi.
To, ka ilggadējais izlases kapteinis Daugaviņš 34 gados pasteidzies ar lēmumu par karjeras beigšanu izlasē, uzskatīja daudzi. Bijušie komandas biedri pat slēguši derības, ka Kaspars atgriezīsies. Arī izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš norādīja – Daugaviņš vēl daudz varētu palīdzēt komandai. Pirmās indikācijas, ka Kaspars varētu mainīt lēmumu, parādījās ap gadumiju, bet šīs nedēļas sākumā oficiāli tika paziņots, ka Daugaviņš ir gatavs palīdzēt izlasei maijā Rīgā gaidāmajā pasaules čempionātā, kas viņam kļūs par vienpadsmito karjerā.
Viss salikās, lai atgrieztos
“Novembrī man bija pirmā saruna (par iespējamo atgriešanos) ar Vītoliņu. Pēc tam vēl vairākas reizes runājām. Ar galīgo lēmumu nesteidzos, jo gribēju nospēlēt sezonu klubā līdz beigām, lai saprastu, kā būs ar veselību. Ar to viss ir kārtībā, fiziski jūtos labi, tāpēc varu spēlēt,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” saka Daugaviņš. Viņš atzīst, ka pērn, vērojot Latvijas izlases spēles pasaules čempionātā, pašam gribējies būt laukumā.
“Man ir grūti palikt malā, redzot, kā džeki cīnās. Gribas būt ar viņiem kopā laukumā. Pēc olimpiādes, šķiet, emocijās tomēr drusku par agru pateicu par aiziešanu, lai gan, no otras puses, tas bija apdomāts un izsvērts lēmums. Es gan neesmu pirmais, kas maina domas,” smejot saka Daugaviņš. Viņš piebilst, ka pērn izlaistais pasaules čempionāts nācis tikai par labu, jo ļāvis laikus sākt gatavoties šai sezonai, kura pašam izdevusies.
Tāpat papildu motivācija atkal vilkt mugurā izlases kreklu ir tas, ka pasaules čempionātu Latvijas izlase aizvadīs mājās. “Rīgā esmu piedalījies gan pirmajā pasaules čempionātā 2006. gadā, gan arī pirms diviem gadiem, kas gan bija bez līdzjutējiem. Vēl viens no iemesliem atgriezties bija vēlme uzspēlēt mājās savas ģimenes klātbūtnē. Šosezon ar sievu un bērniem kopā bijām retāk, jo viņi palika Rīgā, tāpēc kad vēl bērniem būs iespēja “Arēnā Rīga” paskatīties uz manām spēlēm un izbaudīt to lielisko atmosfēru. Līdz ar to salikās tāds labs dažādu apstākļu komplekts, lai atgrieztos,” iemeslus min hokejists.
Gatavs cīnīties
Par savu lomu Latvijas izlasē Daugaviņš pagaidām ar Vītoliņu nav runājis. “Haris vairākkārt ir teicis, ka katram spēlētājam jānāk un sevi jāpierāda, un no tā, cik būsi gatavs spēlēt, tad arī izrietēs tava loma komandā. Protams, es apzinos, ka nenāku uz izlasi, lai vienkārši būtu liekais. Gribu nākt un dot pienesumu, centīšos darīt visu, lai būtu viens no līderiem laukumā,” Daugaviņš ir gatavs ar darbiem pierādīt savu līdera lomu. Vispirms gan Vācijā jāveic medicīniska procedūra, kas gan neiespaidos tālākos plānus. “Šodien man plānota operācija, kas gan nav pārāk sarežģīta – no rokas jāizņem laukā dzelzis, kas saturēja kaulus.
It kā to varētu izdarīt arī pēc pasaules čempionāta, bet saziņā ar izlases dakteriem pieņēmām lēmumu – jo ātrāk izvilks, jo labāk. Ceru, ka nākamās nedēļas sākumā es jau būšu mājās un lēnām varēšu sākt gatavoties čempionātam. Zinu, ka izlasei ledus treniņi paredzēti no marta beigām, bet mēs noteikti atradīsim, kur slidot un gatavoties arī līdz tam. Pārāk ilgu pauzi negribas ņemt, nav vairs tas vecums, kad var ilgi atpūsties un pēc tam uzreiz būt formā,” tuvākos plānus atklāj Daugaviņš.
Izerlonā nepaliks
Izerlonas “Roosters” vienība neiekļuva Vācijas čempionāta izslēgšanas spēlēs, ierindojoties 13. vietā 16 komandu konkurencē. Līdz “play off” zonai pietrūka sešu punktu. Daugaviņš ar 49 (21+28) punktiem 55 spēlēs bija pārliecinoši rezultatīvākais komandā, kā arī dalītā devītā vietā visā līgā labāko snaiperu sarakstā. “Ar komandas sniegumu nevaru būt apmierināts, jo mērķi neizpildījām. Sezonas sākumā bija septiņi zaudējumi pēc kārtas un turpinājumā bija grūti ķert rokā pārējos, jo jārēķinās, ka ik pa laikam ir kāds kritums. Mums tie sanāca visnepiemērotākajā brīdī pret tiešajiem konkurentiem, kas bija tā saucamās sešu punktu spēles. Divas reizes zaudējām, esot vadībā ar 3:0, un tie seši punkti līdz “play off” tur arī palika,” atzīst Daugaviņš, kuram līgums ar “Roosters” pēc šīs sezonas beidzies.
Izerlonā viņš, visticamāk, nepaliks. “Komandai pirmdien bija sapulce, būs lielas pārmaiņas, un tur es diezin vai palikšu. Nekādu citu runu pagaidām nav bijis, tāpēc tagad sāksies meklēšana. Protams, gribētu darbu atrast līdz pasaules čempionāta sākumam, lai drusku mierīgāks prāts. Viegli nebūs, jo vecums sāk spēlēt savu lomu. Hokejs mainās, un visi tagad grib gados jaunus un spēcīgus kanādiešus. Ceru, kāds man tomēr uzticēsies un iedos darbu. Bet tas ir aģenta rokās, lai viņš strādā, es tikmēr gatavošos pasaules čempionātam,” Daugaviņa domas jau ir pie izlases.
