Mugurkaula operācijas apmaksā neatliekamos vai izņēmuma gadījumos 3
Izglābj kolēģi, saziedojot operācijai
Kad kādu rītu starpskriemeļu disku trūces dēļ Aivars (53) vairs nevarēja pakustēties, ātrā palīdzība viņu nogādāja kādas Rīgas slimnīcas (pēc Aivara lūguma nepubliskojam slimnīcas nosaukumu. – Red.) neiroķirurģijas nodaļā, kur viņu rūpīgi izmeklēja un… piedāvāja veikt operāciju par 500 latiem. Nepalīdzēja arī tas, ka darba devējs bija apdrošinājis šoferīša Aivara veselību, jo veselības polise nesedz operācijas izmaksas.
“Ārsts teica, ja pusgada laikā neveikšu mugurkaula operāciju, kļūšu paralizēts. Bet tāda operācija Latvijā maksā 500 – 1000 latu. Nu nevar strādnieks Latvijā sakrāt tādu naudu. Visu laiku valstij esmu maksājis nodokļus, taču izrādās, ka šajā valstī cilvēks ir neaizsargāts,” ar rūgtumu stāsta Aivars, kurš savu mugurkaulu sabeidzis, vairāk nekā 34 darba gadus sēžot pie auto stūres.
Par laimi, Aivara kolēģi no Latvijas Televīzijas savāca naudu un tagad viņš mājās atspirgst pēc operācijas, kuras laikā no mugurkaula izņēma sabrukušā diska fragmentus. Kā auksta ūdens šalts bija slimnīcas izrakstītais rēķins – par divu dienu ārstēšanos pēc operācijas jāmaksā vēl 74 lati jeb 37 lati dienā. “Palātā gulējām pieci vīri, uz visiem vienas labierīcības. Par ko jāmaksā tāda nauda? Pēc operācijas pakritu, sasitu galvu, kurai bija jāuzliek sešas šuves. Par to paņēma vēl 18 latus,” viņš stāsta.
Aivars cer, ka varēs turpināt darba gaitas. Taču no prāta neiziet ārsta prognoze, ka, iespējams, būs nepieciešama vēl viena mugurkaula operācija.
Bez ārstu konsilija paātrināti neoperē
“Valsts apmaksātu mugurkaula operāciju var veikt paātrinātā kārtā, un par to Nacionālais veselības dienests ārstniecības iestādei samaksā virs noslēgtā līguma kvotas, ja ir ārstu konsilija lēmums. Tajā pacienta saslimšanai jābūt atzītai kā darbspējas apdraudošai, kā arī jābūt norādītām ārstēšanas metodēm invaliditātes novēršanai, kad pacients slimojis ilgāk par trim mēnešiem gūto traumu vai politraumu, dorsopātiju, nervu saknīšu un pinumu patoloģiju dēļ,” skaidro dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Bet kādēļ Aivaram tik dārgi nācās maksāt par slimnīcas palātā pavadītajām dienām? Izrādās – ja operācija veikta par maksu, tad arī viss pārējais – atbilstoši konkrētās slimnīcas cenrādim!
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste Jeļena Reste teic, ka ir vēl viens veids, kā strādājošais var saņemt valsts atbalstu, – jāpierāda, ka mugurkaula problēmas izraisījuši tieši darba apstākļi. Arodslimnieka statusa iegūšanai nepieciešami dokumenti par darba stāžu, izmeklējumu rezultāti, kas apliecina, ka starpskriemeļu disku trūce nav radusies kādu citu slimību vai traumu dēļ. Ja arodslimību ārstu komisija pieņem apstiprinošu lēmumu, arodslimniekam ir iespējams saņemt kompensāciju – līdz pat 1115 latiem ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumu segšanai.
Arodārste atzīst, ka šofera darbs var būt viens no iemesliem, kādēļ rodas mugurkaula veselības problēmas. Tiesa, mūsu valstī noteikti ļoti stingri kritēriji, tādēļ arodslimnieka statusu nav viegli saņemt.
Uzziņa
No valsts budžeta apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā:
* neatliekamā palīdzība traumu gadījumos,
* traumu seku, kaulu un locītavu saslimšanu stacionāra ārstēšana ar traumatologu-ortopēdu konsilija atzinumu,
* ambulatori veikta traumu seku, kaulu un locītavu saslimšanu ārstēšana,
* osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšana, tajā skaitā mugurkaula ķirurģija,
* endoprotezēšanas operācijas,
* onkoloģisko saslimšanu kaulos un mīkstajos audos ārstēšana,
* nerekonstruktīvas endoskopiskas operācijas (neapmaksā operācijas ar implantu pielietošanu),
* atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja ir ārstu konsilija atzinums,
* mugurkaula distrofiski deģeneratīvu saslimšanu ārstēšana (ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku, ar progresējošu mugurkaula deformāciju – ar ārstu konsilija atzinumu),
* plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam rehabilitācijas plānam un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā.
Viedokļi
Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila: “Kopš vasaras, kad mūsu slimnīcā sāka veikt mugurkaula skriemeļu disku operācijas, bijušas apmēram desmit valsts apmaksātas operācijas. Šobrīd kvotas izsmeltas, taču ar ārstu konsilija lēmumu var pierakstīties gaidīšanas rindā. Tomēr lielākā daļa šādu operāciju tiek veiktas par maksu.”
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas traumatologs Viktors Vestermanis: “Dažreiz pacienti ir tik smagā stāvoklī, ka starpskriemeļu diska trūci operējam par valsts līdzekļiem. Reizēm arī pacienti vai ārsti mēdz nedaudz “sabiezināt krāsas”, lai situācija izskatītos sliktāka, nekā tā ir.”
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs, neiroķirurgs Valdis Keris: “Tas, ka pacients cieš un viņam draud invaliditāte, mūsu valstī tiek uzskatīta par plānveida situāciju. Starpskriemeļu disku trūces operācijas šobrīd tiek veiktas par pilnu maksu, jo nerada briesmas pacienta dzīvībai. Ja naudas nav, tad nekā – ciet vai maksā. Protams, var būt izņēmumi, kad pacientam strauji, pēkšņi izveidojusies liela disku trūce, kas saspiež mugurkaula kanāla nervu veidojumus un iestājas kāju paralīze, urinācijas traucējumi. Tādā gadījumā uz situāciju skatās citādāk. Nākamgad, visticamāk, maksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp diska trūces operācijām, tikai celsies, jo veselības aprūpes budžets ir vēl mazāks nekā līdzšinējais.”