Nevar mēnešiem ārstēt attālināti jeb kā šobrīd palīdz hroniskiem slimniekiem 0
“Daudzi valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ atliek savu veselības problēmu risināšanu uz vēlāku laiku. Cilvēki cenšas nevērsties pie speciālistiem, kas strādā ambulatori, kā arī pie ģimenes ārstiem.
Kad Veselības ministrijas noteiktie ierobežojumi tiks atcelti, neapšaubāmi nāks liels vilnis ar hronisko slimību saasinājumiem.
Tas būs grūts un smags, pat smagāks par šo covid slimību,” secina Limbažu novada Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele 25. martā izdeva rīkojumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā. Atcelti daudzi sekundārie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. Cilvēkiem, kuriem nav akūtas saslimšanas, bet radušies kādu hronisku slimību saasinājumi un jātiek pie speciālistiem vai jāveic izmeklējumi, to līdz 12. maijam, kamēr valstī ir noteikta ārkārtēja situācija, nav iespējams izdarīt.
R. Siliņš: “Zinu, ka pacienti konsultējas ar speciālistiem gan internetā, gan tiešsaistē, izmantojot dažādas platformas, zvana pa tālruni, nosūta man slēdzienus elektroniski…
Pastāv dažādi sazināšanās veidi neklātienē, taču tie ir lēni, tikpat kā pa celmiem.
Viens pacients sūta vienā formātā, otrs – citā, jo nav vienota standarta, pēc kāda formāta mēs rīkojamies. Katrs izlīdzas, kā var.
Gandrīz katru dienu ir jauni noteikumi, piedāvājumi, risinājumi… Ne visi strādā labi, tāpēc bieži mainās. Līdz ar to ārstu darbs ir ļoti apgrūtināts, bet vēl lielākas grūtības izjūt pacienti.”
Ģimenes ārsts ilgi viens nevar
Jelgavas novada Staļģenes ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pastāstīja, ka pagaidām ar pacientu ārstēšanu tiekot galā arī attālināti, bet, ja ārkārtējā situācija turpināšoties arī pēc 12. maija, tad gan šādā veidā vairs nebūšot iespējams strādāt: “Tas vairs nav reāli vienam vairākus mēnešus sniegt veselības aprūpes pakalpojumus attālināti un bez speciālistu palīdzības. Speciālistu konsultācijām būtu jābūt pieejamām klātienē.”
Ģimenes ārsts Andris Baumanis, kura prakse ir Rīgā, pastāstīja, ka tiekot pieņemti tikai tādi pacientu nosūtījumi uz izmeklējumiem, uz kuriem ir norāde “cito” (“steidzami” – no latīņu val.). Tie esot jāizpilda 24 stundu laikā. A. Baumanis uzskata: “Arī speciālisti taču varētu iegādāties sejas maskas un respiratorus un strādāt tāpat kā ģimenes ārsti. Es neuzskatu, ka viņu darbība būtu tik ļoti jāierobežo.”
Lai nepiedzīvotu miokarda infarktu
Risinājumus šai visai problemātiskajai situācijai meklē arī universitātes slimnīcas. Nesen P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā tika ieviests tālruņa numurs ģimenes ārstiem. “Ārsts izstāsta, par kādu sava pacienta veselības problēmu viņš vēlas konsultēties. Viņam tiek dota iespēja uzreiz konsultēties ar speciālistu vai arī noteikts konkrēts laiks, kad viņš var sazināties, lai lemtu par pacienta tālāko ārstēšanu,” pastāstīja slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.
Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis sacīja, ka pa tālruni tiek konsultēti gan ģimenes ārsti, gan pacienti. “Katru dienu kardiologs un invazīvais kardiologs ir sazvanāms. Mēs pievēršam uzmanību tiem, kas gaida asinsvadu paplašināšanas procedūras – šādu slimnieku dienā ir padsmit. Ja konstatējam, ka sūdzības ir izteiktas un asinsvadu stāvoklis ir kritisks, piedāvājam šiem cilvēkiem tomēr nākt uz slimnīcu un procedūru veikt steidzamā kārtā.
Mums jau ir daži slikti piemēri, ka, atliekot operācijas augsta riska pacientiem, viņi piedzīvo miokarda infarktu.
Lai nepasliktinātu pacienta prognozi un ārstēšana nekļūtu vēl piecreiz dārgāka ar sliktāku rezultātu, mēs ļoti uzmanīgi pieejam tiem slimniekiem, kuriem nepieciešama plānveida ārstēšana. Jā, lielāko daļu mēs atceļam, bet tos pacientus, kas ir augsta riska grupā, tos ārstējam.
Sazvanīt slimniekus – tā ir mūsu ikdiena. Plānotos slimniekus mēs zinām, veram vaļā failu, skatāmies viņu artērijas un vērtējam veselības stāvokli.
Katru dienu meklējam risinājumus, kā, saglabājot ierobežojumus, palīdzēt cilvēkiem,” skaidroja kardiologs Trušinskis.
Stradiņa slimnīcā katrs gadījums šobrīd tiekot vērtēts ļoti individuāli. Ja vajadzīga ārstēšana, lai cilvēkam neiestātos invaliditāte, tad to dara. Ja pieteicējs ir ģimenes ārsts, tad slimnīcas speciālisti sadarbībā ar ģimenes ārstiem izlemj, vai un kad slimnieks ir novirzāms uz universitātes slimnīcu.
Neveicot diagnostikas izmeklējumus, nav iespējams paplašināt to pacientu klāstu, kuriem būtu nepieciešama plānveida ārstēšana.
Atliek vairāk laika pacientiem
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centrā vairs nav jūtams ierastais saspringtais darba temps, kāds valdīja pirms Covid-19. Ārstiem slodze esot daudz mazāka un vairāk laika varot veltīt katram pacientam.
Centra vadītāja Māra Epermane pastāstīja, ka līdz 12. maijam jauni pacienti netiekot pieņemti, izņemot tos, kas uz radioloģiskajiem izmeklējumiem tiekot nosūtīti pa “zaļo koridoru”, kā arī tos, kas jau bija pierakstījušies rindā un kuriem bija noteikts ierašanās laiks.
M. Epermane: “Kad beigsies ārkārtējā situācija, noteikti būs liels slimnieku pieplūdums, jo daudziem pacientiem, kuriem bija paredzēta izmeklēšana, esam spiesti atteikt, jo viņi neatbilst veselības ministres rīkojumā uzskaitītajām kategorijām. Piemēram, hronisku muguras sāpju, ilgstošas hronisku ceļu sāpju vai menisku plīsumu un citos gadījumos, kas neskaitās akūti.
Pirms Lieldienām veselības ministre sacīja, ja mēs labi uzvedīsimies, tad ierobežojumus, iespējams, varēšot mīkstināt. Ja hronisko pacientu izmeklējumus atļaus, tad būs liels pieplūdums un būs jādomā, kā šo plūsmu paņemt, saglabājot piesardzību pret Covid-19.”
Spriež, ko atsākt
Veselības ministre Ilze Viņķele vakar teica, ka tiek apsvērta konkrētu ambulatoro pakalpojumu sniegšanas atsākšana. Par to notiekot sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī epidemiologiem un infektologiem. “Šonedēļ mēs atkal nākam kopā un izvērtējam ārstniecības iestāžu praksi, skatāmies, ko likt atpakaļ – ja diagnostiku, tad kurām grupām,” teica I. Viņķele.
Tomēr procesu sarežģījot tas, ka medicīnas darbinieki nereti sniedz abus – gan ambulatoros, gan stacionāros pakalpojumus, kas paaugstinot infekcijas pārneses risku. Amatpersonas gan apzinās, ka ambulatoro pakalpojumu nesniegšana pārāk ilgi var radīt citas problēmas nākotnē.
Tālruņa līnijas saziņai ar slimnīcu
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca atvērusi trīs tālruņa līnijas ērtākai saziņai ar slimnīcu.
* Tālrunis pacientiem 67069280. Slimnīca jaunus pacientu pierakstus neveido, bet, ja ir jautājumi, var zvanīt pa šo tālruņa numuru. Ja pacients līdz 23. martam bijis pierakstījies pie speciālista vai veikt izmeklējumus aprīļa sākumā, slimnīca ar visiem pacientiem sazinās un informē, kā rīkoties. Ja kāds nav saņēmis zvanu, var par to ziņot, zvanot uz pacientiem paredzēto tālruņa numuru.
* Tālrunis ģimenes ārstiem 67095392. Pa šo numuru ārsts var pieteikt telefona konsultāciju pie jebkura no slimnīcas speciālistiem.
* Tālrunis ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem 67095393 par pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu steidzamai konsultācijai vai izmeklējumiem.
