Baiks: Lai teritorija veiksmīgi attīstītos, jādzīvo un jāstrādā vienā pašvaldībā 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neziņa par novada nākotni, ko ietekmēs Saeimas lēmums par lielo pilsētu un tām piegulošo novadu apvienošanu, apgrūtina jaunā Dienvidkurzemes novada administratīvās struktūras veidošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā diskusijā novada vadība atzina, ka nav viegli pārliecināt kvalificētus cilvēkus uzņemties atbildīgus amatus pašvaldības iestādēs, ja nav zināms, kas ar tām notiks pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Dienvidkurzemes novada un Liepājas pilsētas domes ir lēmušas nepiekrist abu pašvaldību apvienošanai. Saeimā pašlaik tiek vērtēts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekts, kas paredz apvienot valstspilsētas ar tām līdzās esošajām lauku teritorijām.
Viena no VARAM oktobrī rīkotajām diskusijām notika arī Valmieras novadā, kur pilsēta un apkārtējie novadi jau ir kopā. Valmieras novada priekšsēdis Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) sacīja: “Nevar būt tā, ka vienā pašvaldībā strādā, bet otrā dzīvo. Lai teritorija veiksmīgi attīstītos, tam ir jābūt vienas pašvaldības jumtam.”
Tiesa, Valmieras valstspilsētā ir 24 868 iedzīvotāji, kas ir pat nedaudz mazāk nekā apkārtējos agrākajos novados, taču Dienvidkurzemes novadā ir ap 33 000 iedzīvotāju, bet Liepājā – vairāk nekā 67 000.
Valmieras un Dienvidkurzemes novados apvienojās astoņas pašvaldības katrā. Dienvidkurzemes pašvaldība izveidota bijušā Liepājas rajona robežās, bet Valmieras novadā klāt nākusi arī daļa no kādreizējā Valkas rajona, kurā bija Strenči, Trikāta un Ēvele.
Kad Saeimā sāka apspriest valstspilsētu un novadu apvienošanu, izskanēja arī aicinājums izvērtēt Valmieras novada pieredzi un pēc tam pieņemt lēmumu. Taču abu minēto pašvaldību situācija ir atšķirīga ne tikai iedzīvotāju skaita ziņā. Valmiera bija kādreizējā rajona daļa, bet Liepāja kā republikas nozīmes pilsēta (toreiz tās bija tikai septiņas) vēsturiski nav bijusi kopā ar lauku teritoriju.
Valmiera un septiņi centri
Jaunā novada veidošanai pēc Valmieras mēra J. Baika iniciatīvas pašvaldības sāka gatavoties jau iepriekšējā sasaukumā, kas izraisīja arī politisku pārgrupēšanos, jo Baika komandai pievienojās vairāki vietvalži no citām partijām.
Tas atstāja iespaidu uz konkurenci vēlēšanās. Domē iekļuva tikai četri no deviņiem sarakstiem. Pārliecinoši uzvarēja J. Baika komanda, kas ieguva 12 vietas, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) – četras, Nacionālā apvienība (NA) – divas, bet “Jaunā Vienotība” (“JV”) – vienu. “Valmierai un Vidzemei” ir viena no “JV” dalīborganizācijām, bet Valmierā tās startēja atsevišķi.
Atskatoties uz pirmajām simt dienām jaunajā novadā, J. Baiks VARAM rīkotajā diskusijā uzskaitīja vairākus ieguvumus – piemēram, pašvaldības vairs necīnās par iedzīvotājiem kā nodokļu maksātājiem. “Tagad varam iet ārpus Valmieras un veidot patīkamas vietas, kur cilvēkiem dzīvot, jo vairs nav nevajadzīgas konkurences” teica J. Baiks.
Covid-19 laikā pieaugusi cilvēku interese dzīvot laukos, izpirktas esot daudzas viensētas. Lai jaunā ģimene vēlētos pārcelties uz laukiem, tām vajag dzīvesvietu, taču mazajos novados bankas nebija gatavs dot kredītus, jo neuzskatīja tos par perspektīviem.
Tagad situācija esot cita. Lai investors pašvaldībā gribētu veidot biznesu – viņam vajagot ne tikai darbiniekus, bet pilnu komplektu, sākot ar zemi, inženiertīkliem, ceļiem un beidzot ar mācību iestādēm. “Jo tuvāk Valmierai, jo pabalsti bija lielāki, tagad šī situācija ir vienādota, jo attālajās teritorijās nedrīkst būt sliktāki apstākļi,” turpināja mērs, atzīstot, ka iepriekš situācija pašvaldībās bijusi atšķirīga.
Viens no jaunā novada izaicinājumiem esot tā līdzsvarošana. Ceļu tīkla atjaunošanu varētu minēt kā vēl vienu pārbaudījumu. Taču ieguvums esot tas, ka tagad lielais novads startēs kā viens liels projektu iesniedzējs, nebūs vairs daudzi mazie projektu pieteikumi.
Mazsalacieši joprojām zvana Rokpelnim
J. Baiks atzina, ka lielie darba devēji koncentrējas ap Valmieru, bet viens centrs nevar pārvaldīt tik lielu teritoriju, tāpēc esot jāizmanto septiņi mazie attīstības centri agrākajos novados, lai atturētu cilvēkus no aizbraukšanas.
“Ja ir cilvēki, tad tur paliek bērnudārzs, skola, bankomāts un citi pakalpojumi.” Šajās vietās esot izveidotas spēcīgas apvienību pārvaldes. Tās pārrauga visus agrākajos novados iekļautos pagastus – Valmieras novadā ir 31 apdzīvota vieta.
Trīs no apvienību pārvaldēm vada bijušie novadu priekšsēži, ar kuriem J. Baiks vienojās pirms vēlēšanām, – bijušais Naukšēnu novada priekšsēdis Jānis Zuments, Strenču novada priekšsēdis Jānis Pētersons un Beverīnas novada vadītājs Jānis Fūrmanis. Neviens no viņiem vēlēšanās nekandidēja, jo bija neafišēta noruna, ka viņi varētu pārvaldīt agrākos novadus.
Savukārt Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis vēlēšanās lika pretim J. Baikam Latvijas Zemnieku savienības sarakstu un bija viens no nopietnākajiem konkurentiem, bet tagad faktiski ir domē opozīcijā, kāda gan netiek nodalīta.
Uz vaicāto, kas notiek agrākajā Mazsalacas novadā, H. Rokpelnis “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Cilvēki joprojām nav to sapratuši. Daudzi man zvana, jo nemaz nezina, ka neesmu vairs priekšsēdētājs. Citi zvana tāpēc, ka nesaprot, pie kā vērsties. Daži ir pamēģinājuši zvanīt uz domi, bet nav izdevies noskaidrot interesējošo jautājumu, tāpēc lūdz manu palīdzību.”
Iedzīvotāji bija pieraduši, ka var mēram piezvanīt un pastāstīt, ka, piemēram, kanalizācijas darbu dēļ viņi nevar izbraukt uz ielas. Jānim Baikam jau vairs nezvanīšot par kādu ielu Mazsalacā. Uz vaicāto, vai nevar vērsties pie pārvaldnieka, H. Rokpelnis atbildēja, ka Mazsalacā šis amats ir vakants. Ieceltais pārvaldnieks kādu laiku pastrādājis, bet tad nolēmis atstāt šo darbu.
Bijušais Mazsalacas priekšsēdis atzīst, ka pārvaldniekiem ne tuvu vairs nav tās pilnvaras, kādas bija bijušajiem priekšsēžiem. Pārvaldnieki pārrauga dokumentu apriti, skatās, lai zāle ir nopļauta, lai darbojas klientu apkalpošanas centrs, bet visas funkcijas – kultūras un sporta dzīves organizēšana, sociālā dienesta, bāriņtiesas, izglītības un medicīnas iestāžu darbība – ir centralizētas, par to vairs neatbild pārvaldnieks, atzina H. Rokpelnis.
Viņš negribot būt vaimanātājs vai slikto ziņu nesējs, bet, raugoties uz nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas gaitu, H. Rokpelnim nav pārliecības, ka novada teritorijā no pamatbudžeta tiks investēts vismaz pusmiljons eiro, kā tas bija līdz šim mazajā pašvaldībā.
No viena gala līdz otram – 120 kilometri
Dienvidkurzemes novads teritorijas ziņā ir lielākā pašvaldība – lai nokļūtu no tā viena gala Papē līdz Ulmalei, ir jāmēro 120 kilometri. Tajā ir 95 kilometrus gara jūras robeža. Dienvidkurzemes novadā apvienoto teritoriju skaits ir līdzīgs kā Valmieras pusē – tajā ir 26 pagasti un piecas pilsētas.
Taču te ir izveidotas 17 pagastu pārvaldes, kas, no vienas puses, liek domāt, ka savs cilvēks iedzīvotājiem ir sasniedzamāks. Taču, no otras puses, ir iespaids, ka šīs pārvaldes atšķirībā no Valmieras novada struktūrām ir mazāk ietekmīgas. Amatu sarakstā redzams, ka tajās daudzviet līdzās vadītājam vēl ir klientu apkalpošanas speciālists un šoferis, bet, piemēram, Aizputes pilsētas pārvaldē ir tikai vadītājs un apkopēja.
Dienvidkurzemes novada izpilddirektors Uldis Vārna VARAM rīkotajā diskusijā teica, ka no 1200 pašvaldību darbiniekiem jaunajā novadā varētu palikt ap 800 strādājošie. Taču viņiem būtu jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums, ņemot vērā pieaugošo darba apjomu. Neesot viegli piesaistīt kvalificētus speciālistus, kas būtu gatavi vadīt pašvaldības iestādes, arī tāpēc, ka ir liela nenoteiktība par nākotni pēc apvienošanas ar pilsētu, ja tāda notiks.
Grobiņas uzņēmēju kluba dibinātājs Ilgonis Jēčis diskusijā atzina, ka, piemēram, astoņu iepirkumu komisiju vietā izveidojot vienu, kompetence palielināsies, kas varētu būt augstāka arī citās jomās. Taču tas, ka iepirkumu apjomi kļūs lielāki, var ietekmēt mazo un vidējo vietējo uzņēmēju iespējas līdzvērtīgi konkurēt, teica U. Vārna.
Novads ar 45 līdz 50 miljonu eiro lielu budžetu ir gana patstāvīgs un spēj piesaistīt investīcijas, uzskata domnieks Edgars Putra (LZS), kas šo viedokli ierakstīja minētās diskusijas “čatā”. Viņš norādīja arī uz attīstības indeksa atšķirībām, kas Grobiņai, kur tagad ir novada administratīvais centrs, bijis pozitīvs, bet Liepājai – negatīvs. U. Vārna uzskata, ka Grobiņā nākotnē varētu būt arī pašvaldības attīstības centrs.
Taču domnieks Andrejs Radzevičs (LRA) “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka attīstības centrs varētu būt arī Aizputē, bet administrācija palikt Grobiņā, “kur jau dabiski viss attīstās”. Viņš norādīja, ka novada iedzīvotāji pēc pakalpojumiem bieži brauc arī uz Ventspili, Saldu vai Kuldīgu, kur tie ir pieejamāki nekā Liepājā. Viņaprāt, Dienvidkurzemes novadu nevar salīdzināt ar Valmieras pašvaldību, kas atrodas valsts vidū, “bet no mūsu novada tālākā gala līdz Rīgai ir 250 kilometri”.
Piemēram, valsts ugunsdzēsēju dienesta pakalpojumi ir tikai Aizputē, Liepājā un Priekulē – lai ugunsnelaimē palīdzētu Papes iedzīvotājiem, no tuvākā punkta ir jābrauc 50 kilometri. A. Radzevičs domā, ka vispirms būtu līdz galam jāīsteno un jāizvērtē šī reforma, nesteidzot apvienot lauku teritorijas ar pilsētu. “Jebkurš pakalpojums ikvienā vietā iedzīvotājiem ir brīvi pieejams neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo,” piebilda deputāts.
