Māra Hincenberga: “Visvairāk pārdzīvoju, ka vairs nevaru kopt savu dārzu.”
Māra Hincenberga: “Visvairāk pārdzīvoju, ka vairs nevaru kopt savu dārzu.”
Foto – Karīna Miezāja

Mamma vismaz 70 bērniem 0


Pašlaik biedrībā “Māriņa” ir iestājušies gandrīz 60 bērni, taču viņiem līdzi nāk brāļi, māsas un klasesbiedri, no kuriem neviens netiek raidīts prom. Māra ar viņiem pavada kopā katru pēcpusdienu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

“Ko tik kopā nedarām! Piemēram, spēlējam veikalos un dakteros. Mazākajiem ir milzīga leļļu māja, tās tiek barotas un pucētas,” viņa stāsta. “Braucam ekskursijās, uz Leļļu teātra izrādēm, Bērnu fonda rīkotajām nometnēm. Kopīgi svinam svētkus, piemēram, lielais kliņģeris mums ir 1. septembrī un 18. novembrī. “Vējabrāļu ordeņa” Aivars Freimanis ir mūsu Ziemassvētku vecītis.”

“Māriņai” ir izdevies sameklēt zāles un tehniskos palīglīdzekļus ne tikai bērniem, bet arī citiem Auces iedzīvotājiem, jo biedrībai ir draugi un sadarbības partneri visā pasaulē. Ilggadēja draudzība saista ar augstskolu “Turība”. Ar tās palīdzību biedrībā iegūts jauns aprīkojums par 3000 eiro – nopirkti jauni datori, galdi, krēsli, projektors, ledusskapis, mikroviļņu krāsns, attīstošas spēles un citas nepieciešamas lietas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Katru gadu biedrībā iestājas jauni bērni, kas sirgst ar celiakiju, sirdskaitēm, astmu, epilepsiju un citām slimībām. Ir nedzirdīgi un neredzīgi bērni, kuri mācās speciālajās internātskolās.

“Nespēju iedomāties savu dzīvi bez bērniem. Ja es sēdētu tikai mājās un domātu, cik man slikti, tad būtu beigas,” atzīst Māra. “Tagad vairāk arī neko citu nevaru kā runāt un paspēlēties ar viņiem. Katram ir ļoti svarīgi, lai viņu uzklausa. Ikvienu vajag atnākot sagaidīt, samīļot un arī pavadīt, pateikt labus vārdus. Mammām ne vienmēr tam pietiek laika.”

Liels atspaids Mārai ir septiņi savi un arī audžubērni. Viņa daudzkārt apciemojusi arī savus četrus bērnus, kas dzīvo Londonā. “Zinu, ka pie viņiem vienmēr esmu gaidīta. Tur nokļūt gandrīz vieglāk nekā Limbažos. Turklāt invalīdam lidmašīnā ir lieliska apkalpošana,” liecina Māras pieredze. “Pilsētu apskatu, braukājot īrētos motorratos, piemēram, ik reizi dodos uz Karalisko botānisko dārzu. Neviens nekad nav atteicis palīdzību. Tikai pašai pirmajā reizē bija jāsaņem dūša.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.