Latvijā var runāt par minioligarhiem. Saruna ar “The Economist” redaktoru 6
Nesen Latvijā viesojās britu laikraksta “The Economist” Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass, kurš par Baltijas jautājumiem interesējas jau kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā. E. Lūkass starptautisko žurnālistu vidē pazīstams kā speciālists Centrālās un Austrumu Eiropas un Krievijas jautājumos. Viņa viedie spriedumi par ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem bieži vien izteikti britiem raksturīgajā skarbumā. Intervijā “LA” pazīstamais žurnālists spriež par nesenajiem notikumiem Latvijā.
– Kā jūs vērtējat Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos pēc Zolitūdes traģēdijas?
– Tas bija iespaidīgi, ka Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā. Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā.
– Kādu jūs redzat nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un “Saskaņas centrs”?
– Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja “SC” tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.
– Kādi, jūsuprāt, būs jaunās valdības uzdevumi?
– Galvenais būs nodrošināt, lai ekonomiskā izaugsme ir līdzsvarota un ilgtspējīga, dažādot valsts ekonomiku un padarīt Latviju par atraktīvu vietu dzīvošanai, lai “zudušie” Latvijas iedzīvotāji atgrieztos. Latvija Eiropā nevar būt zemu izmaksu ražošanas reģions. Jūs vēlaties būt ES kodolā, kur tiek novērtēta augsta kvalitāte un augsta pievienotā vērtība. To būs grūti īstenot. Krīzes dēļ jūs zaudējāt piecus gadus, un daudzi cilvēki, kuri jums tagad nepieciešami, aizbraukuši. Lai panāktu augstu konkurētspēju, jums nepieciešami augstas kvalitātes publiskie pakalpojumi. Biznesam vajadzīga platforma, uz kuras darboties un būt konkurētspējīgiem.
– Kā lūkojaties uz ekspremjera Einara Repšes mēģinājumu atgriezties politikā?
– Repše bija labs baņķieris.
– Bet kā politiķis?
– Baltijas valstu notikumus atspoguļoju jau 23 gadus. Deviņdesmitajos gados bija viegli “palaist” jaunu partiju, bet tālāk jau bija sarežģītāk. Repše ir ļoti krāsaina un interesanta persona, tomēr Latvijai nepieciešamas jaunas sejas.
– Jūs nesen izteicāties, ka Latvijas politiskajā vidē ir maz “labo puišu”. Paskaidrojiet plašāk, ko bijāt ar to domājis…
– Latvijas veiksmes stāsts ir veidot spēcīgas institūcijas – Ārlietu ministriju, SAB, KNAB, Valsts kontroli un Latvijas Banku. Ir iestādes, kas Latvijā ir labākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Par politiskajām partijām to nevar teikt. Latvijā ir oligarhi, lai gan tik mazā valstī kā Latvija mēs drīzāk varam runāt par minioligarhiem. Nav labi, ja ir personas, kam kabatā ir politiskās partijas un mediju grupas. Joprojām ļoti būtisks ir etniskais jautājums, un tā polarizācija ir Latvijas vājums.
– Bet kāpēc cilvēkiem nav gribas iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās?
– Politikai kā darbības jomai ir slikta reputācija. Kultūras darbinieki, akadēmisko aprindu pārstāvji bieži vien nevēlas kļūt par apsmiekla objektu sabiedrības acīs un iegūt zagļu reputāciju. Lai cilvēki izvēlētos politiku, vajadzīga kritiskā masa, taču tā nav tikai Latvijas problēma – šāda nevēlēšanās ir visur Eiropā. Arī manā valstī premjeram ir tikai politiskā darba pieredze, viņš neko citu iepriekš nav vadījis.
– Tas ir slikti?
– Būtu labi, ja politiķis iepriekš būtu vadījis kādu uzņēmumu vai, piemēram, slimnīcu. Tas dod pieredzi. Negribu norādīt ar pirkstu uz Latviju, taču jums politikā ir mākslīgs mistrojums no stīvas etniskās spriedzes un oligarhu mantojuma. Protams, oligarhu loma Latvijā ir mazinājusies. Tomēr cilvēkiem, kas ir ārpus politikas un vēlas tajā iesaistīties, šī reputācija padarījusi situāciju sarežģītu.
