Nevakcinētiem Saeimas deputātiem plāno liegt piedalīties parlamenta darbā 20
Saeima Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien pēc koalīcijas priekšlikuma atbalstīja ieceri noteikt, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem būs liegts piedalīties Saeimas darbā.
Priekšlikums atbalstīts likumprojektā “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs”, kura nosaukumu gan paredzēts precizēt.
Jau sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti deputāti nedrīkstēs klātienes sēdēs, bet tagad liegums plānots arī piedalīties attālinātās sēdēs.
Saeimas komisijas sēde šodien noslēdzās, atbalstot likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā, kas varētu notikt piektdien.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere uzsvēra, ka šie grozījumi nav atbilstoši Satversmei un “neiztur samērīguma testu”, jo no amatu pienākumu izpildes tiks atstādināti veseli, darbspējīgi deputāti. Šāds regulējums nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, uzsvēra Meistere.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) paziņoja, ka tie, kuri vēlēsies, varēs grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā. Politiķis norādīja, ka viņam liekas, ka kādiem no juristiem ir “šaura domāšana”, neizprotot politisko vēstījumu situācijā, kad ir tik liels saslimušo un mirušo skaits.
Likumā paredzēts noteikt, ka no 15.novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts, kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.
Šo priekšlikumu iesniedza koalīciju veidojošās “Attīstībai/Par!”, “Jaunās vienotības”, Jaunās konservatīvās frakcijas un Nacionālās apvienības frakcijas.
Kā ziņots, sākotnēji likumprojektā bija paredzēti mazāki ierobežojumi, tos attiecinot uz strādāšanu klātienē.
Deputātam Covid-19 sertifikāts būs jāuzrāda Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, ja vien deputāts informāciju par sertifikātu nav jau iepriekš iesniedzis Saeimas Administrācijā. Mandātu komisijai tuvākajā Saeimas sēdē būs jāziņo par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā.
Mainīta sākotnējā redakcija par deputāta atalgojumu, paredzot, ka deputātam, kurš nebūs tiesīgs piedalīties Saeimas darbā, tiks pārtraukta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa. Saeimas deputāta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa tiks atjaunota ar dienu, kad deputāts Mandātu komisijai būs uzrādījis Covid-19 sertifikātu.
Tāpat pēc koalīcijas frakciju priekšlikuma noteikts, ka likuma mērķis ir noteikt pagaidu papildus prasības Saeimas deputātu dalībai Saeimas, Saeimas komisiju, speciāli izveidoto komisiju, apakškomisiju, deputātu grupu, deputātu darba grupu, Frakciju padomes un Saeimas Prezidija sēdēs, citos Saeimas vai Saeimas struktūrvienību organizētos pasākumos, kā arī Saeimas ārpolitiskajā darbībā, kā arī pagaidu prasības pašvaldības deputātiem.
Izmaiņu autoru skatījumā, šīs prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, sekmētu uzticēšanos valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai, solidarizētos ar pārējām valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā, kā arī vairotu uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā Saeimas darbībai.
Plānots, ka likumprojekts būtu spēkā līdz 2022.gada 1.jūlijam, bet Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtētu šādu ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību.
Kā ziņots, iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tiesībsargs Juris Jansons komisijas sēdē norādīja, ka minētajā likumprojektā juridiskais aspekts ir sekundārs, jo likumprojekts ir politiska izšķiršanās. Ja parlaments uzlicis par pienākumu valsts pārvaldē obligātie vakcinēties, tad valsts pārvaldei ir jārāda piemērs.
“Tas vairāk ir tiesību filozofisks jautājums. Ja uzliek par pienākumu vakcinēties, tad lūdzu rādiet piemēru,” uzsvēra Jansons. Minētais gan neizslēdz to, ka, visticamāk, atradīsies deputāti, kuri par šo likumprojektu vērsīsies Satversmes tiesā, norādīja Jansons.
