Nevajag mūs kaunināt 11
8. oktobra “Latvijas Avīzes” publikācijā “Bēgļi…” Anna Žīgure raksta: “Ir jāapzinās, ka bēgļu jautājuma adekvāts risinājums liecinās par valsts briedumu. Mūsu līdzšinējās diskusijas rāda absolūtu apjukumu visos līmeņos. (..) Dižo kašķi, kas risinās mūsu sabiedrībā, dēvē par diskusiju, bet tā nav diskusija – vismaz ne tajā nozīmē, kā to saprot izglītotas tautas.” Autore latviešiem pārmet gara tumsību, bet kādam tad jābūt adekvātajam risinājumam, tā arī nepasaka.
Autore kaunina latviešus par bailēm no svešiniekiem, kurus tie vēl nemaz nav redzējuši. Taču mums ir vēsturiskā pieredze. Gan Eiropa, gan pasaule mums ir sniegusi rūgtas mācības, kuras neņemt vērā būtu bezatbildīgi pret mūsu valsti un tautu, pret mūsu cerībām izdzīvot. Pusgadsimtu ilgās padomju okupācijas un rusifikācijas politikas sekas nav novērstas vēl šodien, un Eiropa nebūt nav izrādījusi līdzjūtību un solidaritāti to novēršanā. Tāpēc nebūtu jābrīnās par “absolūtu apjukumu visos līmeņos”, kad atkal draud kaut kas līdzīgs, varbūt vēl briesmīgāks.
Pasaules karu bēgļu piesaukšana te skan kā nekaunīga demagoģija lētticīgo iežēlināšanai. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas valdība lika evakuēt Latvijas iedzīvotājus uz Krieviju. Ne jau aiz līdzjūtības vai solidaritātes. Latvija zaudēja ap miljonu iedzīvotāju. Vēlāk atgriezās tikai 223 573 bēgļi. Pēc Otrā pasaules kara Vācijā atradās ap 200 000 latviešu (leģionāri, pretgaisa aizsardzības izpalīgi, darbos nosūtītie, izvestie un bēgļi). Lielu daļu deportēja uz PSRS (pēc vēsturnieka Jāņa Riekstiņa rakstītā, pēckara gados uz Latviju tika repatriētas 77 368 personas. – Red. piebilde). Karojošajās valstīs bija izkauti vīrieši, un tām vajadzēja lētu darbaspēku, taču patvēruma meklētājiem nekādus pabalstus un atvieglojumus nedeva. Pat izglītotākajiem un kvalificētākajiem speciālistiem (ārstiem, inženieriem, māksliniekiem) sākumā nācās par grašiem strādāt smagos, netīros darbos.
Tagad Latvijai piedāvātie migranti nav tie, kam jāatver durvis. Nav dzirdēts, ka tie meklētu tikai pagaidu patvērumu. Mūsu vēsturiskā pieredze ļauj apjaust šo migrantu plūdu sekas. Padomju okupācijas dēļ latviešu skaits iedzīvotāju kopskaitā ir sarucis līdz 60%, un jebkurš migrantu ieplūdums var īsā laikā latviešus padarīt par minoritāti pašu zemē.
Autore biedē: “Ja pašreizējās varas partijas nespēs saprotami paskaidrot, kādas briesmas pašlaik apdraud Eiropas Savienību, (..) jau nākamajās vēlēšanās tās tiks aizslaucītas.” Lai nu paliek Eiropas Savienība. Pietiktu, ja tās spētu un vēlētos paskaidrot, kas apdraud Latviju, un attiecīgi rīkotos, lai to nepieļautu.
