Kā novados vērtē ieceri veidot 16 apriņķus? “LA” aptauja 16
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus – Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils. Premjers Māris Kučinskis vairāk gan sliecas uz risinājumu pašvaldību sadarbības līmenī, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Vēl iecerētas pārrunas ar pašvaldībām, lai pie galīgā varianta nonāktu pavasarī.
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novads ir pietiekami liels, tā ir bijušā Ventspils rajona teritorija, patiesībā tas ir maksimums, lielāku nevajag, tad ir grūti pārvaldīt. Tāpēc, vismaz no mūsu pozīcijām lūkojoties, pirms piedāvāt 16 apriņķu veidošanu, vispirms vajadzēja izanalizēt, ko labu var dot apriņķis. Katrā ziņā iniciatīvas autoriem bija jāpasaka, kas īsti ar apriņķi domāts. Tagad iznāk tā – ievelk kartē 16 aptuvenas teritorijas un tikai pēc tam sāk domāt, kāds statuss tām būs. Pateikt tik vien, ka apriņķi būs apvienoti novadi ap noteiktu centru, patiesībā ir nepateikt neko. Un kādas funkcijas būs pilsētām? Šobrīd Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, tātad tikai puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem. Kučinskis uzsver, ka nav runa par otrā līmeņa pašvaldību. Ka tikai neiznāk tā, ka beigās atzīstam par labu esam gadiem ilgi pastāvējušo 26 rajonu modeli. Tad priekš kam visa tā gadiem ilgusī reformu jezga? Pagaidām piedāvājums ir tik negatavs, ka nav skaidrs, par ko runāt. Ir mājieni par sadarbības teritoriju noteikšanu. Bet visiem vēl atmiņā iepriekšējās reformas izgāšanās, kad piedāvāja izveidot vai nu 49 novadus, vai arī 29 sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. Un kas no tā iznāca? Čiks.”
Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Tiem 16 apriņķiem nav ne ekonomiskā, ne politiskā pamata. Naudu nav kur likt, ierēdņu tik daudz, ka vajag gādāt jaunas darba vietas? Seminārus rīkos? Domāju, ka jāiet pilnīgi cits ceļš – steidzamības kārtā jāizveido četri administratīvie reģioni. Un Eiropas nauda lai iet caur šiem reģioniem, nevis ministrijām. Daudzas mūsu nelaimes ir tikai tāpēc, ka visu skata pēc iedzīvotāju skaita, pēc skolēnu skaita, nevis dzīves līmeņa. Eiropas nauda patiesībā ir domāta reģioniem, kuros ir zems dzīves līmenis. Kāpēc tiek klaigāts, ka drīzumā Eiropas līdzekļu vairs nebūs? Un kāpēc pēkšņi variants ar 16 apriņķiem? Tāpēc, ka ļoti gribas paturēt veco kārtību, ka nauda iet caur ministrijām. Ir bailes, ka tā kā līdz šim vairs nebūs, bet īsti nezina, ko darīt. Visu laiku Rīga un Pierīga pumpē sev naudu uz reģionu rēķina. Kur ir, tur dod vēl vairāk. Ja visa Latvija būtu tikai Rīga un Pierīga, kur ir samērā augsts dzīves līmenis, tad Eiropas nauda Latvijai vispār nepienāktos. Kad beidzot naudas sadalē ievēros, ka primārais ir dzīves līmenis? Pēc tā vadās daudzās valstīs, arī Zviedrijā un pat Polijā, tikai pie mums ne.”
Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Ministrijai nevajag mērkaķoties. Tā to Eiropas naudu norijam, sākot jau ar kafijām, kūciņām… Bezjēdzīga laika un resursu šķērdēšana. Nevis rīcība, bet bezmērķīga rosīšanās, lai radītu mānīgu iespaidu, ka kaut kas taču tiek darīts. Ja patiešām būtu vēlme darīt, tad starptautiski paziņotu, ka mums jau ir reģioni – darbojas taču pieci plānošanas reģioni, tā ir pašvaldību sadarbība vistiešākajā nozīmē. Varētu likt klāt funkcijas, īsi sakot, iedarbināt šo modeli, nevis mākslīgi taisīt 16 apriņķus.”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Ministrijā kāds ierēdnis atklāti pateica – viss tiek darīts, lai mazāk būtu pašvaldību vadītāju, tad vieglāk ar viņiem strādāt. Ja centrā būs apriņķis, tā nauda arī paliks centrā, lauki kļūs vēl tukšāki. Labāk būtu sakārtojuši valsts pārvaldi.”
