– Vai ar nepacietību gaidāt arī iespēju muzicēt kopā ar savu dzīvesbiedru Andri Nelsonu? 6
– Mēs gribētu to darīt biežāk, it īpaši Andris, jo tā viņam ir iespēja pavadīt vairāk laika ar ģimeni. Bet, no otras puses, tas ir labi, ka mums izdevies katram veidot savu karjeru un profesijā neesam atkarīgi viens no otra. Pasaulē bieži vien notiek citādi. Man bija svarīgi, ka varu savu karjeru uzbūvēt pati. Tagad mēs ar Andri Nelsonu tik tiešām varētu kopā muzicēt biežāk, esmu dzirdējusi, ka ārzemju medijos mūs sauc par pasaules karstāko pāri operas mākslā. Katru vasaru uzstājamies kopā Bostonā. Vasarās cenšos neņemt pārāk daudz darba, lai vairāk varu būt mamma un kopā ar vīru. Mums iecerēta kopīga uzstāšanās Minhenē “Nārā”, nevaru vien sagaidīt, kad būs jauns “Loengrīna” iestudējums Koventgārdenā un tajā mana pirmā Elza… Šis būs gadījums, kad mans vīrs man atkal varēs daudz ko iemācīt.
– Kā Latvija izskatās no ārpasaules?
– Kā viena no visdrošākajām vietām pasaulē. Un es ceru un lūdzu Dievu, lai tā tas arī paliek. Lai neviens te “neiebrauc”, neiemaisās un lai neviens mūs neizmanto nekādās cīņās. Tas ir galvenais, par ko visiem jādomā, jāturas cieši kopā.
– Un kāda ir sajūta sprādzienbīstamajā pasaulē?
– Cilvēciski? Nedroša. Mani visvairāk uztrauc, ka jāceļo kopā ar bērnu, jo ikvienā brīdī jebkur var notikt kas nelāgs. Tādas kā eksotiskas pieredzes dēļ ar dažiem kolēģiem iekāpām Ņujorkas metro, gribējām braukt uz citu rajonu. Taksis diezgan dārgs, visi nevarējām sasēsties… Vagonos sanāca visdažādākie cilvēki. Ja godīgi, sajūta nebija patīkama… Nesen pasaulē slavenam mecosoprānam Veselinai Kasarovai Vācijā, vakarā pastaigājoties pilsētā, uzbruka divi imigranti… Piekāva, visu atņēma. Ierēdņi lūdza neatklāt patiesību, teikt, ka vienkārši esot saslimusi. Bet viņa nemeloja, sacīja – runāšot skaļi. Un es viņu atbalstu, jo nevar slēpt problēmas patiesos apmērus. Minhenē valdīja pārliecība – lai nu kur var notikt terora akti, taču tikai ne šajā miera oāzē! Kad tur notika dramatiskais sprādziens, par laimi, biju citā pilsētas malā. Tas sāk izskatīties pēc vārdā nenosaukta kara un liek man aizdomāties par to, kas man ir patiešām svarīgs.
– Nupat Latvijā priecājāmies par ilgi gaidīto komponista Ērika Ešenvalda jauno oriģināloperu “Iemūrētie”. Vai jūs gribētu dziedāt kādā no latviešu oriģināloperām?
– Šobrīd ne, bet nākotnē noteikti. Un ja vēl Ešenvalds vai kāds cits tikpat talantīgs komponists sacerētu operu tieši man. Un kāpēc ne? Esmu ambiciozs cilvēks.
Koncertā Liepājā Kristīne Opolais uz “bis” dziedāja Džakomo Pučīni operas āriju “O, mio bambino caro”. No Liepājas nevaram piedāvāt ierakstu, bet WDR ierakstījis šo skaņdarbu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra pavadījumā.
