9
Tomēr arī patlaban skolās ne visi krievu jaunieši latviešu valodu labi iemācās…
Es domāju, ka jaunieši gan iemācās. Runa pārsvarā ir par vecākiem cilvēkiem.
Vai esat gatavs turpināt diskusiju par saliedētības jautājumiem un uzklausīt arī citus ekspertus? Šajā darba grupā pieaicinātie tomēr bija vienas politiskās ievirzes pārstāvji…
Tā gluži nebija. Bet diskusijas, protams, varēs turpināt, kad tiks sagatavoti priekšlikumi par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem līdz ar piedzimšanas brīdi.
Saliedētība jau nav tikai šis viens jautājums.
Bet tieši tas izraisīja vislielākos iebildumus ziņojumā!
Vislielākos iebildumus tomēr izraisīja ieteikums amatpersonām runāt krievu valodā.
Nē, tāda priekšlikuma nebija. Rekomendāciju sadaļā jūs to neatradīsiet. Vienā vietā tekstā tas tika pieminēts, bet ne kā ieteikums. Par šo jautājumu tika sacelta vētra ūdens glāzē.
Runājot par citu ar saliedētību saistītu jautājumu – maija sākumā jūs Rēzeknē piedalījāties Latgales kongresa simtgades pasākumos. Svētkos bija daudz svinīgu runu, solījumu, bet plenārsēdes noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kurā aicināts “respektēt saziņu latgaliešu literārajā valodā visā Latvijas teritorijā”, “apstiprināt latgaliešu karogu” un tamlīdzīgi. Dažs jau tur saredz separātisma tendences. Kāds jums par to iespaids?
Līdz kongresa sākumam tikai retais bija redzējis šīs rezolūcijas projektu. Tā tapa šaurā lokā. Jautājums – cik leģitīma ir tā pieņemšana un kādas saistības tas uzliek. Šis tomēr bija svinīgais pasākums par godu Latgales kongresa simtgadei. Tad man rodas jautājums – vai tiešām latgaliešu valodas lietošana ir vienīgā Latgales problēma?
Un ko jums paši latgalieši Rēzeknē teica?
Par to jau ne vienu reizi vien runāts. Ne visi reģioni Latvijā ir attīstījušies vienmērīgi, un Latgale atsevišķos aspektos nav bijusi tik attīstīta. Manuprāt, te būtu vietā saruna par emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem, par demogrāfiju. Taču tas rezolūcijā neparādās. Es neapstrīdu, ka latgaliešu valoda ir jāsaglabā, un tā būs stipra, ja cilvēki paši to lietos. Latgalē ar to problēmu nav. Bet vai to ir jāliek darīt arī kurzemniekiem un vidzemniekiem? Tas ir strīdīgi… Man arī negribētos, ka tik ļoti tiek uzsvērta Latgales atstumtība. Šajā jautājumā pēdējos gados ir daudz darīts, piemēram, izveidota speciālā Latgales ekonomiskā zona. Pats esmu bijis vides ministrs un zinu, ka Latgalei ir bijis daudz investīciju. Piemēram, ūdens saimniecības sakārtošanai. Tur netika šķirots – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme vai Latgale –, nauda tika dota infrastruktūras attīstībai visos reģionos.
Jūs bijāt aizsardzības ministrs, un aizsardzība jums droši vien ir tuva tēma. Tuvākajā laikā NATO bataljona sastāvā Latvijā ieradīsies Kanādas karavīri. Vai jau esat sagatavojis viņiem kādu vēstījumu?
Jā, NATO bataljona ierašanās būs apliecinājums, ka Varšavas samita lēmumi tiek īstenoti dzīvē. Sasaistot ar iepriekšējo tēmu, būtiski uzsvērt, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības tiks izvietotas ne tikai Ādažos, bet arī Latgalē, visdrīzāk – Rēzeknes un Daugavpils pusē. Tas būs vēl viens veids, kā tiks stiprināta Latgale.
Starp citu, vai jūsu dēli ir Zemessardzē?
Nav. Šo lēmumu jau katrs pieņem pats, es šajā jautājumā aģitāciju neesmu veicis.
Mūsu avīze rakstīja par jūsu amatpersonas deklarāciju, no kuras sākumā izrietēja, ka jūs mēnesī, iespējams, iztiekat ar vidēji 283 eiro. Bet pēc tam izrādījās, ka aizmirsāt norādīt ienākumos ikmēneša reprezentācijas izdevumus un kompensācijas. Kā īsti ir – jūs pats aizpildāt deklarāciju vai jūsu padotie?
Pats. Arī iepriekš citos amatos to esmu darījis, kāpēc lai to nedarītu prezidenta amatā. Likumā ir paredzēts, ka mēneša laikā amatpersona var precizēt deklarāciju, to es arī izdarīju. Tur bija tehniskas neskaidrības, jo es paļāvos, ka sistēma apkopos informāciju no datubāzēm, bet tā izrādījās nepilnīga.
Spriežot pēc deklarācijas, jūs tomēr dzīvojat diezgan taupīgi, ja jau varat izveidot uzkrājumus. Lai gan prezidentam pašam jau nav jāmaksā par dzīvokli, transportu…
Bet pietiekami daudz naudas iziet dažādos izdevumos… Jā, uz darbu un no darba aizved, bet viss pārējais ir pašu izdevumi – ēdināšana, frizieris, apģērbs… Arī manai kundzei nekādi pakalpojumi netiek apmaksāti. Latvijā nav kā Igaunijā, kur prezidenta dzīvesbiedre saņem algu.
Vai jums pēc sirds operācijas ir noteikts kāds īpašs dienas režīms, ierobežojumi darbā?
Nē. Paskatieties uz manu darba kārtību! Vai redzat tur kādu īpašu režīmu? Mana operācija nebija nekas unikāls, katru dienu desmitiem cilvēku tādas tiek veiktas.
