Nevajag celt vētru ūdens glāzē: “LA” saruna ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni 9
Valdības vadītājam Mārim Kučinskim nākas pūlēties, lai pārliecinātu sabiedrību, ka piedāvātā nodokļu reforma būs sekmīga. Valsts prezidents Raimonds Vējonis šajā ziņā ir viņa atbalstītājs, kurš intervijā “Latvijas Avīzei” stingri turas pie šīs reformas īstenotāju nekritizēšanas līnijas un saka: “Ja mēs daudz un dikti runāsim un atliksim lēmumus, valstij tas būs vēl traģiskāk.” Sarunā ar “LA” žurnālistiem Lindu Rasu un Māri Antoneviču viņš arī vērtē, kā piepildījušās tās ieceres, kuras viņš paudis pirms diviem gadiem, izvirzot savu kandidatūru prezidenta amatam, izsaka viedokli par sabiedrībā pretrunīgi vērtētiem ierosinājumiem saliedētības un valodas jautājumos, kā arī stāsta par to, ar kādiem tēriņiem ir jārēķinās valsts augstākajai amatpersonai.
Jūnijā būs divi gadi, kopš Saeima R. Vējoni ievēlēja par Valsts prezidentu. Tolaik intervijā “Latvijas Avīzei” viņs teica: “Klasiskā veidā Satversmē prezidentam nav plašu pilnvaru ietekmēt Saeimu vai valdību, bet viņam ir tiesības sasaukt valdības sēdes par konkrētiem jautājumiem, nosakot konkrētu darba kārtību. Šīs iespējas Latvijā izmantotas retu reizi, bet dod iespēju runāt par konkrētiem jautājumiem – medicīnu, pensijām, izglītību, drošību un citiem.” Arī preses konferencē, izvirzot savu kandidatūru, Vējonis norādīja: “Es esmu gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus, virzot tos valdībā, jo mums ir sasāpējušas problēmas izglītības un veselības jomās.” Tomēr divu gadu laikā nevienu Saeimas vai valdības sēdi prezidents nav sasaucis. Prezidentam R. Vējonim tagad jautājām: “Kā tad izmantojat iespēju ietekmēt savulaik izvirzītos sasāpējušos jautājumus par medicīnu, pensijām, izglītību?”
R. Vējonis: Valdības sēdes es tiešām neesmu sasaucis, taču regulāri tiekos ar nozaru ministriem un ar premjeru, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un virzītos uz priekšu. Varētu jau sasaukt visu valdību un parlamentu, bet jautājums – vai tiks pieņemti kādi lēmumi? Prezidents var izvirzīt priekšlikumus, bet tas nenozīmē, ka esošā koalīcija tos steigs atbalstīt. Gan izglītības, gan veselības nozare lielākoties saskaras ar finansējuma problēmām, tāpēc šobrīd svarīgākais ir pieņemt tos lēmumus, kas attiecas uz nodokļu reformu. Tā ir problēma, par kuru runā visi uzņēmēji, – viņi nav gatavi investēt Latvijā, ja nezina, kas sagaida nākotnē. Tagad, kad nodokļu reformas pamatnostādnes valdībā ir apstiprinātas, būs jāķeras klāt nākamajiem jautājumiem un pirmkārt – pie izglītības un veselības reformas. Diemžēl arī vēlēšanas ietekmē lēmumus un pirms pašvaldību vēlēšanām partijas nebija gatavas runāt par reformām.
Tad jau tas varētu turpināties, jo nākamgad būs Saeimas vēlēšanas…
Nē, nē, premjers jau ir parādījis, ka gatavs rīkoties apņēmīgi. Esmu pārliecināts, ka lēmumi no valdības puses būs. Sasaucot ārkārtas sēdes, prezidents šo procesu ātrāku nepadarīs. Protams, ja sāksies acīmredzama bremzēšana, tad to vajadzēs darīt. Pagaidām man tādu bažu nav.
Jūs sakāt, ka regulāri tiekaties un runājat ar ministriem. Bet kādi šīm sarunām ir rezultāti? Vai jūtat, ka kaut kas ir mainījies, tieši pateicoties jūsu nostājai, ieteikumam?
Es tā negribētu nodalīt. Valsts prezidents un viņa padomnieki nevar būt superzinoši visos jautājumos. Tad jau ministrijas vairs nebūtu vajadzīgas un prezidenta kanceleja kļūtu par galvenajiem politikas veidotājiem. Uz šādu valsts pārvaldes modeli mēs negatavojamies pāriet.
Jautājums vairāk ir par to, ka jums ir iespēja politiskajā darbakārtībā rosināt kādus svarīgus jautājumus, kas nāk no sabiedrības un ko varbūt politiķi ignorē.
Sabiedrībai ir dažādas iespējas ietekmēt politisko darbakārtību. Piemēram, ir parakstu vākšana internetā par konkrētām iniciatīvām, un tas arī aktīvi tiek darīts. Bet, ja Saeima par šīm idejām nenobalso, ar to arī viss beidzas. Tas pats ar prezidenta ierosinājumiem – tos var ņemt vērā, bet var arī noraidīt.
Runājot par veselības nozari, piemēram, Latvijas Māsu asociācija paziņojusi, ka atbalstīs arodbiedrības priekšlikumu atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar šā gada 1. jūniju, jo “valdība turpina ignorēt un atstāj bez vērības krīzes situāciju veselības nozarē”. Asociācija arī norāda, ka šāds lēmums pieņemts, jo Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis neesot izrādījuši interesi tikties ar Māsu asociācijas valdes locekļiem. Vai medicīnas māsas bija pieteikušās vizītē pie jums?
Es saņemu ļoti daudzas vēstules ar uzaicinājumiem tikties. Bet Māsu asociācijai pirmkārt būtu jātiekas ar veselības ministri. (Intervija notika piektdien, 12. maijā, Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka kancelejas pārstāvji vakar tikušies ar Latvijas Māsu asociāciju. – Red.) Es esmu ticies ar mediķu arodbiedrības pārstāvjiem, un par šiem jautājumiem esam runājuši. Asociācijai ir pretenzijas par atalgojuma jautājumu. Tas ir budžeta ieņēmumu jautājums, tātad risinājums ir jāmeklē kopā ar Veselības un Finanšu ministrijām. Prezidents nevar ietekmēt to, kam palielināt algu un kur budžetā ņemt līdzekļus šim mērķim. Valdība jau tuvākajā laikā iepazīstinās ar savu piedāvājumu, kā tiks paaugstināts finansējums veselības nozarei, no kā daļa, protams, tiks novirzīta arī mediķu algām. Taču es kategoriski iebilstu pret tehnisku naudas piešķiršanu jebkurai jomai, ja nav skaidrs, kā tiek izmantota esošā nauda nozarē kopumā. Jautājums ir – cik sistēma pati gatava mainīties? Kad mēs sākam runāt par reformām, uzreiz jūtams, ka mainīties neviens negrib, tiek piemeklēti dažādi argumenti, lai atliktu lēmumus.
Jūs esat paudis atbalstu pieteiktajai nodokļu reformai un arī aicinājis nevilcināties. Vienlaikus šķiet, ka iesaistītās puses jau sāk vilkt deķi katra uz savu pusi, jo sākusies mētāšanās ar dažādiem paziņojumiem. Vai jums pašam ir pilnīgi skaidrs priekšstats, kas ir sagaidāms, kāda būs nodokļu sistēma?
Kurš tad mētājas ar tiem paziņojumiem? Valdība ne! Valdība ir pieņēmusi nodokļu reformas pamatnostādnes, tur viss ir skaidri ierakstīts.
Bet mēs atceramies, kas pagājušogad notika ar budžeta pieņemšanu un mikrouzņēmumu nodokli. Lēmumi tika pieņemti, bet steigā mainīti pēdējā brīdī. Vai, jūsuprāt, šī valdība ir spējīga īstenot savas apņemšanās?
Vai tad mums ir kāda cita valdība?
Jums ir iespēja ne vien runāt un uzticēties premjeram un finanšu ministrei, bet arī apspriesties ar ekspertiem. Pārliecināties, ka politiķu vārdiem ir segums…
Nodokļu reforma ir pamatota ar aprēķiniem, ko veikusi Finanšu ministrija kopā ar sociālajiem partneriem. Vai tie izpildīsies, to laiks rādīs. Bet tā ir ar jebkuru lēmumu… Ja mēs daudz un dikti runāsim un atliksim lēmumus, valstij tas būs vēl traģiskāk.
