Nevajag aizmirst mājienu ar slotaskātu 0
Vai Eiroparlamenta vēlēšanās bija pārsteigumi – “Latvijas Avīze” aptaujāja zinātājus Rīgā un reģionos.
Ilga Kreituse, vēsturniece un politoloģe:
“Abu vadošo partiju pārsvars ir likumsakarīgs. Tikai, kad par to runā, jāatceras, ka 25% atbalsts izteikts no tās balsstiesīgo trešdaļas, kas piedalījās vēlēšanās. Tas ir zems rādītājs no kopējā skaita. Jautājums, vai partijas, kas tagad izskatās lielas uzvarētājas, varētu sasniegt 10% robežu Saeimas vēlēšanās. Eiforijas brīdī nevajag aizmirst smago mājienu ar slotaskātu – mīļie, iekšienē ne viss ir kārtībā. NA ir stabils elektorāts, kārtīgi cilvēki, uzticīgi partijai. “JV” – gods un slava Latvijas ierēdniecībai, tie ir viņu mobilizētākie atbalstītāji, pamatvēlētāji. Ierēdnim skaidrs – mainīsies vara, un var mainīties arī viņa darba iespējas. Pārējie – pirms diviem mēnešiem prognozēju ZZS sasniegumu 2,8 procenti – kļūdījos, savāca 2,28% balsu. Uztaisīt tādu mišungu – Zemnieksavienība ar sociāldemokrātiem – tur jau Kārlis Ulmanis trīsreiz kapā apgriezās. Bet vēl pieaicināt klāt “Gods kalpot Rīgai” ar Oļegu Burovu – klausieties, tad var lasīt kopā visu, ko grib, un teikt, nē, nē, tomēr esam zemnieku aizstāvji! Gribu ZZS atgādināt – Lemberga faktors jūsos vēl dzīvs, bet Ventspils novadā viena no vājākajām vēlētāju aktivitātēm. Uzjautrinoši, ka pat “Suverēnā vara” pēc rezultāta apgājusi ZZS! Vēl var piepildīties manis teiktais, ka “Saskaņa” pamazām beidz eksistenci. Ievēlēta nevis “Saskaņa”, bet uz Briseli ticis Nils Ušakovs personīgās popularitātes dēļ. Kopš saskaņieši sadalījušies, nav kam pacelt krievu vēlētāju. “Progresīvie” gan paziņojuši, ka tādi vairs nepastāvot. Mums ir viss kopējais, ar kopēju domu un ideju, nevajag nevienu izdalīt atsevišķi. Eiroparlamenta vēlēšanas parādīja, ka tā gluži nav un politiskie spēki nemāk uzrunāt krievu vēlētāju. “Saskaņa” to vairs nespēj, jo ir kā amorfa masa, no kuras atšķēlušies rosļikovi, stepaņenko, bet citas partijas neatrod veidu, kā uzrunāt krievvalodīgos. Tik inerta rīcība ir bīstama. Ja ilgu laiku novārtā stāvēs vēlētāji ar Latvijas pilsoņu tiesībām bez piesaistes valstij, nedod dievs, atradīsies jauna Lepēnas tipa vadone, kura atnāks un paņems šo masu.
Kopumā koalīcija izskatās ne tik negrozāmi stabila, kā šķita, ka “līdz galam mūžīgi mūžos”. Nesaku, ka momentāni būs valdības krīze, tomēr, skatoties uz notiekošo, var notikt izmaiņas, un uz viena no apdraudētākajiem krēsliem sēž Siliņas kundze. Mums varonīgas sievietes nāk, premjerē, bet arī viegli aiziet no politikas.
Vajag pārskatīt, cik lietderīgi un kā tiek ieguldīti valsts budžeta līdzekļi, ko maksā partiju uzturēšanai. Kad augstskolās ierauga divu miljonu summu, ko iztērēja vēlēšanu aģitācijai, – pasniedzēji būtu stāvā sajūsmā, ja kaut drusku pie algām būtu pielikuši! Partijām dotie līdzekļi ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda, un ir jāinteresējas, kā to tērē.”
Dans Titavs, sabiedrisko attiecību speciālists:
“Lielākais pārsteigums bija, cik maz balsu saņēma krieviskie spēki, un vēlēšanas pēc iznākuma izvērtās ļoti centriskas. Bija paredzami, ka nokritīs Krišjānis Kariņš, un viņš arī nokrita. Vēlēšanās uzvarējušais spēks “Jaunā Vienotība” guva virsroku, jo viņiem ir disciplinēts vēlētājs, kurš aiziet līdz urnām, un, lai cik jocīgi būtu, daži gāja balsot, lai speciāli svītrotu Kariņu. Tas nedaudz, bet ietekmēja rezultātu. Ar tik mazu apmeklētību, kad balsot dodas trešdaļa balsstiesīgo, vienmēr sagaidāmi pārsteigumi un atšķirīgi “cipari” no reitingos prognozētiem. Tāpēc svarīgi mobilizēt savu elektorātu, un tie spēki, kas to spēj, vinnē.
Eiropas Parlamentu vēlot, tradicionāli ir zema vēlētāju klātbūtne, cilvēki īsti neredz jēgu balsot, vai uz Briseli brauks tas vai cits mūsu pārstāvis, un nesaprot, ko viņi tur dara. Daudziem liekas – deviņiem deputātiem 720 deputātu sastāvā ir maza ietekme. Neliels apmeklējums ir arī kaimiņvalstīs, Igaunijā nav lielāks procents ar iespēju balsot internetā un nedēļas garumā. Esam ievēlējuši pieredzējušākos un populārākos no kandidātiem. Reinis Pozņaks parādīja, cik labi strādā atpazīstamība, tāpat kā pagājušoreiz ievēlēja populāro notikumu komentētāju Ivaru Ijabu. Tagad Ijabs pārcēlies pieredzējušo kategorijā un dosies uz Briseli kopā ar citiem pieredzes bagātajiem. Rosļikova partijas bēdīgais sniegums Eiropas vēlēšanās vēlreiz pierāda, ka saraksta priekšgalā tomēr jāliek personības.
Tagad Briselē nokļūs deviņi Latvijas deputāti. Ja viņus izdotos vienot, būtu visai ievērojams spēks. No eiroparlamentāriešiem pirmām kārtām gaidām nacionālo interešu aizstāvību, un mana ideja ir, ka vēlēšanās uzvarējušais spēks “paņem visu”, saņem visas deviņas deputātu vietas. Tad būtu cita asuma vēlēšanas, kur sacensoņi saprot, ka jācīnās līdz kaulam, jo uzvaras balva ir milzīga – iespēja vienā komandā darīt valsts labā.”
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs:
“Līvāni vienmēr bijusi aktīva pilsēta, un, salīdzinot ar citām vietām Latgalē, te aizvadītajās vēlēšanās bija labāks apmeklējums. Skatoties no ģeopolitiskās situācijas, vēlēšanās ir labi sasniegumi. Ievēlēti tikai divi kandidāti, kam ir atšķirīgs viedoklis par iekšējo drošību valstī un Ukrainā. Populisti, kas vāc, līmē un lasa, ko vien var ar dažādiem paņēmieniem, ir “Latvija pirmajā vietā”. Pašlaik viņiem viena vieta, bet dzīve ar laiku noliek katru partiju un politiķi savā vietā, tāpat kā šobrīd Gobzemu. Otrie “neuzticamie” – “Saskaņa” – kļūst par prognozējamu spēku, ar kuru var rēķināties un kurš izteica “pret” viedokli, kolīdz sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Ždanokas iestrādes un no saskaņiešiem atdalījušies spēki atstāti tālu zem svītras, nav tikuši uz Briseli, un tas ir pozitīvi.
“Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības uzvara ir loģiska. Cilvēki, negribot riskēt, dāvāja uzticību pārbaudītiem politiķiem. Domāju, lomu nospēlēja uzbrukumi vienam no “JV” kandidātiem, daļa gāja izsvītrot ekspremjeru, bet nobalsoja par partiju. Latvijā ievēlēti ļoti pieredzējuši profesionāļi, liela daļa cienījamā vecumā, bet tas parāda, ka ir dziļa, ilgstoša politiskā krīze. Kad parādās kādi perspektīvāki politiķi, tie skraida uz vienu, otru pusi, dara, ko māk, tauta notic, bet viļas. Tad “JV” pievāc zem sevis, ko vajag. Koncentrācija vienās rokās noved pie jaunu politiķu trūkuma, kas atstās iespaidu uz pašvaldību un Saeimas vēlēšanām. Redzēsim, kā ies Reinim Pozņakam, bet viss būs atkarīgs no paša nostājas un no tā, vai nepazaudēs savu mugurkaulu. Tas, ka jauni cilvēki neiet politikā, nav jaunu līderu, plus attālums starp varu un cilvēkiem, kā arī starp valdību un pašvaldībām, nemotivē lielu vēlēšanos iet balsot.
No ievēlētiem deputātiem vispirms sagaidām mieru. Cerams, kopā ar citu valstu pārstāvjiem vairākums pratīs vest Eiropu pareizā virzienā. Proti, ne tikai deklarēt mieru, kā krievpartijas saka, bet ņemot vērā Ukrainas intereses un lai agresors tiek nolikts pie vietas.”
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā.
Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
