Nevainosim diska trūci! Kā pareizi rūpēties par savu muguru 0
Nereti sēdošs darbs, nepareiza poza un ergonomikas neievērošana noved pie muguras sāpēm. Ne viens vien vaino diska trūci un aktīvi meklē apstiprinājumu savām aizdomām.
Ārsti novērojuši, ka līdz ar plašu medicīniskās informācijas pieejamību internetā daudzi paši steidz sev noteikt diagnozi, uz savu roku dodas uz izmeklējumiem un paši arī ārstējas.
Muguras sāpju gadījumā daudzi tur aizdomās diska trūci, bet nelabprāt uzklausa ārstu ieteikumus nevis koncentrēties uz kādu noteiktu patoloģijas nosaukumu, bet ikdienā rūpēties par savu veselību, pārvarot slinkumu un izraujoties no mazkustības.
Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe Elīna Malkiela nenoliedz, ka diska trūce vai stāvoklis pirms tās – diska protrūzija – ir izplatīta mugurkaula patoloģija. Cilvēkam novecojot, tās risks pieaug, taču to novēro arī arvien jaunākiem ļaudīm, tomēr tas nav vienīgais iespējamais muguras sāpju cēlonis.
Tonuss, nevis trūce
Visbiežāk mugura sāp muguras muskuļu pārmērīgi paaugstināta tonusa dēļ. Tad muskuļos veidojas tādi kā mezgliņi, kuru izraisītās sāpes dēvē par miofasciālajām sāpēm. Tām var būt dažādi cēloņi, piemēram, ilgstoša nepareiza poza darbā, sēžot pie galda, kas ir nepiemērotā augstumā, vai tāds datora novietojums, ka cilvēkam jāsēž, nemitīgi sasprindzinot muguras muskulatūru. Tie, kuri dara fizisku darbu, pie miofasciālām sāpēm var tikt, nepareizi ceļot smagumus, bet tie, kuriem jāstrādā paaugstināta stresa apstākļos, var ciest muguras sāpes spriedzes izraisīta muskuļu sasprindzinājuma dēļ.
“Tad talkā var nākt dažādi funkcionālie speciālisti.Pirmkārt, fizioterapeits, kurš ierāda vingrojumus, kas palīdz muskuļus atslābināt. Otrkārt, ergoterapeits, kurš iemāca ergonomikas principus – meklē un atrod trūkumus ikdienas darbu iekārtojuma principos, kurus novēršot pastāvīgās muskuļu spriedzes vairs nav,” iesaka ārste.
Viņa arī akcentē – ciest sāpes nedrīkst, jo receptori pie tām pierod, līdz ar to sāpes kļūst hroniskas.
“Pacienti dažkārt saka, ka negrib dzert pretsāpju zāles, jo tās kaitē kuņģim, tomēr šajā gadījumā atsāpināt ir svarīgi – vēlāk ar sāpēm var būt grūti cīnīties, jo receptors var palikt aktīvs un turpināt ģenerēt sāpes arī tad, kad sāpju cēlonis jau novērsts,” teic ārste. “Tas ir koks ar diviem galiem – ar pretsāpju medikamentiem nedrīkst pārspīlēt, taču mocīties sāpēs arī nedrīkst. Labāk paklausīt dakterim un iedzert pretsāpju tableti, ja viņš tā liek.”
Dažkārt muguras sāpju gadījumā cilvēki iet izsildīties pirtī vai uzlīmē sāpošajai vietai piparu plāksteri. Ja sāpju cēlonis ir paaugstināts muskuļu tonuss, šie līdzekļi nav slikti, taču, ja iemesls ir cits, šāda pašterapija var kaitēt. Savukārt ar vingrojumiem ir drīzāk otrādi – lai gan cilvēki lielākoties zina, ka tie var palīdzēt mazināt muguras sāpes, kā arī būt iedarbīgi ar ilgstošu sēdēšanu saistītu galvassāpju gadījumā, tos tikpat kā neizmanto vai arī sāk izkustēties vienīgi tad, ja piespiež. (Jāpiebilst gan, ka akūtu muguras sāpju gadījumā par vingrošanu nevar būt ne runas.)
“Kompetentus ieteikumus var sniegt ārsts – ne velti viņš daudzus gadus mācījies,” par sāpju mazināšanas līdzekļu izvēli neiroloģe iesaka konsultēties ar ģimenes ārstu vai neirologu.
Dziedinošā datortomogrāfija?
Kāpēc muguras sāpju gadījumā ir tieksme uzreiz vainot diska trūci? Daktere Malkiela pieļauj, ka tās varētu būt veco laiku domāšanas paliekas. “Agrāk pacienti paši sev diagnosticēja osteohondrozi, spondilozi. Teica – dakter, man mugurkaula skriemeļiem radziņi izauguši! Man skriemelis pavirzījies! Disks izgājis no vietas!
Tad nācās gari skaidrot, ka mugurkaula skriemeļu radziņi jeb osteofīti, protams, neko labu nedara, bet ar gadiem tie veidojas gandrīz visiem – vieniem agrāk, citiem vēlāk, bet dažiem tie nemaz nerodas,” stāsta ārste. “Nez vai izdotos atrast kādu cilvēku vecumā virs 50 gadiem, kuram būtu ideāli vesels mugurkauls.”
Šodien šādai pašdiagnostikai talkā nāk internets: ievadot visus muguras sāpju simptomus, bieži vien kā pirmā varbūtība parādās diska trūce. “Skaidrs, ka cilvēks grib atrast un saprast, kas viņam vainas,” daktere Malkiela nepārmet interesi par savu veselību.
“Pacienti arī ir tik izglītoti, ka zina, ka muguras sāpju gadījumā rentgenoloģiskie izmeklējumi neko neuzrādīs, tāpēc paši dodas uz datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.” To dara tik bieži, ka ārsti savā starpā jokojot runā par ārstniecisko magnētisko rezonansi – pacienti uz to lūkojas kā uz panaceju, taču ikdienas muguras sāpju gadījumā (šādu apzīmējumu lietojot nosacīti, protams) šis sarežģītais izmeklējums nav nepieciešams.
Bīstams simptoms – vājums kājā
Ja protrūzija jeb trūce patiešām ir, šie izmeklējumi to atklāj, taču, ja pašdiagnoze bijusi kļūdaina, ir lieki iztērēta liela nauda, jo ne datortomogrāfija, ne magnētiskā rezonanse nav lēta. Lai tā nenotiktu, Elīna Malkiela atgādina brīdinājuma simptomus trūces gadījumā: pacientam būtu patiešām jāuztraucas, ja muguras sāpēm pievienojas notirpums starpenē, ir grūti kontrolēt urināciju vai ir vāja kāja.
“Tie ir simptomi, kas prasa neatliekamu palīdzību. Citos gadījumos ģimenes ārsts vai neirologs var novērtēt, vai diska trūce vai protrūzija patiešām ir, un tad sūtīt uz tālākiem izmeklējumiem, lai izlemtu par tālāko taktiku.”
Ja konstatē diska trūci un turklāt pacientam ir arī vāja kāja, risinājums var būt fizioterapija, kā arī, iespējams, operatīva terapija (taču ne vienmēr – tas lielākoties ir galējs līdzeklis, ja citas metodes nepalīdz).
Sāpēs visu mūžu?
Runājot par muguras sāpēm, rodas iespaids: ja reiz tās sākušās, tā nav tāda vaina, ko varētu izārstēt līdz galam – pielikt punktu un aizmirst pa sāpēm. Tās atgriezīsies vai parādīsies citā vietā. Komentējot šo viedokli, daktere Malkiela saka: “Tie pacienti, kuri domā par savu muguru, neliecas uz priekšu, lai sasietu kurpju auklas, bet pietupstas. Tie neceļ smagumus ar saliektu muguru, bet ar taisnu un iesēžoties.
Ja ievēro tādas vienkāršas patiesības, kā arī ergonomiku un prasību regulāri fiziski izkustēties, muguras sāpes netraucē.” Par muguru ir jādomā, pirms tā par sevi atgādina pati: fizioterapeitu un ergoterapeitu vislabāk apmeklēt profilaktiski, nevis tad, kad jau moka sāpes. Un jāapzinās, ka pret mazkustīgumu ir tikai vienas zāles: slinkuma pārvarēšana un kustības!
Uzziņa
Kam draud diska trūce
Tai var būt ģenētiska predispozīcija (trūce var būt iedzimtības noteikta);
trūce var veidoties cilvēka ķermeņa konstitūcijas īpatnību dēļ;
riska faktors var būt darbs, kas saistīts ar smagumu celšanu, piemēram, celtniecībā (svarīgi ievērot darba drošības noteikumus!),
arī sēdošs darbs birojā pie datora var veicināt diska trūces veidošanos;
n diska trūci var iegūt gan profesionālie, gan amatiersportisti.
Konsultē Elīna Malkiela, kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe
