Valsts atkratās no atbildības par bērnudārzos neiekļuvušajiem bērniem 9
Pirms trīs gadiem (2012. gada 23. oktobrī) 11. Saeimas valdošās frakcijas parakstīja vienošanos par dzimstības veicināšanu, kurā citstarp paredzēja līdz šodienai pilnībā atrisināt bērnudārzu rindu problēmu. Vienlaikus tika ieviesta atbalsta programma ģimenēm, kuras, nerodot savām atvasēm vietu pašvaldības dārziņā, spiestas algot auklītes vai maksāt par privāto dārziņu.
Noteiktais termiņš ir pagājis, atbalsta pasākumos iztērēti 17 miljoni eiro, bet rindas izdevies tikai nedaudz samazināt, nevis vispār likvidēt. Pēc pašvaldību aprēķiniem, šobrīd rindā uz vietām pašvaldības dārziņā atrodas gandrīz 9000 bērnu (salīdzinājumam: 2012. gadā rindā bija 11 265 bērni). Neskatoties uz to, valdība vakar nolēma pārtraukt atbalsta programmu par aukļu vai privāto dārziņu izmantošanu, atstājot ģimeņu atbalstu pašvaldību ziņā.
Ierēdņi neveiksmi skaidro ar to, ka vecāki apzināti pieteikuši bērnus rindā, lai varētu saņemt valsts atbalstu. Tāpat tiek vainots demogrāfiskais pieaugums Rīgā un galvaspilsētai pieguļošajās pašvaldībās, kur rindu problēma ir vissmagākā. Neoficiālās sarunās tiek vainotas arī pašvaldības – vietvarām bijis ērti, ka valsts uzņemas apmaksāt šādus pakalpojumus, tādēļ tās neesot bijušas motivētas palielināt vietu skaitu bērnudārzos.
“Pieredze rāda, ka līdzšinējais risinājums rindas nav mazinājis. Jāmeklē cits variants,” valdības sēdē teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Ministrs arī atzīmēja, ka situācija pašvaldībās pamazām uzlabojoties. Piemēram, Iecavā, Bauskā un Ropažos bērnudārzu rindas tikpat kā likvidētas pilnībā, tuvākajā laikā tas varētu notikt arī Carnikavā un Siguldā.
Rindu likvidēšana nav iedomājama bez vietu palielināšanas bērnudārzā. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, līdz šā gada jūnijam jau esot izdevies paplašināt vai uzcelt no jauna 26 bērnudārzus, bet 64 pirmsskolas izglītības iestādes renovētas vai labiekārtotas, kopumā radot 3535 jaunas vietas. Ministrs Gerhards pauda cerību, ka iesāktos darbus izdosies turpināt arī jaunajā plānošanas periodā, novirzot bērnudārzu paplašināšanai ēku siltināšanas programmas līdzekļus. Arī pašvaldības savos budžetos plānojot jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, kā arī esošo telpu paplašināšanu. VARAM arī sola sagatavot metodiku, kā pašvaldības varēs aprēķināt, cik izmaksā viena bērna sagatavošana pašvaldības dārziņā. Šāda summa pašvaldībām būs jāmaksā tām ģimenēm, kuru bērni palikuši rindā un spiesti izmantot privātos dārziņus.
Ministrija var izstrādāt, cik skaistu metodiku vien vēlas, bet pašvaldības nemaz neraujas uzņemties jaunus izdevumus. “Valsts nedrīkst uzdot pašvaldībām jaunas funkcijas, neparedzot tam finansējumu,” paskaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Maija Petermane. Šodien vairāku pašvaldību vadītāji un LPS vadība tiksies ar izglītības ministri Mārīti Seili un pārrunās arī bērnudārza rindu problēmu.
Lieki teikt, ka arī vecāki valdības lēmumu uztver kā nodevību. “Plānojot otro bērniņu, pabalsti un atbalsta programmas nebija izšķirošs faktors, tomēr rēķinājos, ka šādu atbalstu varēšu saņemt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pusotra gada vecumu viņš sasniegs septembra beigās, kad uzņemšana pašvaldību bērnudārzos jau būs beigusi un nākamā gaidāma tikai maijā. Ja nebūs atbalsta, tad man īsti nebūs jēgas atgriezties darbā, jo lielākā daļa algas tāpat būtu jāatdod auklītei vai privātajam dārziņam,” sarūgtināta ir divu bērnu mamma Aija. Sašutis ir arī trīs bērnu tētis Viesturs, kura jaunākā atvase šogad beidzot iekļuvusi pašvaldības dārziņā: “Kamēr stāvējām rindā, izmantojām iespēju saņemt atbalstu par sertificētas auklītes pakalpojumiem. Mums kā daudzbērnu ģimenei tas bija jūtams atbalsts. Mūsu puika šomēnes beidzot ticis dārziņā, un valdības lēmums mūs neskar, bet zinu vairākas ģimenes, kam tas būs pamatīgs trieciens budžetā. Diezgan tuvredzīgi atcelt šo atbalsta mehānismu, pirms nav atrisināta rindu problēma.”
Pirms trim gadiem parakstītā dzimstības veicināšanas programma bija NA Saeimas frakcijas lolojums. Partijas pārstāvis Imants Parādnieks valdības vakardienas lēmumu vērtē kā objektīvi nepieciešamu cerībā, ka tas liks pašvaldībām beidzot saņemties un atrisināt rindu problēmu.
