Neuzticību Čakšai izteikuši 12 087 izglītības nozares darbinieki 36
Kopš 21.maija Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotā piketa ir savākti 12 087 izglītības nozares darbinieku paraksti par uzticības zaudēšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV), aģentūru LETA informēja LIZDA.
Pēc LIZDA paustā, neuzticība tiek izteikta, jo ministre piedāvā tādu pedagogu darba slodzes balansēšanas modeli, kas ievērojami pasliktina nodarbinātības situāciju un grauj pedagogu profesijas prestižu, kā arī netiek pildīta streika sarunu rezultātā apstiprinātā Ministru kabineta rīkojumā par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laika posmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim ietvertā vienošanās par pedagogu darba slodzes balansēšanas turpināšanu. LIZDA arī uzskata, ka ministre ignorē labas pārvaldības principus un neuztur cieņpilnu, konstruktīvu sociālo dialogu.
LIZDA ir nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā uzsver, ka protesta akcijas vai neuzticības izteikšana nozares ministram nav pašmērķis, taču tas ir galējais līdzeklis, kā panākt, lai tiek pildīti normatīvie akti, vienošanās, kā arī rasti kompromisi.
LIZDA atgādina, ka līdz 21.maija piketam un parakstu vākšanas uzsākšanai, notikušas dažādas sanāksmes un sarakstes. Tomēr tāpat neesot izdevies panākt, ka IZM vadība sadzirdētu nozares pārstāvjus un turpinātu pedagogu darba slodzes balansēšanu, kā iepriekš vienojās ar LIZDA par streika prasību izpildi.
LIZDA uzskata, ka Čakšas rīcība grauj pedagoga profesijas prestižu, sociālā dialoga kvalitāti, uzticēšanos politiķiem, nemeklējot kompromisus līdz piketam, demonstrējot nevis demokrātiskas, bet autoritāras metodes, iesniedzot tiesību aktu portālā pedagogu nodarbinātības pasliktinošus grozījumus MK noteikumos.
LIZDA aicina valsts augstākās amatpersonas izvērtēt precedentu, kad 12 087 nozares pārstāvji zaudējuši uzticēšanos savas nozares ministram, kā arī aicinām nepieļaut situāciju, kad nozares ministrs pārkāpj labas pārvaldības un sociālā dialoga sadarbības principus.
LIZDA arī aicina amatpersonas būt atbildīgām un izvērtēt nozares darbinieku pausto attieksmi, iesaistīties cieņpilnas sadarbības un sociālā dialoga veicināšanā starp nozares darbiniekiem un izglītības un zinātnes ministri.
Kā vēstīts, IZM nepiekritīs LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Čakša.
Politiķe norādīja, ka budžeta gads pašlaik ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.
Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu pedagogu pārslodzi. “Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski,” sprieda politiķe.
Tam iebilst arodbiedrība. Čakšas atteikšanos ieguldīt finansējumu “nesakārtotā sistēmā” LIZDA interpretē kā “ļoti rupju pārmetumu” par nelietderīgi iztērētu finansējumu, ko valdība piešķīra pērn. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvoja, ka skolu direktori un dibinātāji “ir tiešām ļoti daudz strādājuši”, lai virzītos slodžu balansēšanas virzienā.
Lai turpinātu slodžu balansēšanu no septembra, nepieciešamo finansējumu LIZDA aicinājusi ņemt no rezervētā finansējuma profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai.
Vanaga uzskata, ka atteikšanās balansēt slodzes no septembra ir negatīvs vēstījums pedagogu saimei, jo IZM atkāpjas no streika vienošanās izpildes.
