Cik melns ir Bruknas “velns”. Karginas kaunpilnā izgāšanās. Viņķele izaicina likteni? Nedēļas notikumu apskats 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Neuzticamais Meroni
Rīgas apgabaltiesa aizvadītajā nedēļā atcēla Šveices advokātu Rūdolfu Meroni (attēlā) no atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga kriminālprocesā arestētās mantas glabāšanas.
Bet 2007. gadā, kad prokuratūra pieņēma lēmumu par arestētās mantas nodošanu Meroni, viņš neesot raisījis ne vismazākās aizdomas, ka viņa reputācijā parādīsies tāda pazīme kā blēdīgums. Arī tiesai, akceptējot prokuratūras lēmumu, bija pārliecība par Meroni labo reputāciju, kas nebija aptraipīta amatpersonas statusā atsevišķās Ventspils uzņēmumu mātes struktūrās. Taču cilvēks, kļūstot vecāks, ne vienmēr kļūst arī apdomīgāks.
Valsts apsūdzības uzturētājs Lemberga krimināllietā prokurors Juris Juriss jau kopš 2015. gada regulāri saņemot dažādu fizisku un juridisku personu iesniegumus par to, ka Meroni slikti rīkojoties ar Lemberga mantu. Iesniegumi ir pārsūtīti pēc piederības – daļa Finanšu policijai, daļa Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī policijai, jo šīs institūcijas var reāli izmeklēt iesniegumos norādīto.
Ne tiesa, ne prokurors neuzrauga uzņēmumu finansiāli saimniecisko darbību. Prokurori piedalās tiesas sēdēs un pierāda Lemberga vainu, nevis veic kādas papildu izmeklēšanas vai seko līdzi Meironi darbībām.
Līdz 1. jūlijam spēkā esošais Kriminālprocesa likums liedza atcelt Meroni no mantas glabāšanas, neatjaunojot tiesas debates – tās bija krietni ieilgušas un būtu jāsāk atkal no jauna. Tā būtu krimināllietas sagrāve, ja prokurors prasītu vairāk nekā divus gadus ieilgušās debates sākt atkal no gala.
Taču no 1. jūlija situācija ir mainījusies, jo stājušies spēkā Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas ļauj tiesai pieņemt lēmumu par arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju arī pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas. Manta, kurai uzlikts arests, bet kuru vairs nav iespējams atstāt glabāšanā Meroni, ar procesa virzītāja lēmumu nodota glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kas ir Ministru kabineta noteikta iestāde šādam mērķim.
Tā vietā viņš sūdzas par Meroni, ka viņš to slikti pārvaldot, kā arī sūta prasības uz ārvalstu tiesībsargājošajām institūcijām, lai Meroni atņem mantas glabātāja statusu, jo vēlas savu mantu dabūt atpakaļ. Tas nav izdevies, pūliņi bijuši bezcerīgi.
Neskaidrība. Cik melns ir Bruknas “velns”?
Bruknas kopienas priesteris Andrejs Mediņš līdz šim bijis pazīstams kā cilvēks, kurš panācis, ka ar dažādām atkarībām sirgstošie teju vai atdzimst, ceļot baznīcu, kopjot Bruknas muižas apkārtni un strādājot lauku saimniecībā. Pērnvasar kopiena nodibināja Bārbeles zēnu skolu, jo valsts izglītības sistēma esot vairāk piemērota meitenēm.
Latvijas Televīzijā izskanēja, ka pārbaude uzsākta pēc kāda pusaudža iesnieguma, kuram šī nav pirmā vasara Bruknas lauku darbos un kura vecāki uzskata, ka notiek pusaudžu dumpis. Pēc darbaudzināšanas Bruknā bērns uzvedoties labāk: tas ir iemesls, kāpēc vecāki viņu turp sūtot. Jāatzīmē, ka bērnu tiesībsargi norādījuši – diez vai ir piemēroti bērnus vest uz muižu, kur uzturas pieaugušie ar atkarību problēmām.
Pirmā pārbaude muižā notikusi jau 5. augustā, pēc kā vecāki solījuši paši braukt uz muižu un tur strādāt ar bērniem kopā. Taču otrajā pārbaudē inspekcijai nācies secināt, ka aizrādījumi nav ņemti vērā.
Bērnu tiesībsargi uzsver: nav svarīgi, kas rakstīja iesniegumu. Būtiski, ka inspekcijas pārstāvji kopienā sastapuši deviņus bērnus, no kuriem pieci sūdzējušies. Pārējie apstiprinājuši, ka jāstrādā, taču bijuši apmierināti. Pirmie pieci bija bērni, kas atvesti priesterim pāraudzināšanā, bet četri tur ieradušies saistībā ar plānotu svētceļojumu uz Aglonu.
Pārmetumi par bērnu nodarbināšanu nav vienīgā problēma, ar ko pēdējā laikā saskāries A. Mediņš: izrādās, ka nodokļa parāda dēļ kopienai aprīlī atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Diemžēl pats parasti runīgais priesteris nu presei nav pieejams, tāpēc grūti spriest, cik melns ir inspekcijas uzmālētais “velns”. Notikušo viņš gan solījis skaidrot otrdien sasauktā preses konferencē. Jācer, ka tad radīsies lielāka skaidrība par kopienā notikušo un, ja arī priesteris pieļāvis kādas kļūdas, tās neliegs turpināt labos darbus.
Kauns. Kargina melojusi
Priekšvēlēšanu aģitācijas iespējamos pārkāpumus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos pārbauda un fiksē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Līdz šim sāktas piecas pārbaudes lietas par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tajā skaitā “Radio Baltkom” un “RīgaTV 24” pārraidēs, informējusi NEPLP. Netiek gan ziņots, kas tieši radījis aizdomas. Tikmēr sašutumu izpelnījies kāds raidījums, kas ierakstīts jau martā, taču plašāk pamanīts tikai aizvadītajā nedēļā.
Runa ir par “RigaTV 24” raidījumu “La Dolce Vita. Ar Roberto”, kurā dažādi vairāk vai mazāk slaveni cilvēki gatavo ēst kopā ar pazīstamo izklaides jomas darboni Roberto Meloni. Viņa viesu pulkā mazliet negaidīti nokļuvusi Tatjana Kargina, kas plašāk pazīstama kā kādreizējā “Parex” bankas īpašnieka Valērija Kargina bijusī sieva, bet nu nolēmusi izmēģināt spēkus politikā un kā partijas “Jaunā Saskaņa” saraksta līdere kandidē uz Rīgas domi.
Kā par pārsteigumu, vienā no pēdējām SKDS aptaujām šai partijai tiek iezīmēts pat diezgan labs rezultāts, ko gan eksperti bija skaidrojuši ar to, ka daļa aptaujāto to, iespējams sajaukuši ar “veco” “Saskaņu”.
Dažubrīd pa vidu tiek teikti angļu valodas vārdi, dažreiz teikumus nākas pabeigt pašam raidījuma vadītājam. Kontrasts ir tik spilgts, jo arī Roberto, kā zināms, nav latvietis, bet itālis un latviski joprojām runā ar lielu akcentu, tomēr sarunāties viņam nav nekādu problēmu, kamēr Kargina, kura Latvijā nodzīvojusi daudz ilgāk, valsts valodu iemācīties tā arī nav vīžojusi. Turklāt melojusi, Centrālajai vēlēšanu komisijai informācijā par sevi sadaļā “Valsts valodas prasmes pašnovērtējums” ierakstot: “Labi”.
Bet es varu droši apgalvot, ka nekad neiešu politikā, labāk pie doradām.” Citi gan “Jaunās Saskaņas” kandidātei veltījuši skarbākus vārdus.
Prieks. Skaļi priecājoties, var izaicināt likteni
Latvijas labie rezultāti cīņā ar Covid-19 uzsituši asinis veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Savā tvitera kontā viņa raksta, ka Latvijai, pateicoties laikā pieņemtajiem un koriģētajiem pierādījumos balstītajiem lēmumiem un sabiedrības līdzdalībai, labi sekmējas ar saslimstības rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Mūsu valstij, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, arī Poliju, ir tikai 3,6 saslimušie uz šo milzīgo skaitu un šajā ziņā esam pirmajā visvairāk no koronavīrusa pasargāto valstu trijniekā.
Par labo rezultātu priecājas arī valsts galvenais infektologs Uga Dumpis, jo mūsu valsts iedzīvotāji visu vasaru varējuši brīvi elpot svaigu gaisu, jo nebija obligāti jāaizklāj mute un deguns, kā tas joprojām ir ne vienā vien citā valstī. Kaut vai no koronavīrusa smagi cietušajā Itālijā, kur sabiedriskā vietā bez maskas uz mutes un deguna vari nerādīties.
Taču jāņem vērā, ka, skaļi priecājoties, var izaicināt likteni, jo vīrusu Latvijā ieved galvenokārt no ārzemēm, un mūsu valstī arvien vairāk parādās gan Krievijas, gan Ukrainas, arī Lietuvas tūristi, kuru valstīs pieaug Covid-19 slimnieku skaits.
Arī Grieķijā un Austrijā ne tik sen izskanēja paskaļš prieks par labajiem rezultātiem, bet pagāja tikai īss brīdis, lai viss mainītos uz slikto pusi.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs