Skaidrīte Gūtmane: Neuzķeries uz kristietības surogāta! 11
Traģiskie notikumi Jelgavā, kur mājdzemdībās nomira jauna sieviete un viņas mazulis, jo Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes locekļi atteicās pieņemt medicīnisko palīdzību, likuši aizdomāties par nepieciešamību stingrāk kontrolēt šādas draudzes. Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore, profesore Skaidrīte Gūtmane aicina kristiešus neuzķerties uz šādu sektu āķa, jo tās degradē patieso Kristus vēsts būtību.
Tā ir liela traģēdija, ka šādu viltus praviešu dēļ jaunai sievietei un bērniņam nācies zaudēt dzīvību, turklāt viņiem vēl pietiek nekaunības attaisnot savu rīcību! Viņu “kristietībai” nav nekādas saistības ar īsto Kristus mācību. Latvijā pārāk liela rīcības brīvība ir dota harismātiskajām draudzēm, kas nodarbojas nevis ar Kristus vēsts sludināšanu, bet gan savu sekotāju psiholoģisko ietekmēšanu, manipulāciju ar cilvēku apziņu.
Ja man būtu tāda vara, es rosinātu slēgt šādas draudzes un neļaut reģistrēt jaunas, jo Latvijā šī problēma ir sasniegusi pārāk lielus apmērus.
Latvijā jau kopš 90. gadu sākuma, kad sākās kristietības atdzimšana, centušās iespiesties dažādas harismātiskās kustības no Rietumiem, it sevišķi no ASV. Laika gaitā viņiem izdevies ievērojami nostiprināt savas pozīcijas. Mani izbrīna, ka pat mūsu tradicionālo konfesiju vadītāji ir gatavi sēsties pie viena galda ar šo sektu vadītājiem, kopā piedalīties dažādos pasākumos. Es uzskatu, ka kristīgai baznīcai ir pilnībā jānorobežojas no sektām, kas ar saviem darbiem vairo ļaunumu.
Garīgie analfabēti
Kas cilvēkus piesaista šādām sektām? Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, mūsu sabiedrībā daudzi cilvēki nejūtas droši un meklē kādu ārēju spēku, kas viņiem sniegtu šo drošības sajūtu.
Viņi pievienojas draudzei un cer, ka tās vadītājs un citi draudzes locekļi par viņiem parūpēsies.
Pievienojoties šādām sektām, cilvēki meklē izeju no dzīves grūtībām, jo nav noslēpums, ka mūsu valstī daudziem neklājas viegli. Un tad parādās šāds “Svētes maizes” cepējs, kurš uzdodas par garīgo līderi, lai gan viņam nav ne atbilstošas izglītības, ne izpratnes par ticības lietām.
Otrkārt, tās ir sekas trūkumiem, kas vērojami mūsu vispārējās izglītības sistēmā. Bērni jau no mazām dienām tiek radināti akli paklausīt, nevis paļauties uz sevi, domāt patstāvīgi. Izglītības sistēma lielā daudzumā “saražo” izdresētus bara locekļus, kam nepiemīt kritiskā domāšana. Liela daļa ir “garīgie analfabēti”, kam nav nekādas izpratnes par garīgo jomu, cilvēka eksistences jēgu.
Tā vietā viņiem tiek iesmērēts garīguma surogāts: dažādu sludinātāju sagrābstītās idejas, kuru galvenais uzdevums ir nevis bagātināt cilvēka dvēseli, bet gan pakļaut viņu manipulācijām.
Patiesa kristietība nozīmē apziņas brīvību, iespēju pašam pieņemt lēmumus, nevis gaidīt, kad priesteris tev pateiks priekšā, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās. Trešais faktors, kas veicina šādu sektu popularitāti, ir tas, ka mūsdienās cilvēki ir ļoti nepacietīgi, viņiem vajag rezultātu šeit un tagad. Tas izpaužas arī garīgās dzīves jomā, lai gan garīgā izaugsme nav un nevar būt ātrs process. Katram no mums ir dots aptuveni 70 gadu ilgs mūžs, kura laikā pietuvoties Kristus vēstījuma būtībai.
Ticības degradācija
Cilvēks nav cēlies no pērtiķa, viņš ir Dieva radīts, tādēļ katram cilvēkam ir iekšēja nepieciešamība būt kopā ar Dievu. Īsta baznīca rūpējas par savu locekļu garīgo izaugsmi, bet harismātiskās sektas pievilina cilvēkus ar viltus saukļiem, dažādu labumu solīšanu, piemēram, apgalvo, ka Dievs parūpēsies par sektas locekļu labklājību, atrisinās visas viņu problēmas, uzlabos veselību utt. Šādā veidā tiek degradēta kristietības būtība. Šo sektu sludinātāji nav iedziļinājušies Svēto Rakstu mācībā, bet labprāt izvelk no Bībeles atsevišķus pantus, ko pasniedz ārpus konteksta un apgalvo, ka Dievs ir pavēlējis tā rīkoties.
Atceros, ka reiz nejauši biju ieklīdusi kādas sektas rīkotā pasākumā un pati savām acīm redzēju, kā viņi apstrādā savus sekotājus. Tur valdīja šausmīgs troksnis, un vispārējai gaisotnei nebija nekādas saistības ar Dieva vēsts sludināšanu.
Viņi izmanto neirolingvistisko programmēšanu, lai ietekmētu cilvēku zemapziņu un mudinātu viņus rīkoties atbilstoši sektas vadoņa norādījumiem.
Kad tā sauktais “dievkalpojums” tuvojās beigām, pie improvizētā altāra parādījās balti spaiņi, kuros visiem bija jāsamet nauda. Tā bija ņirgāšanās par kristietību.
Pati esmu pareizticīgā kristiete un uzskatu, ka man ir ļoti laimējies, jo varēju iepazīt īstu, patiesu Kristus mācību, kas bagātina cilvēka dvēseli. Savukārt šīs viltus mācības ir tikai surogāts, kas norobežo savus sekotājus no kristietības iepazīšanas.
