Netrūkst nekā, tikai jāstrādā 0
Šoziem bobsleja pasaulē viens no lielākajiem nemiera cēlājiem ir Oskars Melbārdis. Pilota arodu apgūstot tikai otro sezonu, viņš visos trīs Pasaules kausa (PK) posmos iekļuvis labāko desmitniekā un Vinterbergā pirmo reizi mūžā pilota statusā uzkāpa goda pjedestālā, gan divnieku, gan četrinieku sacensībās izcīnījis trešo vietu.
23 gadus vecais valmierietis PK kopvērtējumā divniekos ieņem ceturto vietu, bet četriniekos ir septītais.
Latvijas bobslejistu izlase jau ieradusies Altenbergā Vācijā, lai šīs nedēļas nogalē startētu PK ceturtajā posmā, vienlaikus cīnoties arī par Eiropas čempionāta medaļām. Pasaules čempionāts februāra otrajā pusē notiks Leikplesidā (ASV).
Jāiegūst stabilitāte
– Oskar, vai tavi iespaidīgie sasniegumi sezonas pirmajā puse ir sensācija vai puslīdz loģisks lietu ritējums?
– Drīzāk jau otrais variants, jo mums ir viss – labi treneri, konkurētspējīga tehnika, fiziskā sagatavotība. Netrūkst nekā, atliek tikai strādāt. Protams, varam spriest arī par pārsteigumu vai veiksmi – Vinterbergā divniekos uz pjedestāla tikām, pateicoties laika apstākļiem, kas mums bija labvēlīgāki nekā galvenajiem sāncenšiem.
– Lai bobslejā būtu augsti rezultāti, vajag labu starta ieskrējienu, tehniku un braukšanu trasē. Pirmie divi tev ir, bet kā izdevās uzķert braukšanas nianses, ņemot vērā, ka pilots esi tikai otro sezonu?
– Es nemaz nevaru teikt, ka viss par braukšanu man jau skaidrs. Vēl ārkārtīgi daudz jāmācās. Centīšos iegūt stabilitāti. Var būt tā, ka viens brauciens ir ļoti labs, bet otrajā sanāk muļķīgas kļūdas. Trases ir dažādas, un katrā nākas daudz ko sev pilnveidot. Laplaņā bija ļoti specifiska braukšana.
– Kādā intervijā izteicies, ka labos rezultātus pēdējās sacensībās nodrošināja mērķtiecība un cīņa līdz galam. Kā tas bobslejā izpaužas?
– Sporta spēlēs ir mazliet citādāk, bet arī bobslejā jācīnās līdz galam. Ja pēc pirmā brauciena esi, piemēram, piecpadsmitais, tad nedrīkst nolaist galvu. Pasaules čempionātā ir četri braucieni, un, ja viens neizdodas, ko tad – pēc tam vairs necīnīties? Jāmāk sevi motivēt. Kad izdodas pārvarēt neveiksmes, ir liels gandarījums.
Labākais starts
– Tavam četriniekam šobrīd ir labākais starta ieskrējiens, lai gan nevienam no stūmējiem nav nopietnas pieredzes. Helvijs Lūsis un Arvis Vilkaste bobslejā startē tikai otro sezonu, par sprīdi lielāka bagāža ir Jānim Strengam. Kas viņi ir par brīnumbērniem?
– Nav jau brīnumbērni, tādi paši cilvēki kā mēs visi. Mums starta ieskrējienā vēl ir kļūdas, nepārtraukti mācāmies un pieslīpējamies cits citam. Mācāmies no pirmās ekipāžas. Mani stūmēji fiziski nav tik stipri kā Edgara Maskalāna četrinieka vīri Daumants Dreiškens, Intars Dambis un Raivis Broks, toties ir ātrāki. Uz tā rēķina dažās trasēs var pasprēgāt – piemēram, Vinterbergā, arī Īglsā, kur starta ieskrējiens nav tik lēzens.
– Vai spēcīgākie stūmēji sezonas otrajā pusē varētu pāriet pie tevis?
– Pašlaik ekipāžu sastāvi paliek tādi paši, bet pārmaiņas ir iespējamas. Tās noteiks trenera idejas un plāni. Es par šīm lietām nemaz nedomāju un netiecos, lai man iedotu Edgara stūmējus. Galvenais ir mācīties braukt, un, kā jau pats teici, startā tāpat esam gana ātri.
– Divniekā visos trīs PK posmos startā dominēji tu kopā ar Dreiškenu. Vai bobsleja pasaulē jūs šobrīd starta ieskrējienā esat tāds kā etalons, paraugs pārējiem?
– Grūti pateikt. Uz startu ejam ar mērķi paveikt savu darbu iespējami labāk, taču nedomājam, ka esam baigie monstri. Čaļi man teikuši, ka šo to par mums runā ārzemnieki, bet es jau arī nāku no stūmējiem, tādēļ startam pienākas būt labam. Patīkami, ka latvieši startā dominē – divniekos arī Edgara un Uģa Žaļima ekipāžas ir līderu vidū.
– Vai tas noticis, pateicoties galvenā trenera Sanda Prūša stingrajai rokai? Vai arī fiziskā sagatavotība ir Jāņa Ozola pārziņā?
– Acīmredzot – viss kopā, arī režīms, disciplīna. Treniņu metodika ir pārbaudīta un labi darbojas. Pirmajos gados par fizisko vairāk gādāja Sandis, bet kopš treneru brigādei pievienojies Jānis Ozols, tas ir viņa lauciņš. Pieļauju, ka abi šīs lietas pārrunā un vienojas, kā strādāt. Man patīk Ozola treniņi, mēs viņam uzticamies.
– Vai nav bažu, ka līdz pasaules čempionātam neizdosies noturēt tik izcilu kondīciju?
– Esmu pārliecināts, ka izdosies, un pasaules čempionātā būsim kondīcijas virsotnē. Paralēli sacensībām turpinās nopietni treniņi, iepriekšējos gados arī bija tāpat, un viss nostrādāja. Galvenais, lai nebūtu traumu.
Grūts turpinājums
– Sezonas otrajā daļā nāksies braukt trijās ļoti sarežģītās trasēs – Altenbergā, Vistlerā un Leikplesidā. Kā uz tām skaties?
– Šajās trasēs patiešām būs grūti, un ceru, ka visi nepieprasīs mums pjedestālus arī turpmāk. Jācenšas uzķert braukšanu, jo daudz laika nav. Pavasarī bijām aizbraukuši uz Leikplesidu, startējām Amerikas kausa posmā, tādēļ tur būs mierīgāk. Vistlerā kā pilots neesmu braucis. Treneri iedos pamatinformāciju par braukšanu, un tad ar katru nākamo reizi jāliek nianses klāt.
– Kādi mērķi ir Eiropas un pasaules čempionātā?
– Pērnajā pasaules čempionātā divniekos bijām 13. vietā. Centīsimies maksimāli, bet grūti spriest, kā izdosies. Eiropas čempionāts risināsies Altenbergā, grūtā trasē. Par konkrētām vietām nedomāju.
– Vai arī turpmāk tev divniekā varētu būt labāki rezultāti nekā četriniekā?
– Domāju – jā. Četrinieks ir grūtāk vadāms, to ar divnieku var salīdzināt tāpat kā autobusa un vieglās automašīnas stūrēšanu. Šobrīd jau jūtu mazāku starpību, taču tāpat vēl grūtāk uztvert, kā četrinieks uzvedas.
– Ko tu sev novēlētu jaunajā gadā?
– Veselību! Lai ar to nav problēmu, tad būs arī emocijas. Trenēsimies cītīgi. Arī veiksmi sev novēlētu – Vinterbergā pārliecinājāmies, ka noder.
