Netradicionāls skatījums un tradicionālām lietām 0
Siguldas pils kompleksā ikvienam interesentam līdz 23. jūnijam ir iespēja apskatīt mākslinieka Jāņa Straupes personālizstādi “Svārsts, skrienošais un Hindenburgs”. Izstādei mākslinieka darbi mērķtiecīgi izraudzīti, lai atspoguļotu autora radošās darbības krāšņo daudzveidību. No vienas puses, tās ir ekskluzīvas unikāla dizaina mēbeles, no otras – kinētiskas mākslas skulptūras, un nereti abas viena no otras nemaz nav nošķiramas, tā pārkāpjot robežu starp tēlotājmākslu un dizainu.
J. Straupe teicis, ka vislielāko gandarījumu gūst, ar saviem darbiem izaicinot amata brāļus un gravitāciju. Šoreiz arī izstādes apmeklētājs tiek pakļauts provokācijai no jauna izvaicāt un pārvērtēt līdzšinējos priekšstatus par mēbeļu dizainu. Taisna virsma un četras kājas nav obligāts galda priekšnosacījums, bet izliekta sēdvirsma neliedz solam pildīt savu funkciju. “Man patīk pārsteigt gan sevi, gan citus. Mēģināt atrast kaut ko nebijušu, nepierastu, netradicionālu. Varbūt kaut kā bērnībā esmu aizkavējies pasakās un tādās lietās. Man gribas pat tās funkcionālās lietas uztaisīt par tādām spēļu lietām un farsiem, tādām groteskām,” tā par savu radošo darbu teic mākslinieks.
Itin kā rotaļājoties mākslinieks dekonstruē ikdienišķu sadzīves priekšmetu formas un izmaina to proporcijas. Aplūkojot neparastos darbus, var saprast, ka aiz ārējā viegluma slēpjas pamatīgs amatnieka darbs un virkne profesionālu izaicinājumu. Vairāk nekā trīsdesmit gadus J. Straupe ir uzticīgs vienam materiālam – kokam, arvien turpinot izzināt tā iespējas un meklējot jaunus ceļus, kā realizēt sākotnēji šķietami utopiskas ieceres. “Man izaicinājums ir radīt optisko ilūziju – to priekšmetu pārveidot tā, lai tas gan būtu tas priekšmets, gan nebūtu. Pēc iespējas no tā atrauties. Savienot nesavienojamas vai dabā neesošas lietas. Vienā manā dizaina priekšmetā ir viena lieta. Tur nav vairāku ideju apkopojums. Jābūt tīram no visa liekā, kas nav pats vieglākais. Mēbeles lielākoties ir statiskas un tas man traucē un arī nepatīk,” teic mākslinieks.
“Viena no tēmām, kas vijas cauri izstādē apskatāmajiem darbiem gan tiešā, gan metaforiskā nozīmē, ir kustība. Tā atspoguļojas gan izstādē apskatāmā galda “Skrienošais”, gan kumodes “Sphera” dizainā, gan kinētiskajos koktēlniecības objektos. Tāpat izstādē pirmo reizi plašākai Latvijas publikai ir iespēja klātienē apskatīt arī vienu no J. Straupes pazīstamākajiem darbiem, starptautisku atzinību guvušo skapi “Vabole”, kas būtībā ir funkcionāla skulptūra, kas atkal un atkal apliecina autora rokrakstam raksturīgo unikālo mākslinieciska redzējuma un tehniskas perfekcijas sintēzi,” skaidro izstādes veidotāja Kristīne Pelše.
J. Straupes darbus iedvesmojusi ne tikai degsme pārvarēt fizikas likumus, bet arī sirreālisma māksla un eksperimentālais kino, tāpēc likumsakarīgi, ka izstādē iekļauts arī koktēlniecības darbs “Hindenburga burkāns” kā atsauce uz traģiski slaveno dirižabļa katastrofu. Tas ir viens no objektiem, kas tapis kino, mākslas un mūzikas festivālam “RojaL”, kur tika eksponēts jūrā pērnā gada vasarā.
Par profesionālu izaicinājumu J. Straupes darbus dēvē mākslas zinātniece Inese Baranovska: “Visiem Jāņa darbiem ir raksturīgs, ka viņš domā tādā kopējā formā, faktiski kā tēlnieks. Tajā tradicionālajā veidā viņš atrod netradicionālus risinājumus. Jānis ir tieši šajā robežšķirtnē starp dizainu un mākslu, un tas ir ļoti fascinējoši.”
Mākslinieka J. Straupes darbi ir ļoti radoši un neordināri, veidoti ar japāņiem raksturīgu perfekcionismu. Pats mākslinieks teic: “Katrs jau laikam savā darbā kaut ko dara, lai viņam, manuprāt, būtu interesanti. Sevi jau apmānīt tu nevari. Tā jau ir liela priekšrocība. Vienas idejas realizēšana dod kaut kādu barību nākamai idejai un iedvesmo, kad ir kaut kas veiksmīgs sanācis. Iedvesmo turpināt un ar to visu nodarboties. Es esmu izgudrotājs. Mans dizains ir mans dizains.”