Netīru gaisu vairs nevarēs pārdot 4
Katrai valstij ir piešķirta kvota, cik tā drīkst atmosfēru piesārņot ar siltumnīcefekta gāzēm (SEG). To Latvija līdz šim neizmantoja un pārpalikumu pārdeva par izdevīgām cenām, savukārt iegūto naudu ieguldīja vides projektos. Taču tagad situācija mainījusies: Latvijai kvotas pārpalikums samazinās, bet “piesārņojuma kvotas” cena dramatiski nokritusies no 30 līdz 5 eiro par tonnu.
Neraugoties uz zemo cenu, pēdējo trīs gadu laikā no pārdotajām SEG kvotām iegūti ap 30 miljoni eiro. Martā rīkos divus konkursus par šīs naudas izmantošanu.
Taču Eiropas Savienība uzņēmusies piesārņojumu samazināt vēl vairāk un līdzšinējais Latvijas guvums no kvotu pārdošanas var pārvērsties zaudējumā. Šodien ministri valdības sēdes slēgtajā daļā, visticamāk, vienosies par Latvijas pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju par klimata un enerģētikas ietvara noteikšanu 2030. gadam.
Ko vēlas Latvija
Latvijā līdz šim bija emisijas kvotu pārpalikums, varējām tās pārdot un atbalstīt vides projektus. Savukārt laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, pēc ES metodoloģijas rēķinot, siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) būtu jāsamazina par 10% attiecībā pret 2005. gadu. Valsts sarunās ar Eiropas Komisiju centīsies argumentēt šā skaitļa ačgārnību, iegūt iespējami lielāku SEG kvotu.
Nākamajā emisijas kvotu tirdzniecības periodā Latvija vairs nedrīkstēs kā agrāk palielināt SEG, tās būs jāsamazina, uzsver Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse. Līdz 2020. gadam Latvijai SEG palielinājums būs 8% salīdzinājumā ar 2005. gadu, lai gan atļauts ir 17% kāpums.
Pavisam noteikti ir skaidrs, ka 2030. gadā vairs nebūs atļauts tas, kas būs atļauts 2020. gadā, proti, nebūs atļauts emisiju palielinājums. Tas nozīmēs vismaz 8% mazāk nekā 2020. gadā. “ES kopējais mērķis līdz 2030. gadam ir vismaz 40% emisiju samazinājums. Latvijai tas sola 10% samazinājumu. Mēs vēlamies atšķirīgu, mazāku samazinājumu. Valdības pozīcijā būs argumenti, norādes, ko ministri izmantos sarunās ar citām valstīm, lai pārliecinātu par mūsu pozīciju,” teic I. Prūse. Viņa precizē, ka valsts daļa kopējā kvotā veido gandrīz 80% īpatsvaru. Tajā iekļauta transporta nozare, kas dod vislielāko piesārņojumu, otrs vislielākais piesārņotājs – lauksaimniecības nozare, rūpniecība, elektroenerģijas nozare – mazās enerģētikas iekārtas (zem 20 MW) un citas nozares.
Valstīm emisiju samazināšanā ir jāsasniedz divu veidu mērķi, ne tikai iepriekš aplūkotais emisijas mērķis. Latvija ir apņēmusies sasniegt arī otru, ogļskābās gāzes (CO2) piesaistes mērķi. Piesaiste nozīmē, cik valstī zaļajos augos, kokos uzņem ogļskābo gāzi. Latvijai ik gadu kopš 2013. gada ir jānodrošina vairāk nekā 16 miljoni tonnu CO2 emisiju piesaiste.
I. Prūse teic, ka valsts šo mērķi nevarēs sasniegt tāpēc, ka mūsu mežsaimniecības nozare mainīja savu darbības veidu. “Patlaban mežsaimniecība kopā ar visu, ko tajā uzskaita, pamazām no emisiju piesaistītāja pārvēršas par emisiju radītāju. Tas nozīmē, ka mēs daudz izcērtam. Ņem vērā arī augsni, tā rada daudz emisiju. Jo vairāk rok, jo vairāk izdalās gāze. Šā iemesla dēļ mēs esam ievadījuši sarunas, lai šo skaitli Latvijai pārskatītu. Arī pārskatīto mērķi Latvija automātiski neizpildīs, ja vien papildus kaut ko nedarīs,” brīdina I. Prūse.
Emisijas kvotu pārdošana
SEG mazināšanas projektu īstenošanai iegūst no starptautiskās emisijas kvotu tirdzniecības. Lai šī sistēma darbotos, pirms 2013. gada uzņēmumiem, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, visas kvotas deva bez maksas. Diemžēl prognozes bija ļoti neprecīzas, kvotas uzņēmumiem bija iedotas pārāk daudz. Ja visiem uzņēmumiem kvotu ir par daudz, tad nevienam tās nevajag, neviens tās nevēlas pirkt.
“Emisiju vienību tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ideja ir ar tirgus mehānismu panākt daudzuma optimizēšanu. Alternatīva ir nodokļi, tomēr tie ir vienpusējs instruments. ES ETS darbība ir iespējama vien tad, ja emisijas kvotas, tirdzniecībai izmantotais resurss ir deficītā. Ja to visiem pietiek, tad sistēma nedarbojas,” skaidro I. Prūse. Viņa atzīst – bez maksas dodot kvotas, nevarēja paredzēt tautsaimniecības krīzi. Nevienam tās laikā kvotas nevajadzēja, tāpēc sistēma nevarēja darboties. Šā iemesla dēļ kopš pēdējā kvotas tirdzniecības perioda sākuma 2013. gadā daļu no kvotām, kas vajadzīgas sistēmas darbībai, pārdod vairāksolīšanā.
Latvijai ir jāpārdod kvotas, citādi tirdzniecības sistēma nevar darboties. Eiropā ir regula, kas nosaka, kādā veidā Latvija un citas valstis lemj, cik kvotu ik gadu valsts pārdos, kurās dienās pārdos, kā pārdos. Kvotu pārdošanas lēmumus nedrīkst mainīt. Arī patlaban, kad ir zema cena, valstis spiestas kvotas pārdot. Kad būs augsta cena, tad arīdzan pārdos. Emisijas kvotu pārdošana notiek trīs reizes nedēļā. Ik gadu Latvija pārdod ne vairāk kā divus miljonus tonnu SEG kvotu.
Katra gada beigās operators ir pārdevis, cits ir nopircis kvotas. Viņiem abiem ir jānodod kvotas uzraudzības iestādei par apjomu, cik lielas ir viņu emisijas. To dara arī Latvijas uzņēmumi par katru savu emisiju. Par katru tonnu emisiju ir jānodod viena kvota. Kvota ir atļauja emitēt vienu tonnu. Ja kvotu nenodod, tad jāmaksā sods par katru nenodoto tonnu. Viena kvota maksā aptuveni 5 eiro, sods par tonnu, ja uzņēmumam nav kvotu, ir 100 eiro. Tātad labāk nopirkt kvotu un nodot, nekā maksāt soda naudu.
Kur tērē naudu
Visi naudas ieņēmumi no kvotu pārdošanas nonāk valsts budžeta programmā “Emisijas kvotu izsolīšanas instruments”. Patlaban saistībā ar šīs naudas izmantošanu VARAM ir sagatavojusi divus projektu konkursus. Proti, konkurss “Atbalsts zema enerģijas patēriņa ēkām”, un “Atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos”. Otrajam konkursam varēs izmantot 9 miljonus eiro, pirmajam konkursam no emisijas kvotu pārdošanas uzkrāti 23 miljoni eiro. Ir jau spēkā stājušies attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, konkursus, visticamāk, izsludinās nākamā mēneša laikā.
“Noteikti visiem gribētājiem naudas nepietiks. Atbalsta likme ir 85% liela. Ja veic saimniecisko darbību, tad tā ir līdz 80%,” tā I. Prūse.
Uz šo atbalstu pretendēšot arī Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju. Tā kopā ar vēl citiem pieciem kultūras projektiem Kučinska valdības deklarācijā iekļauta valsts simtgades objektu sarakstā. Politiķu vidū dzirdamas runas, ka skolas būvniecība ir “Vienotības” parāds Ventspils pašvaldībai par atbalstu eiro ieviešanai Latvijā.
UZZIŅA
Emisiju kvotu zemās cenas iemesli
Kvotu sistēmai patlaban rit trešais periods (2013. – 2020. gads). Iepriekšējie divi bija laika posmi no 2005. līdz 2007. gadam un no 2008. līdz 2012. gadam.
Pirmajā periodā bez maksas piešķīra visas emisijas kvotas, bija ļoti liels kvotu pārpalikums, vairāk nekā 33%. Visas pārpalikuma kvotas anulēja.
Otrajā periodā viss sākās no sākuma. Kvotas atkal piešķīra bez maksas, bija maza rezerve, ko Eiropas Komisija pārdeva vairāksolīšanā. Var uzskatīt – arī tur bija bezmaksas piešķiršana.
Trešajā periodā daļu kvotu piešķir bez maksas, daļu izsolēs – tās pamatā galvenokārt ir kvotas enerģētikas uzņēmumiem. To darbība ir visvairāk atkarīga no tautsaimniecības. Pārpalikuma dēļ, kas pārnāca līdzi no otrā perioda, cena bija samērā zema. Patlaban tā atkal krītas, kas saistīts ar zemajām naftas cenām.
