Netīrīts skurstenis – ugunsbīstams! Glābēji aicina pirms ziemas iztīrīt dūmvadus 0
Iestājoties vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki aizvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad ēkās dūmvados deg sodrēji, gruzd vai deg pārsegums pie dūmvada. Tas liecina, ka iedzīvotāji nav sagatavojušies ziemas sezonai – dūmvadi nav iztīrīti, apkures sistēmas – bojātas.
VUGD informē, ka saskaņā ar pēdējo gadu statistiku ik gadu notiek vairāk nekā 1000 ugunsgrēku, kuru iespējamais iemesls ir netīrīti dūmeņi, bojātas apkures sistēmas vai to lietošana, pārkāpjot ekspluatācijas noteikumus. Vairāk nekā pusē gadījumu tā ir sodrēju degšana dūmvadā. Piemēram, 2012. gadā reģistrēti 598 ugunsgrēki, 2013. gadā – 588, bet šogad jau 361 gadījums.
“Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām,” klāsta VUGD.
Saskaņā ar “Ugunsdrošības noteikumiem” apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.
VUGD atzīmē, ka ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu problēmām, nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji. Viņiem ir grūti atrast skursteņslaucītāju, speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas.
Dienests aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat pašvaldības tiek aicinātas izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur atrast kvalificētu skursteņslaucītāju.
Vēl VUGD mudina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gada gājuma piederīgos, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas.
“Tāpat līdz ar ciema kukuli atvediet un uzdāviniet dūmu detektoru. Pat, ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem pirms došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā rezultātā var izkrist kāda oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka dzīvību,” uzsver VUGD.
Šajā sezonā jau bijis gadījums, kad aizdegušās uz krāsns novietotās mantas. Vēl dienesta darbiniekiem nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz krāsns tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var aizdegties. Ugunsdzēsējiem nācies arī dzēst ugunsgrēkus arī tādos mājokļos, kur ne vien malka atrodas kurtuves priekšā, bet arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām sadzīves mantām. Dzirkstelītei tajās iekrītot, sākas gruzdēšana, bet, ja tas netiek pamanīts – arī degšana.
