Nevienā likumā nevar noteikt politisko uzdevumu – nerezidentu īpatsvaru 5% apmērā. Kādas sviras vajadzīgas jūsu rokās risku mazināšanai? 4
Pašreiz FKTK esam sagatavojuši likuma grozījumus, kas paredz čaulu kompāniju aizliegumu Latvijā. To nodosim izvērtēšanai Finanšu ministrijai un Ministru kabineta, pēc tam lemšanai Saeimā.
Līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem tika aizliegtas čaulu bankas, nākamais punkts likumā būs aizliegums Latvijas finanšu sistēmā apkalpot čaulu kompānijas. Čaula ir uzņēmums, juridiska persona, kurai vai nu ir grūtības noteikt adresi, vai kurai reģistrācijas valstī nav prasības iesniegt gada pārskatu, vai arī nevar saprast šī uzņēmuma ekonomisko būtību. Ja ir veidojums, kas neko neražo, neko nedara, bet iesaistās PVN izkrāpšanas shēmā, tā, visticamāk, būs čaula. Arī Latvijā reģistrēta SIA var būt čaula. Gribu uzsvērt, ka necīnāmies pret citām jurisdikcijām, bet pret risku, pret identificējamu ļaunumu mūsu sistēmā.
Mēs uzskatām, ka tas ir pirmais, kas jādara. Jādomā par pārejas periodu bankām – mēs piedāvājam pusgadu, jo nevēlamies, lai tas tiktu ievilkts nākamajā gadā. Čaulu plašā izplatība (pēc Komercbanku asociācijas ziņām, starp Latvijas banku klientiem ir 26 081 čaulas kompānija. – Red. piez.) nesusi visas nepatikšanas Latvijai, tāpēc mums jārada juridisks pamats vērsties pret tādām. Pēc tam kad atbrīvosimies no čaulu kompānijām, redzēsim, cik liels nerezidentu īpatsvars būs palicis – tad arī varēsim spriest par tālākiem soļiem.
Cik lielā mērā čaulu skaits pārklājas ar ārzonu uzņēmumiem jeb ofšoriem?
Ļoti lielā mērā.
Vai, aizliedzot čaulas, panāksit Latvijas uzņēmumu nereģistrēšanu nodokļu paradīzēs?
Pilnībā ne, jo ir ārzonas, kurās ir gan uzņēmumu adreses, gan gada pārskati jāiesniedz. Arī, piemēram, Liepājas Speciālā ekonomiskajā zonā ir nodokļu atlaides, bet te nav atlaižu uzskaitē.
Cīnoties pret paaugstinātu risku, jūs šajā stadijā cīnāties pret fiktīviem uzņēmumiem. Vai ir kāds veids, kā ierobežot arī īpašniekus, kuriem pieder šie čaulas uzņēmumi, – pret patiesā labuma guvējiem?
Ja čaulas nebūs, nebūs jānoskaidro patiesā labuma guvējs. Protams, ka pati persona var ierasties bankā un atvērt kontu kā fiziska persona, bet bankai tad ir labākas iespējas noskaidrot naudas izcelsmi un kontrolēt plūsmu. Čaula jau tika izmantota, lai to slēptu.
Gadā ir kādi 15 000 banku ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta iniciatīvas sākti aptuveni simt kriminālprocesu. Tajā pašā laikā kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns teic, ka ar to tiek galā labi.
Mūsu tuvāko ārzemju partneru jautājums: kā ar to tiekat galā? Analītiskā kapacitāte ir kontroles dienesta kompetencē. Tas nav uzraudzības jautājums. Pašreizējo apjomu kontroles dienests nekad nespēs pilnībā izkontrolēt. Tas nebūtu produktīvi no valsts puses – pārbaudīt visas tās transakcijas, ko veikušas bankas.
Statistika neataino reālo spēju nodot materiālu tiesībsargājošām iestādēm tādā stadijā, lai būtu kāds rezultāts. Starp citu, OECD galvenais pārmetums bija par to, ka naudas atmazgātāji nav notiesāti. Ko dod tas, ka FKTK strādā ļoti labi, kontroles dienests strādā labi, ja galarezultātā aizdomīgos un neparastos darījumus nespēj nodalīt no noziedzīga nodarījuma. Naudas atmazgāšana jebkurā gadījumā vilks līdzi noziedzīgu nodarījumu – vai nu dokumentu viltošanu, vai nu krāpšanas, vai nu darbības ar aizliegtām lietām, vai sankciju apiešanu. Procesu noslēdzot, jābūt ierosinātām krimināllietām, tiesas procesiem.
Teikt, ka noziedzīgu līdzekļu apkarošana Latvijā notiek pilnā apmērā, varēsim tikai tad, kad strādās visi ķēdes posmi. Te koncentrēties tikai uz FKTK vai kontroles dienestu ir nepareizi. Jāstrādā visai ķēdei: sākot ar bankām, tad FKTK un kontroles dienestam, policijai, prokuratūrai un visbeidzot tiesai. Mēs, visi minētie, premjera vadībā strādājam pie iekšējās sadarbības stiprināšanas. Jāstiprina arī kapacitāte. FKTK savu Kontroles departamentu palielinājām no trim cilvēkiem līdz divdesmit. Katrai iestādei rekomendētu pievērst šai jomai papildu uzmanību. Ja nebūs ekspertu, kas strādā ar šīm lietām, arī rezultātu nebūs.
Vai kāds Krievijas uzņēmējs var atbraukt uz Latviju un, teiksim, kādā no skandināvu bankām atvērt kontu?
Lai mēģina.
ASV žurnāls “Mother Jones” publicēja fragmentus no grāmatas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Tajos minēts, ka Krievijas prezidenta meitām Latvijā ir slepeni konti bankās. Vai to pārbauda FKTK?
Mūsu funkcija ir reaģēt uz jebkuru šādu signālu. Vai būtu jāreaģē tikai mums? Lai katrs iestādes vadītājs, uz kuru attiecas naudas atmazgāšanas novēršana Latvijā, padomā, vai nav jārīkojas līdzīgi. Mēs painteresēsimes par to. Protams, grāmata nav tas labākais informācijas avots, bet jāpārbauda ir.
Tajā pašā laikā jebkuram cilvēkam Latvijā, ja vien tā nav sankciju sarakstā esoša persona, ir tiesības atvērt kontu. Nevienu nedrīkstam diskriminēt. Cita lieta, ja tie ir slēpti konti vai ja patiesā labuma guvēji nepareizi uzrādīti utt., tad gan mums varētu būt jautājumi. Kāda starpība, no kāda avota nāk signāls, – pārbaudīsim, vai tā ir taisnība.
Ja tā nebūs taisnība, vai jūs paziņosiet?
Jā, ja reiz tas tik skaļi ir izskanējis.
Bet, ja tā būs taisnība, arī paziņosiet?
Tad situācija būs sarežģītāka. Mums nav tiesību publiski atklāt klienta vai banku informāciju. To solīt nevaru. Tādā noliedzošā formā to varam izdarīt.
Bet ja caur šiem kontiem būs notikuši aizdomīgi darījumi?
Kā parasti, rutīna. Ja mēs to konstatēsim, pārbaudīsim, vai banka ziņojusi kontroles dienestam. Ja nav ziņojusi, paši ziņosim. Tālākais jau būs Burkāna rokās. Mūsu ziņā paliek dialogs ar banku, ja banka kaut ko ir slēpusi. Vai arī nav spējusi šo situāciju kontrolēt un ir tikusi izmantota. Tas ir uzraudzības darbs, kas lasītājiem nav interesants.
Otrdienas “Latvijas Avīzē” publicēts, ka prezidenta amata kandidāts Krievijā no komunistu partijas bija miljonārs Pāvels Grudiņins…
Viņam ir konts Šveicē, kā bija rakstīts presē.
Bet jautājums ir par viņa dēlu, kuram Latvijā piederot dārgi īpašumi. Atbildot uz pārmetumiem, komunistu kandidāts taisnojies: “Es vispār nesaprotu, ko te pārmet. Latvija taču ir mūsu republika, tā ir krieviska!” Var būt, ka viņam ir arī konti Latvijas bankā. Vai šo informāciju varat pārbaudīt?
Ja tas ir noticis likumīgi, vaicāšu: un tad?
“LA” nav amerikāņu žurnāls, mūsu informāciju nepārbaudīsiet, ja?
Nē, ne tas. Ir atšķirība starp Krievijas prezidentu un viņa radiniekiem un to komunistu līderi, ar kuru mēs dzīvojam dažādās valstīs, lai ko viņš teiktu. Bet… nepareizi būtu ierādīt, ka Latvijā ir tāda sistēma: ja kaut kas tiek uzrakstīts par kādu cilvēku, tad FKTK auļos pārbaudīt, kā tas noformēts bankā. Ja ir informācija, ka ir notikusi nelikumība, lūdzu, ziņojiet. Bankām ir pienākums savus klientus pārzināt. Izņemot atsevišķus ekstragadījumus, mēs reaģējam tikai uz tādiem signāliem, kuros ietverta tāda informācija, ka vai nu mūsu noteikumi nav tikuši ievēroti, vai likuma prasības tikušas pārkāptas. Ja kāds intereses pēc vēlas noskaidrot, vai tādai un tādai personai un tās radiniekiem Latvijā ir konts, mēs neesam uzziņu dienests 1188.
Bija 12 nerezidentus apkalpojošas bankas Latvijā, nu palikušas 10. Ko pārpalikušajām bankām nozīmē liegums apkalpot čaulas uzņēmumus?
Nevienai bankai licenci ar varu nost neņemsim, bet dosim iespēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Pirmkārt, šīm bankām šis gads ir iespēja pārorientēties. Ne tikai kontu slēgšanai un čaulas klientu aizvadīšanai prom, bet bankas biznesa stratēģijas pārformatēšanai. Augstie finanšu stabilitātes rādītāji ir laba iespēja, kā pildīt saistības pret klientiem, piemēram, samazinot biznesu riskantajā nišā, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai pašām izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā. Pirmos priekšstatus, ko kura banka darīs, gaidām jau šomēnes.
Ap 5% – apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz.
Kur šī nerezidentu nauda aizplūst vai aizplūdīs?
Domāju, ka izplūdīs pa visu pasauli. Nebūs viena valsts, primāri, tā būs Eiropa. Tā izklīdīs pa citām Eiropas valstīm. Mums, protams, ir uzskaite, kur tieši šī nauda aizplūst, bet ar to nedalīsimies.
Tas nozīmē, ka citās Eiropas valstīs ir mīkstāka banku uzraudzība?
Redzam, ka šī nauda tiek ņemta pretī. Mani maz interesē citu Eiropas valstu problēmas un kontrole citās valstīs. Mums ir jānodrošina kārtība un jākļūst par stāvokļa noteicējiem savā valstī.
