Netīrā nauda netiks pieņemta. Intervija ar Pēteru Putniņu 4
Kopš Pēters Putniņš strādā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), ir bijuši divi “cēlieni” – pirms iestāšanās OECD un pēc. Lai iestātos “bagāto valstu klubā”, viens no mājasdarbiem bija neskaidru naudas darījumu lielāka kontrole. Tolaik izdevās nerezidentu naudas plūsmu samazināt par piekto daļu, taču rinda cauri izgājušo skaļo netīro darījumu pirms diviem gadiem lika atkāpties toreizējam FKTK priekšsēdētājam Kristapam Zakulim. Viņa vietā nāca Pēters Putniņš un parādījās virsraksti, ka “netīrās naudas atmazgāšanas ēra beigusies”. Taču šogad no ASV “FinCEN” ziņojuma sapratām, ka nav beigusies vis. Par to arī izvaicāju FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš tagad atbildīgs par trešo netīrās naudas apkarošanas cēlienu.
Kad FKTK nopietni sāka apkarot netīrās naudas atmazgāšanu – toreiz vai tikai tagad?
P. Putniņš: Vispirms par noguldījumiem. Pēdējo četru gadu laikā, kopš nerezidentu noguldījumu apjoms sasniedza augstāko punktu – gandrīz 60% no kopējā noguldījumu apjoma, tas ir nokritis līdz apmēram 33–35%. Gandrīz uz pusi. Tas ir maz? Tas ir daudz. Mums ir palikuši 6,3 miljardi nerezidentu noguldījumu pret 12,3 miljardiem rezidentu noguldījumu.
Nevar vienā dienā atnākt un sākt lauzt un graut. Mans sākotnējais plāns bija kopā ar ārvalstu partneriem to veikt pakāpeniski. To esam īstenojuši.
Kāds bija sākotnējais mērķis par nerezidentu noguldījumu īpatsvaru? Biju dzirdējis par 20%…
Visi tā koncentrējušies uz skaitļiem. Kāda atšķirība – vai 3% nerezidentu noguldījumu kā Lietuvā vai 12% kā Igaunijā? Pilnīgi nekāda. Atšķirība ir tur, ja kvantitatīvais rādītājs ir tikpat liels kā mums pašlaik, tad risks ir ievērojams. Premjers pareizi pateica, ka jau no paša sākuma to risku neesam spējuši kontrolēt. Nerezidentu naudas plūsmas apjoms Latvijā ir tik liels, ka mums nav tādu resursu, lai to nokontrolētu. Arī citās valstīs to nespēj. Tāpēc arī korespondentbankas aizgāja, ka nespēja šo risku pārvaldīt. Tas nozīmē, ka šis kvantitatīvais rādītājs jānoved tādā apjomā, ko spējam izkontrolēt. Vai tas būtu 4 vai 6%, tam nav nekādas nozīmes.
Palasiet “FinCEN” dokumentu – pārmetumi ir par periodu, kas jau ir vēsture, bet liek šai bankai ciest šodien.
Šajā dokumentā ir pieminēts arī 2017. gads…
Tas viss vēl jāpārbauda. Drošības policija pārbaudīs, vai sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpumi 2017. gadā tiešām ir notikuši. Nesteigsimies ar secinājumiem. Tā ir smalka robeža, ko nevajadzētu pārkāpt. Pats “FinCEN” ietur 60 dienu pauzi, kuras laikā bankai ir tiesības paust savu viedokli un arī mums jāpārbauda saņemtie signāli.
Ar avīzi, kā zināms, var nosist ne tikai mušu, bet arī cilvēku. Amerikāņi ar šo publisko ziņojumu ir nosituši banku. Kāda vairs nozīme 60 dienu pauzei?
Es negribu komentēt citas valsts iestādi, kura atbilstoši savai izpratnei aizsargā savu dolāru telpu. Viņu izpratnē “ABLV Bank” ir nepieņemams viņu sistēmas dalībnieks, un tāpēc aizlieguši darboties “dolarizētajā” telpā. Šo visu nopietni uztvēra arī Eiropas Centrālā banka, kura tieši uzraudzīja “ABLV”, un nedēļas laikā pēdējā vairs nespēja strādāt.
Vai tik tiešām šis paziņojums bija negaidīts?
Jā.
Pirms diviem gadiem Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nerezidentu banku vadību vedis uz ASV, kur viņiem teikts, ka puse vai divas trešdaļas naudas plūsmas ir tādas, kurām nevajadzētu būt. Rudenī finanšu ministre bija ASV, kur norādīts uz to pašu. Kas te negaidīts? Vismaz divi zvani bijuši…
Jautājums ir: kā kurš kādu zvanu tulko? Finanšu sfērā jābūt konkrētam. Saņemtu mājienu politiķis uztvers vienā veidā, baņķieris – citādi. Es pats esmu piedalījies visos šajos pasākumos – gan ar ASV bankām, gan iestādēm. Par daļu no tikšanās reizēm es jums nedrīkstu stāstīt, bet par daļu varu apstiprināt: jau aizejot pirmajām korespondentbankām, tika apšaubīta tā nerezidentu noguldījumu bāze, kas mums toreiz bija. Toreiz tika skaidri un gaiši pateikts: jums visa kā neatbilstoša par daudz. Skaitļi bija dažādi par to, no cik nerezidentiem jāatsakās – 30%, 40%. Šodien mēs jau esam samazinājuši par 50%! Ir izdarīts vairāk, nekā jebkura no korespondentbankām jebkad ir ieteikusi. Bet mums ir jāiet tālāk un risks ir jāmazina.
Latvijas politiķu nostāja krasi mainījās nevis pēc šī ziņojuma, bet tikai pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka terorisma finansēšanas jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Rīgā 8. un 9. martā. Finanšu ministrijas iepriekš noteiktais nerezidentu naudas īpatsvars no 20% pēkšņi samazinājās četrkārt.
Diez vai visu to naudu, kas no Latvijas ies prom, var uzskatīt par netīru. Bet skaidrs, ka risks ir par lielu. Ja ir politiska izšķiršanās valstī to mazināt agrāk, tas ir labi. Pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas pateikusi pretējo. Mēs jau esam tikai likuma piemērotāji, tāpēc jāpiestrādā, lai ir likumisks pamats visām tām darbībām, kuras mums uzticēts veikt.
