Gata Šļūkas zīmējums
Čigāni un romi: vienprātības nav pat pašu starpā 0
Uzmanību piesaista vēsturnieka Kaspara Zeļļa publikācija “Etnonīmi vēsturiski politiskajā diskursīvajā praksē Latvijā”. Viņš, akcentējot vēsturisko un sociāli politisko kontekstu, meklējis atbildes uz jautājumiem: “Kāpēc dažas etniskās grupas vēlas mainīt savu nosaukumu? Kāpēc etnonīmu maiņa izraisa nemierus daļā sabiedrības? Vai mums būtu jāakceptē etniskās grupas nosaukuma maiņa, ja to vēlas šīs kopienas pārstāvji?” Autors apskatījis trīs vēsturiski etnisko grupu – ebreju, romu un vācbaltiešu – problēmu perspektīvas. Par vārdu “romi” un “čigāni” lietojumu K. Zellis raksta, ka arī pašu čigānu vidū nav vienprātības vai nav viedokļa, kā viņi gribētu tikt saukti Latvijā. Pēc kādas sarunas ar čigānu ģimeni izriet, ka “nosaukums “romi” ir pieņemamāks izglītotajai čigānu daļai, kas vairāk domā par kopienas līdzšinējās identitātes maiņu, kurpretim vairākumam mazāk izglītotu čigānu šis jautājums ir vienaldzīgs.” Pētnieka secinājums: “Mainīt citu tautu nosaukumus savā valodā ir grūti, jo tas prasa ne tikai atteikšanos no kādas lingvistiskas tradīcijas sastāvdaļas, bet arī pārskatīt savus stereotipus un aizspriedumus pret konkrēto etnisko grupu. Šīs nomaiņas, manuprāt, ir attaisnojamas tikai vai nu ar pašu etnisko grupu vēlmi pārdefinēt savas kopienas apzīmējumu latviešu valodā, vai arī tad, ja jēdziens ir piesātināts ar rasistisku vai ksenofobisku saturu.”
Reklāma
Reklāma
