Netika tālāk par kaķu medībām 0
Nogatavinājusi teju trīs mēnešus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Medību likuma grozījumus 12. martā skatīja otrajā lasījumā. Deputātiem jāizvērtē trīsdesmit priekšlikumi, kurus iesnieguši gan deputāti, gan Juridiskais birojs.
Pēc garām debatēm komisija tika galā tikai ar vienu no atslēgas jautājumiem – tā priekšlikumu Medību likuma 1. pantā nosauktos medību rīkus papildināt ar loku nosauca sēdes vadītājs Jānis Dūklavs. Kā jau varēja paredzēt pēc pirmā lasījuma, svītrot visus grozījumus, kuros pieminēts loks, bija iesniedzis Ingmārs Līdaka. Taču savā runā deputāts vairs neizteicās tik kritiski kā iepriekš un uzsvēra, ka rosina tikai uz diskusiju un nav “ne vienā, ne otrā pusē”.
Pret loka izmantošanu medībās iebilda arī vairāku dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāves, taču atbalstītāju apvienotie spēki ņēma virsroku – balsojumā deputātu vairākums I. Līdakas priekšlikumu noraidīja.
Kad bija jāsāk debates par klaiņojošu kaķu un suņu likvidēšanu medību platībās, izmantojot šaujamieročus, J. Dūklavs, paredzot, ka arī šim jautājumam vajadzēs laiku un pacietību, rosināja sēdi beigt.
Ja šādā tempā turpināsies likumprojekta izskatīšana, deputātu lēmums par pašiem strīdīgākajiem grozījumu punktiem vēl jāpagaida.
Jāatgādina, ka izmaiņas Medību likumā rosināja zemnieku sūdzības par savvaļas dzīvnieku, īpaši mežacūku, nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības platībām. Viens no karstākajiem tematiem līdzšinējās apspriedēs bija lauksaimniecības un meža zemes proporcija mežacūku medību platībās, tomēr zemnieku un mednieku organizāciju pārstāvjiem izdevās vienoties. Grozījumos noteikts, ka minimālā medību platība, kurā atļauts medīt mežacūkas, ir 1000 hektāru, to skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes. Pagaidām jauni priekšlikumi šajā jautājumā nav iesniegti, taču tas vēl nenozīmē, ka tādi nevarētu izskanēt komisijā un no Saeimas tribīnes.
