Netiek galā ar ūdens zudumiem mājokļos: kāpēc jāmaksā par zilu gaisu? 4
Ekonomikas ministrijā nopūlas ieviest kārtību ūdens patēriņa uzskaitē daudzstāvu dzīvojamos namos, kuru iedzīvotāji ilgstoši pauž neapmierinātību par milzu starpību, kas veidojas starp ūdens patēriņa skaitītāju mājas ievadā un viņu dzīvokļos uzstādītajiem patēriņa skaitītājiem.
Iznākumā viņi spiesti maksāt par ūdeni, kuru nav patērējuši.
Atbildot rīdzinieku, Dzelzavas ielas nama iedzīvotāju, lūgumam, jau pirms diviem gadiem Ministru prezidents Māris Kučinskis bija uzdevis ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam novērtēt, kāpēc veidojas šī starpība un vai ir taisnīgi, ka par to liek samaksāt vienam dzīvokļa īpašniekam.
Vienlaikus ekonomikas ministram bija uzdots sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pievēršot uzmanību ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņu novēršanai. Kā redzams, ministrijai bija vajadzīgi divi gadi, lai piedāvātu, kā tikt galā ar šo starpību un kā uzlabot ūdens patēriņa uzskaiti daudzstāvu dzīvojamos namos.
Ekonomikas ministrijas sagatavotajā projektā piedāvāts ar to tikt galā pašiem namu iedzīvotājiem kopā ar namu apsaimniekotājiem. Un vienlaikus atzīts, ka pašreizējā kārtība esot taisnīga.
Proti, ūdens piegādātāja atbildība beidzas pie nama ievadā uzstādītā skaitītāja.
Savukārt par to, kas notiek namā, lai atbild iedzīvotāji.
Starpības mazināšanai Ekonomikas ministrijā, pirmkārt, iesaka pāriet no katrā dzīvoklī atsevišķi iegādātiem uz kopīgi iegādātiem vienas uzbūves ūdens patēriņa uzskaites skaitītājiem. Turpmāk šo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudi, nomaiņu varētu uzdot, piemēram, dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai citai personai vai vienoties ar ūdensapgādes pakalpojuma sniedzēju.
Tā kā viens no starpības veidošanās cēloņiem ir tas, ka namu iedzīvotāji ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa dažādos datumos, bieži uzrādot mazāku ūdens patēriņu, nekā tas ir patiesībā, turpmāk dzīvokļos būs jāuzstāda ūdens patēriņa skaitītāji ar rādījumu attālinātās nolasīšanas iespēju.
Namos, kuru iedzīvotāji nebūs pārņēmuši nama pārvaldīšanu savās rokās, to pārvaldniekiem turpmāk būs rakstveidā jābrīdina dzīvokļu īpašnieki par nepieciešamību pārbaudīt ūdens patēriņa skaitītājus vismaz trīs mēnešus pirms agrāk veiktās skaitītāja pārbaudes jeb verificēšanas termiņa beigām.
Tāpat namu pārvaldniekiem būs pienākums pārbaudīt ūdens patēriņa skaitītājus,
ja trīs mēnešus pēc kārtas kāds dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis skaitītāja rādījumu vai noteiktajā kārtībā paziņojis par savu prombūtni.
Lai nepieļautu nama ievadā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja aizsērēšanu, noteikumu projektā paredzēts, ka turpmāk iedzīvotāji vai namu pārvaldnieks varēs vienoties ar ūdensapgādes pakalpojuma sniedzēju par ūdens filtra uzstādīšanu pirms šā nama ievadā uzstādītā skaitītāja. Ekonomikas ministrijas ieskatā tā tikšot novērsta saduļķota ūdens nokļūšana ūdensapgādes sistēmā, kas sagroza nama ievadā un dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus.
Namos, kuros pieminētā ūdens patēriņa starpība neveidojas, iedzīvotāji varēs izvēlēties maksāt nevis katru mēnesi, bet par garāku laikposmu vai noteikt izlīdzināto maksājumu. Ieviešot izlīdzināto maksājumu, dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumus varēs nolasīt reizi gadā.
Starpības segšanai piedāvā izvēlēties
Tā kā līdzšinējā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība iedzīvotājiem ļoti nepatīk, turpmāk viņi varēs paši izlemt, kā sadalīt šo starpību. Noteikumu projekts paredz to sadalīt atbilstoši dzīvokļu skaitam namā, domājamām daļām atsevišķos dzīvokļu īpašumos nesadalītajos namos, proporcionāli ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam vai atbilstoši namā dzīvojošo skaitam (ja vien namā nav veikalu, frizētavu vai citu tā dēvēto nedzīvojamo telpu).
Kamēr nama iedzīvotāji nebūs izvēlējušies kādu no piedāvātajiem četriem variantiem, tikmēr ūdens patēriņa starpību segs, sadalot to pēc dzīvokļu skaita namā.
Draudīgi izņēmumi
Noteikumu projekts reizē paredz izņēmumus, kad ūdens patēriņa starpību, tāpat kā līdz šim, tomēr varēs likt samaksāt dažiem vai vienam dzīvokļa īpašniekam.
Pirmkārt, tiem, kuru dzīvokļos ūdens patēriņa skaitītājs nav uzstādīts, laikus pārbaudīts vai nomainīts. Otrkārt, tiem, kuru dzīvokļos uzstādīts prasībām neatbilstošs skaitītājs. Treškārt, tiem, kuri nav ļāvuši pārvaldniekam pārbaudīt skaitītāja rādījumus. Ceturtkārt, tiem, kuru dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem norauts pievienošanas vietas plombējums, kas varētu liecināt par skaitītāja rādījumu sagrozīšanu.
Šie izņēmumi būtībā paredz, ka arī turpmāk vecāka gadagājuma iedzīvotāji varētu iekrist milzu parādos,
laikā nenolasot ūdens skaitītāja rādījumus vai nenododot tos pārbaudei. Tā bija iekritusi pensionētā rīdziniece Leontīne Eitviņa, kurai Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” bija piesūtījis mēneša rēķinu par it kā patērēto ūdeni vairāk nekā 600 eiro apmērā, kurā bija iekļauta visu šī nama 160 dzīvokļu kopējā ūdens patēriņa starpība 388 kubikmetri.
Pārvaldniekam vēstules nebūs jāraksta
Lai nerastos milzīga ūdens patēriņa starpība, turpmāk namu pārvaldniekam būs pienākums noskaidrot starpības cēloņus divu mēnešu laikā, rakstiski paziņojot par nepieciešamajiem pasākumiem starpības samazināšanai, ja trīs mēnešus pēc kārtas starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem šī starpība ir lielāka par 20%. Pašlaik namu pārvaldnieks sarosās tikai tad, ja saņēmis nama iedzīvotāju rakstisku iesniegumu ar prasību novērst ūdens patēriņa starpību. Bet turpmāk iesniegums vairs nebūs nepieciešams.
Ekonomikas ministrijā sagatavotā projekta autori atzīst, ka, ieviešot jauno kārtību, dzīvokļu īpašniekiem pieaugs izdevumi. Jo būs jāmaksā pārvaldniekam gan par vienotu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, turklāt ar attālinātas nolasīšanas iespējām, to nomaiņu, tāpat par paziņojumu izsūtīšanu un biežākām pārbaudēm. Ekonomikas ministrijā plāno, ka jaunā kārtība būtu spēkā no 2019. gada 31. jūlija.
Iedzīvotāji nepiekrīt
Dzelzavas ielas 76/4 daudzstāvu nama komitejas loceklis Arturs Krūskops uzskata, ka Ministru prezidenta uzdoto ekonomikas ministrs divus gadus tīšām novilcinājis un galu galā neko nav izdarījis. Viņaprāt, Ministru prezidents bija uzdevis novērst ūdens patēriņa starpības cēloņus. Bet ministrijā sagatavotajā noteikumu projektā spriests tikai par starpības samazināšanu. Arturs Krūskops pārmet viņam, ka noteikumu projekta apspriešanā nav uzaicināts neviens daudzstāvu nama iedzīvotāju pārstāvis.
“Nekā nevaru piekrist apgalvojumam, ka pašreizējās atbildības sadalījums starp ūdens piegādātāju un patērētājiem ir taisnīgs. Būtībā šis noteikumu projekts paredz neko nemainīt, ar nelielām izmaiņām saglabājot līdzšinējo kārtību,” turpina Arturs Krūskops.
“Patērētāju tiesību aizsardzības likumā skaidri noteikts, ka pakalpojuma sniedzējam, kurš šajā gadījumā ir ūdens piegādātājs, ir pienākums pašam uzstādīt ūdens patēriņa skaitītājus, gādāt par to savlaicīgu pārbaudi un nomaiņu katrā nama dzīvoklī – līdzīgi kā to dara “Latvenergo” vai “Latvijas gāze”. Namu pārvaldniekam vai iedzīvotāju pilnvarotajai personai paredzētā nama ievadā un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu vienlaicīga nolasīšana nekad nebūs iespējama. Tā kā atšķiras šo skaitītāju uzbūve un nolasīšanas precizitāte, uzstādīšanas veids, joprojām veidosies ūdens starpība, par ko būs spiesti nepelnīti maksāt iedzīvotāji. Savukārt namu apsaimniekotājiem tā paver iespējas pierakstījumiem un krāpšanai.”
Viņaprāt, šo aplamo un iedzīvotājiem netaisnīgo ūdens patēriņa uzskaiti var sakārtot,
likvidējot namu ievados uzstādītos skaitītājus un izmantojot tikai dzīvokļos uzstādītos, par kuru uzstādīšanu, pārbaudi un nomaiņu atbildētu nevis dzīvokļu īpašnieki, bet tikai un vienīgi ūdens piegādātājs.
Rīgas pašvaldības uzņēmumam “Rīgas ūdens”, tāpat ūdens piegādātājiem citās pilsētās jānoslēdz tiešie līgumi ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri turpmāk maksātu par ūdeni tikai pēc dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem.
