Netiek galā ar “šmuci”. Ieguldīts miljards, atdeves nav – pēc kanalizācijas revīzijas secina Valsts kontrole 27
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Notekūdeņu jomas sakārtošanā Latvijā pēdējos gadu desmitos “rati ir gājuši pa priekšu zirgam”. Proti, ir izstrādāti risinājumi un veiktas apjomīgas investīcijas notekūdeņu saimniecībā, nereti pirms vispusīgas problēmu un to apmēru izvērtēšanas,” secina Valsts kontrole (VK) savā revīzijā. Kas būtu jādara, lai zirgs tomēr vilktu ratus? Un kādas ir galvenās problēmas un to risinājumi?
Neapgūst pat pusi
Lai gan notekūdeņu apsaimniekošanas sakārtošanā valstī līdz šim ieguldīts viens miljards eiro, revidenti secina, ka Latvijā nav izdevies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to vidē joprojām nonāk ievērojams apjoms neattīrītu notekūdeņu.
“Risinājumi vai nu nav tikuši izstrādāti, vai arī nav bijuši pietiekami efektīvi, lai minētās problēmas novērstu,” otrdien publiskotajā revīzijas ziņojumā vēsta VK.
VK skatījumā arī centralizētās notekūdeņu sistēmas nesniedz plānoto efektu. Dažās revīzijā pārbaudītajās pašvaldībās nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem, bet atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies pat neviena mājsaimniecība.
Turklāt situācijas uzlabošanos neesot veicinājusi pašvaldību “piešprice” jeb līdzfinansējums. Tikai trīs no desmit revīzijas apjomā iekļautām pašvaldībām, bet valstī kopumā 30 no 119 pašvaldībām esot radušas iespēju daļēji līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu.
Tikai 26% gadījumu savāktie notekūdeņi nodoti attīrīšanai, bet 64% mājsaimniecību notekūdeņus nodod attīrīšanai retāk nekā reizi gadā vai nenodod vispār, kas rada apdraudējumu apkārtējai videi. Pārmetumus izpelnījusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas neesot sekojusi, vai attiecīgie noteikumi tiek īstenoti dzīvē.
Revidenti norāda, ka līdz šim šo mājsaimniecību radītie notekūdeņi reti ir nonākuši attīrīšanas iekārtās, un ne pašvaldībām kā notekūdeņu apsaimniekošanas organizatorēm, ne VARAM nav informācijas par to, kur paliek līdz pat 74% decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu. Tāpat steidzami esot nepieciešams risinājums notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos dūņu izmantošanai.
Trūkst motivācijas
Revidenti pārbaudījuši 10 pašvaldības, un viens no secinājumiem – dažās pašvaldībās noteikta nepamatoti augsta maksa par notekūdeņu izvešanu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām – 78,48 eiro par mucu, un, ņemot vērā izvešanas biežumu – līdz 12 reizēm gadā, tas nemotivē iedzīvotājus nepieļaut šo notekūdeņu nonākšanu vidē.
Gan Aizputes, gan Līvānu novadā revidenti konstatējuši nepamatoti noteiktas izmaksas par asenizācijas pakalpojumiem, kā rezultātā iedzīvotāji pārmaksā, bet notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumi guvuši ieņēmumus. Revidentu konstatētajam nepiekrīt Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers, sakot, ka VK revīzijai “piegāja grāmatvediski, bet dzīvē tā nenotiek”.
Uldis Skreivers piekrīt, ka darāmā vēl ir daudz. Lai arī pašvaldībā pirms vairākiem gadiem tapuši saistošie noteikumi, līdz šim centralizētajai sistēmai nav izdevies pieslēgt vēl aptuveni 400 klientus.
“Cīnāmies, mokāmies. Cilvēkiem nav motivācijas. Esam apsekojuši situāciju, devuši laiku pārdomām, lai novērstu trūkumus. Nav noslēpums, ka ir cilvēki, kam bedre iet pāri malām, bet netālu ir upīte,” skaidro izpilddirektors. Nekādas sankcijas līdz šim gan neesot piemērotas. Uldis Skreivers uzskata, ka būtu ar likumu jāievieš obligātā prasība pieslēgties centralizētajām kanalizācijas sistēmām.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) par pamatotu atzinusi VK secinājumu, ka pakalpojumu sniedzēju radītās iespējas pieslēgties centralizētajām kanalizācijas sistēmām netiek pilnībā izmantotas.
“Diemžēl iepriekš priekšlikums nodrošināt pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai kā valsts atbalstu nav guvis atsaucību, līdz ar to pašvaldību sniegtais atbalsts pieslēgumiem izriet tikai no pašvaldību finansiālām iespējām, un, ņemot vērā prognozes, ka turpmāk pašvaldību budžets varētu samazināties vismaz par 10% ieņēmumu daļā, šis atbalsts varētu būt vēl mazāks vai pat neiespējams, tādēļ šim mērķim jāmeklē citi valsts atbalsta veidi,” uzskata Sandra Bērziņa, LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos.
LPS jau 2014. gadā aicinājusi pieslēgumus centralizētajiem tīkliem finansēt no valsts un ES budžeta.
Turklāt jaunajos noteikumos, ar kuriem plānots sakārtot decentralizēti savākto notekūdeņu saimniecību, VK konstatējusi “brāķi”, jo esot pieļautas juridiska rakstura nepilnības, kas var kavēt noteikumu izpildi.
Cer uz reformu
Tikmēr VARAM cer uz Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas pozitīvi varētu ietekmēt ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstību pašvaldībās un veicinātu vienotas pieejas izstrādi notekūdeņu apsaimniekošanai visā Latvijā.
Vakar pēc revidentu ziņojuma VARAM taisnojās, ka piekrīt tikai daļai VK konstatētā. Lai arī ilgstoši galvenais uzsvars ir bijis uz notekūdeņu centralizētas savākšanas un attīrīšanas pieejamības nodrošināšanu un paplašināšanu un attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu, tomēr, izvērtējot vides investīciju ietekmi un efektivitāti, ministrija secina, ka arī nākotnē Latvijā būs vietas, kur racionālāk un ekonomiski pamatotāk būs izmantot decentralizētus risinājumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Šīs jomas politika esot salīdzinoši jauna, tādēļ VARAM piekrīt VK revīzijā norādītajam un turpina strādāt pie šīs jomas regulējuma pilnveidošanas.
VARAM arī piesauc pašvaldību aizdevumu programmu, kuras ietvaros paredzēts atbalsts pieslēgumu ūdenssaimniecības tīkliem izbūvei mājsaimniecībām ar 2152 iedzīvotājiem – interesi par šo izrādījušas sešas pašvaldības, bet tālāk tiek virzīti trīs projekti ar kopējo finansējumu 1,6 miljoni eiro.
VK redzējums nesakrīt arī par ES finansēto projektu mērķu sasniegšanu. Proti, VARAM secina, ka pieslēgumu skaits ir jau palielinājies un ir vērojams pozitīvs progress. Vai ATR būs panaceja, kas ļaus sakārtot notekūdeņu apsaimniekošanu valstī, laiks rādīs.