Savelkot kopā Julitas un Ata šā pavasara atklājumus Krimuldas meža parkā ar 19. gadsimta senatni, varam izdarīt aizraujošu atklāsmi: šis noslēpumainais meža parks ir Latvijā visvecākais rezervāts, jo tā aizsākumi ar vecajām mastu priedēm ir meklējami jau 19. gs. pirmajā pusē. Lūk, tāpēc šodien te atklājas tik daudz dabas brīnumu, un patiesība, ka Julitas un Ata tikko atklātās dižpriedes ir sākušas augt jau pirms tiem laikiem, kad 1817. gadā Kaupo dzimtas pēctecis firsts Johans Līvens nopirka Krimuldas muižu. Laikam tāpēc šajā noslēpumu pilnajā meža parkā ir tik liela dabas daudzveidība, vienuviet lielākais dižkoku blīvums Latvijā un neparasta reto aizsargājamo sugu bagātība. 1
Kā mēs noteicām dižkoku vecumu
Visprecīzāk augošu koku vecumu nosaka ar Preslera svārpsta palīdzību. Tas ir īpašas konstrukcijas visstingrākā zviedru tērauda urbis ar cauru vidu. Ar īpaši smalkas un garas mēlītes palīdzību no urbja vidus var izvilkt koka gadskārtu serdeni, uz kura ar palielināmo stiklu vai mikroskopu var saskaitīt koka gadus, ko parāda gadskārtas. Manā rīcībā bija 40 cm garš Preslera svārpsts, jo garāki šādas konstrukcijas urbji Latvijā ir varbūt tikai daži. Ar savu urbi 2,5 metrus resnajām dižpriedēm es varēju tikt gandrīz līdz serdei, ja pareizi trāpīju uz centru, bet 4,63 m resnajai egļu Mātes karalienei tikai mazliet pāri pusceļam līdz koka serdei. Vecās priedes pēdējos 40 – 50 gados ir augušas ārkārtīgi lēni. Ir laika posmi, kad gadskārtas platums nesasniedz milimetra desmitdaļu, tas ir mata biezumā.
Dižpriedei, kas aug sešus metrus ziemeļos no egļu Mātes karalienes stumbra, apkārtmērs ir 2,53 m, bet vecums pēc mūsu pētījumiem – 250 gadi. Otrajai 2,59 m resnajai dižpriedei, kas aug 21 m uz dienvidaustrumiem no lielās egles, mūsu urbuma serdenis uzrādīja 275 mūža gadus. Bet 3,30 m resnai dižeglei, kas aug turpat, vecums ir tikai 140 gadi. Egļu Mātes karalienes stumbrā izdevās ieurbt 38 cm, teorētiski 33 cm palika nesasniegti. Ieurbtajā serdenī gadskārtu skaits bija 95. Trūkstošajā daļā, ja egle augusi ar tādu pašu ātrumu, vajadzētu būt 67 gadskārtām. Skaitot kopā 95 + 67 + 10, kamēr egle izaug līdz urbuma vietai – 1,3 m garumam, iznāk 172 gadi. Simt gadus jaunāka par savām gandrīz divreiz tievākajām radiniecēm un kaimiņienēm priedēm! Drīzāk ticams, ka jaunības gados lielā egle ir augusi vēl ātrāk, un tāpēc egļu Mātes karalienes vecumu vērtēju kā 160 gadus(vecākā egle Latvijā).
Milzīgi daudz ļoti vecu priežu atradums džungļos pārtapušajā Krimuldas meža parkā pierāda, ka Ministru Kabineta 2010. gada lēmums par dižkoka kritērija samazināšanu priedēm no 3,0 m līdz 2,5m ir pareizs.
Egļu Mātes karalienes atradums sev līdzi ir atvedis 7 svarīgus atklājumus:
* Tā ir dižegle ar lielāko īstenā stumbra apkārtmēru Baltijas valstīs un arī tālāk uz austrumiem.
* Otrs garākais koks Latvijā
* Pirmoreiz ir tā, ka resnākais savas sugas rekordists vienlaikus ir aŗī čempions garumā.
* Atklāts vislielākais dižkoku blīvums Latvijā, kur tik nelielā platībā koncentrējas tāds dižkoku daudzums — 70 hektāros 80 dižkoki.
* Dažādu reto aizsargājamo sugu neparasta daudzveidība.
* Krimuldas meža parks pēc patiesības un būtības ir vecākais dabas rezervāts Latvijā, arī Baltijā.
* Šā brīnuma radītāji un arī saglabātāji ir lībiešu vadoņa Kaupo dzimtas pēcteči, firsti Līveni trijās paaudzēs. Būtu viņi ārkārtīgi vērtīgās mastu priedes nocirtuši, kā to dara mūsdienu latvieši – brīnuma nebūtu. Bet sagadījās, ka arī jaunās Latvijas valdība 1922. gadā šo mežu ņēma aizsardzībā. Sagadījās, ka Otrā pasaules kara laikā mastu priedes nepamanīja. Un sagadījās, ka arī komunisma celtniecības periodā līdz 1974. gadam – nepamanīja. Bet tad jau sagadījās, ka nodibināja Gaujas Nacionālo parku.
