Foto – Guntis Eniņš

Klušu ģimene ir uzmērījusi arī bojā gājušos dižkokus – nokaltušās un nolūzušās piecas dižegles un septiņas dižpriedes. Bet milzīgu, satrunējušu celmu ir daudz vairāk, un tie nav saskaitīti. Julita dižkoku brīnumzemē atradusi arī daudz mazo dabas dārgumu – retos aizsargājamos augus, sūnas un ķērpjus. Šo sugu uzskaitījums vien aizņemtu veselu lapaspusi. Julita man raksta: ”Šis mežs ir starp pašiem krāšņākajiem, sugām bagātākajiem, ko esmu Latvijā redzējusi. Atsevišķu īpašo sugu daudzums (parastais plaušķērpis, dakšveida mecgērija) mani pārsteidza jo īpaši – tik daudz vienuviet šīs divas sugas es līdz šim Latvijā nebiju redzējusi nekur! Kopā ar Gaujas Nacionālajā parkā ne tik ļoti retajām, bet tomēr īpašajām sūnām kažocenēm, nekerām, kā arī dažām atradnēm ar pavisam retām sugām, kā klints pārzobe un Eiropā īpašā zaļā divzobe – tas viss liek brīnumā žoklim atkārties. Šī vieta tiešām ir ļoti īpaša!” 1


Ar Kaupo dzimtas pēcteču svētīgu roku

Man gribējās uzzināt un saprast, kas ir cēlonis šādai brīnumu vietai? Kas te bijis agrāk? Ja skatāmies atpakaļ, tad redzam, ka padomju laikā 1962. gadā tūrisma ceļvedī ”Sigulda” (autori K. Vētra un A. Velde) publicēta Siguldas shēma, kur nepilnu kilometru uz dienvidrietumiem no Krimuldas jaunās pils iezīmēta plaša teritorija ar ierakstu ”Krimuldas meža parks”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Šo 72 ha lielo parku līdz ar citām 24 mežu platībām jaunās Latvijas valdības Ministru kabinets jau 1922. gadā apstiprināja kā ”Aizsargu mežus un parkus”.

1924. gada tūristu ceļvedī ir ievietota plašāka Siguldas un apkārtnes shēma, kur šis parks skatāms nedaudz lielākā mērogā ar visu līkločoto ceļu tīklu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Es gribēju atrast aprakstu un precīzāku senā laika plānu un kādu zīmējumu vai fotogrāfiju no 19. gadsimta par noslēpumaino Krimuldas meža parku. Izskatīju Ilzes Māras Janelis 2010. gadā izdoto lielo grāmatu “Latvijas muižu dārzi un parki”. Tur meklētā parka nebija. Zvanīju pašai autorei, mūsu vislielākajai muižu parku arhitektūras speciālistei. Viņa vairākus gadus bija piedalījusies arī Latvijas parku inventarizēšanas komisijā, lai 1974. gadā izdotu monogrāfiju “Koki un krūmi Latvijas lauku parkos”. Šajā grāmatā ir lakonisks apraksts par 4,88 ha lielo Krimuldas parku. Bet tie ir stādījumi tikai ap muižas pili. Puskilometru tālākais plašais meža parks komisiju nebija interesējis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.