Foto – Guntis Eniņš

Brīnums aug vēl lielāks 1

Klušu ģimene ir uzmērījusi arī bojā gājušos dižkokus – nokaltušās un nolūzušās piecas dižegles un septiņas dižpriedes. Bet milzīgu, satrunējušu celmu ir daudz vairāk, un tie nav saskaitīti. Julita dižkoku brīnumzemē atradusi arī daudz mazo dabas dārgumu – retos aizsargājamos augus, sūnas un ķērpjus. Šo sugu uzskaitījums vien aizņemtu veselu lapaspusi. Julita man raksta: ”Šis mežs ir starp pašiem krāšņākajiem, sugām bagātākajiem, ko esmu Latvijā redzējusi. Atsevišķu īpašo sugu daudzums (parastais plaušķērpis, dakšveida mecgērija) mani pārsteidza jo īpaši – tik daudz vienuviet šīs divas sugas es līdz šim Latvijā nebiju redzējusi nekur! Kopā ar Gaujas Nacionālajā parkā ne tik ļoti retajām, bet tomēr īpašajām sūnām kažocenēm, nekerām, kā arī dažām atradnēm ar pavisam retām sugām, kā klints pārzobe un Eiropā īpašā zaļā divzobe – tas viss liek brīnumā žoklim atkārties. Šī vieta tiešām ir ļoti īpaša!”

Brīnums atrodas 700 m rietumos no Krimuldas jaunās pils un 300 m dienvidos no Kungu gatves, Krimuldas meža parkā. Egļu Māti karalieni ielenc citi dižkoki. No tās sešus metrus dienvidos aug un saskaras ar vainagiem 2,53 m resna dižpriede. 21 m attālāk dienvidaustrumos zaļo otra 2,6 m resna dižpriede, bet 27 m no karalienes tajā pašā virzienā aug dižegle 3,30 m apkārtmērā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Julita un Atis šo pārdžungļoto parku pārstaigāja un pētīja daudzas dienas.

Parka 70 hektāros viņi atrada 77 dižkokus – 6 dižegles, 70 dižpriedes un vienu dižliepu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet ar to Ata un Julitas centīgais pētnieku darbs nebeidzās. Viņi atrada vēl 33 mastu priedes, kuru stumbru apkārtmērs ir no 2,40m līdz 2,49m un 38 mastu priedes resnumā no 2,30m līdz 2,39 m. Tātad kopā ir atklātas, ar augstu precizitāti samērītas un lokalizētas 148 dižpriedes un dižo kandidātes, kuru vecums ir 200 līdz 300 gadu; kopā ar 7 eglēm un vienu liepu atklāti 155 vēsturiskie koki – dabas pieminekļi. Atis ir atšifrējis vēsturiskā parka ceļu tīklojumu, pētījis zudušos apkārtnes vietvārdus.

Jāatzīst, ka ir atklāta lielākā un visblīvākā dižkoku koncentrācijas vieta Latvijā.

Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē “Ozols” šajā teritorijā līdz šā gada 15. maijam bija iezīmēti tikai divi dižkoki. Tagad – trīs.

Klušu ģimene ir uzmērījusi arī bojā gājušos dižkokus – nokaltušās un nolūzušās piecas dižegles un septiņas dižpriedes. Bet milzīgu, satrunējušu celmu ir daudz vairāk, un tie nav saskaitīti. Julita dižkoku brīnumzemē atradusi arī daudz mazo dabas dārgumu – retos aizsargājamos augus, sūnas un ķērpjus. Šo sugu uzskaitījums vien aizņemtu veselu lapaspusi. Julita man raksta: ”Šis mežs ir starp pašiem krāšņākajiem, sugām bagātākajiem, ko esmu Latvijā redzējusi. Atsevišķu īpašo sugu daudzums (parastais plaušķērpis, dakšveida mecgērija) mani pārsteidza jo īpaši – tik daudz vienuviet šīs divas sugas es līdz šim Latvijā nebiju redzējusi nekur! Kopā ar Gaujas Nacionālajā parkā ne tik ļoti retajām, bet tomēr īpašajām sūnām kažocenēm, nekerām, kā arī dažām atradnēm ar pavisam retām sugām, kā klints pārzobe un Eiropā īpašā zaļā divzobe – tas viss liek brīnumā žoklim atkārties. Šī vieta tiešām ir ļoti īpaša!”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.