Šaušalīga padomju zinātnieku iecere: noķert šimpanzi un sakrustot ar nēģerieti. Kas no tās iznāca? 16
Autors – Vilma Veldre, “Planētas Noslēpumi”
Nesen atslepenotie arhīvu dokumenti vēsta par visnotaļ savdabīgu situāciju, kāda savulaik bijusi Padomju Savienībā. Runa ir par eksperimentiem, kuru rezultātā varēja nākt pasaulē dīvainas pērtiķveidīgas būtnes, kas izskatās pēc cilvēkiem…
1926. gada vasarā ar speciālu padomju valdības rīkojumu uz toreizējo Francijas koloniju Gvineju Āfrikā sava dēla pavadībā devās profesors Iļja Ivanovs. Viņam bija dots speciāls un savdabīgs uzdevums – sagūstīt šimpanzes tēviņus un… “sakrustot” tos ar vietējām nēģerietēm, lai tādā veidā eksperimentālā kārtā pierādītu, ka cilvēks, raugi, tomēr ir cēlies no pērtiķa.
Jāpiebilst, jau kopš paša sākuma padomju profesoru vajāja neveiksmes. Pirmkārt, nemaz nebija viegli sagūstīt dzīvniekus. Vietējie iedzīvotāji, kurus profesors bija nolīdzis brašo šimpanžu sagūstīšanai, atbildīgākajā mirklī parasti aizmuka kur nu kurais. Otrkārt, vienreiz kāds negants šimpanzes tēviņš sakoda profesora dēlu, un viņu nācās hospitalizēt. Taču profesors nepadevās, kamēr visbeidzot viņam izdevās īstenot sagūstīšanas plānu.
Taču tad radās cits traucēklis – iezemietes no vietējās cilts izrādījās tik “necivilizētas”, ka pat par naudu nepiekrita kļūt par eksperimenta dalībniecēm. Tostarp profesors piedāvāja patiešām nesliktu naudu, jo jaunās padomju republikas valdība, neskatoties uz valstī valdošo sabrukumu un badu, profesoru bija nodrošinājusi visnotaļ dāsni. Un ar šo naudu tomēr izdevās uzpirkt kādu franču ārstu, kurš it kā nepieciešamas medicīniskās apskates laikā ar veiklas mākslīgās apaugļošanas palīdzību tomēr “apsēkloja” vairākas tumšādainās pacientes.
