Neticamākā bēgšana no PSRS: kā okeanogrāfs Kurilovs aizpeldēja uz Filipīnām 3
Pasaules pilsonis krātiņā
29. janvārī pirms 78 gadiem dzimis okeanogrāfs pēc profesijas un aicinājuma, sapņotājs pēc dabas un pasaules pilsonis pēc būtības – slavenākais bēglis no Padomju Savienības Staņislavs Kurilovs (17.07.1936-29.01.1998).
Bērnību Slava pavadīja Kazahstānas pilsētā Semejā (līdz 2007. gadam Semipalatinska), kur iemācījās peldēt; jau desmit gadu vecumā viņš pārpeldēja Irtišas upi, kas pie Semejas ir aptuveni tikpat plata kā Daugava pie Rīgas. Centās bez dokumentiem iekārtoties uz kuģa jungas darbā, tomēr netika pieņemts. Arī par kuģa kapteini viņam neizdevās izmācīties – traucēja tuvredzība. Mīlestību uz ūdeņiem piepildīja, kļūstot par okeanogrāfu un dziļjūru nirēju. Tāpat viņš lieliski pārzināja meteoroloģiju un astronomiju, nodarbojās ar jogu, pateicoties māsai, kura bija precējusies ar indieti un dzīvoja Kanādā, runāja angliski.
Un tieši māsas, kā arī tēva dēļ – viņš 2. Pasaules kara laikā bija nonācis Vācijas karagūstekņu nometnē – Kurilovs PSRS tika ieskaitīts “neizlaižamo” kārtā – viņu nelaida uz ārzemēm, pat ne uz sociālistiskā bloka valstīm, arī atvaļinājumā ne, nemaz jau nerunājot par zinātniskām konferencēm.
Kādu laiku to var paciest, taču cilvēkam, kurš pēc pārliecības ir pasaules pilsonis, nemitīgi pakļauties ierobežojumiem ir neiespējami, tādēļ 1974. gada decembrī Staņislavs Kurilovs izšķīrās par bīstamu soli: viņš devās kruīzā ar laineri “Padomju Savienība”, kas no Vladivostokas bez nevienas pieturas krastā peldēja līdz ekvatoram un atpakaļ. Relatīvi netālu no Filipīnu krasta okeanogrāfs izlēca no kuģa un trīs dienas pavadīja okeānā, kamēr bez ēdiena un dzēriena, bruņots tikai ar pleznām un brillēm, nopeldēja simts kilometrus līdz krastam – un brīvībai.
Savās atmiņas Staņislavs Kurilovs rakstīja, ka, ieraugot kruīza sludinājumu, esot sajutis cerību “gluži kā savvaļas dzīvnieks, kuru grasās izvest pastaigā, pirms pieķēdēšanas uz mūžu”. Tādēļ lēmums par braukšanu ticis pieņemts viegli.
Interesanti, ka kuģis, kuram bija lemts aizvest Staņislavu Kurilovu brīvībā, bija būvēts 20. gadsimta 30. gados Vācijā un sākotnēji tika dēvēts “Ādolfs Hitlers” – baumo, ka tā iecerēta kā fīrera privātā jahta. Kara laikā to nogremdēja, taču padomju inženieri kuģi izcēla, un tas kļuva par lielāko kruīzu kuģi PSRS.
