Paaugstinātais koeficients neglābs 0
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste un tagad arī Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) pastāstīja, ka ar valdības vadītāju Māri Kučinski panākta vienošanās 2018. gadā izstrādāt lauku koeficientu, lai piesaistītu speciālistus.
“Finansējumam lauku ģimenes ārstu atbalstam jābūt vismaz trīsreiz lielākam nekā Rīgas un Pierīgas ārstu atbalstam. Tā tas ir normālās Eiropas valstīs,” skaidroja Kozlovska.
Var runāt par finansējuma palielinājumu, bet jau ilgāku laiku neesot neviena ģimenes ārsta, kurš būtu izteicis vēlmi strādāt Latgalē. No vienas puses, būs paaugstināts koeficients, bet, no otras puses, valsts maksātā galvasnauda ārstam par katru pacientu saruks, jo iedzīvotāju Latgales reģionā kļūst arvien mazāk, secināja Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns.
“Katrā novadā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, gada laikā tiek slēgta viena ģimenes ārsta prakse. Tas nozīmē, ka pat tad, ja kāds ģimenes ārsts aiziet pensijā un izbeidz savu darbu vai pārceļas uz citu teritoriju, viņa vietā nav neviena, kas gribētu turpināt darbu. Nav arī pacientu, kuri reģistrētos jaunajā praksē. Tādēļ šobrīd nevar runāt par to, ka Latgalē trūkst ģimenes ārstu. Lai ģimenes ārsts varētu uzturēt savu praksi un nopelnīt sev normālu darba samaksu, viņam vajag vismaz 1200 pacientu,” sacīja veselības aprūpes naudas apsaimniekotājs Latgalē J. Pitrāns.
Nokavēts vismaz par desmit gadiem
Daugavpils pilsētas pašvaldības vadītāja padomniece veselības aprūpes jautājumos, bijusī Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode uzskata, ka, piešķirot gandrīz 200 miljonu eiro papildu naudu medicīnai, esot nokavēts vismaz par desmit gadiem.
Daugavpils slimnīcā nevarot pilnvērtīgi strādāt insulta vienība, jo jau ilgstoši neesot iespējams atrast neirologu, lai varētu nodrošināt diennakts dežūras. Rīgas ārstam par dežūru valsts klīnikā tiek maksāts līdz 70 eiro, Daugavpilī sola 500 eiro pēc nodokļu nomaksas, un tik un tā ārsta neesot.
“Izlasot valdības pieņemto Veselības ministrijas konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes reformu, man kļuva skumji par tiem cipariem, kas tajā ierakstīti. Daugavpils reģionālā slimnīca būs vienīgā, kas sniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību mūsu reģionā, un Veselības ministrija ir ieplānojusi no 840 gultām, kas šobrīd ir visā sadarbības reģionā – Preiļos, Krāslavā, Daugavpilī, kā arī novadā, atstāt 348 gultas. Tas ir ļoti maz. Akūti slimam pacientam, kas nonāk slimnīcas uzņemšanas nodaļā, ir vienalga, cik gultas un ārstu tur strādā, viņam ir jāsaņem palīdzība. Par šo situāciju esmu rakstiski informējusi Ministru prezidentu un ceru sagaidīt atbildi,” pastāstīja I. Vaivode.
I. Vaivode līdztekus administratīvajam darbam strādā par pediatri, un viņa uzskata, ka ģimenes ārsta praksē, kā arī slimnīcā lielākā problēma ir tā, ka ārsti nerunā ar pacientu: “Visas problēmas sākas no tā, ka ārsts nepasaka un pacients nezina. Ļoti daudzas problēmas atrisinātu, ja notiktu savstarpējā komunikācija. No Eiropas Savienības fondiem ir piešķirta nauda veselības veicināšanai. Nu tad pajautājiet saviem ģimenes ārstiem, ko jūs varat dabūt no valsts bez maksas. Aizejiet pie ģimenes ārsta un palūdziet nosūtījumu uz krūts, kā arī dzemdes kakla vēža profilakses bezmaksas izmeklējumiem. Bez maksas ir arī zarnu vēža profilakse. Esmu pamatīgi pētījusi krūts vēža problēmu Latvijā – diemžēl tikai 34% sieviešu atnāk uz valsts apmaksāto mamogrāfiju. Problēmas sākas tad, kad pacients kautrējas pajautāt, bet ārsts nestāsta, sak, ka tikai nav vairāk jāstrādā, jo bez visa tā noslogojums ir ļoti liels.”
Rindas arī citās valstīs
Saeimas deputāts Hosams Abu Meri (“Vienotība”), kurš ir arī gastroenterologs, norādīja, ka papildu nauda, ko medicīnai plāno piešķirt 2018. gadā, “nenozīmē, ka uzreiz pie ģimenes ārstiem tiksim bez rindām, ka pie speciālistiem vairs nebūs jāgaida un visus nepieciešamos izmeklējumus nodrošinās bez gaidīšanas rindā”.
H. Abu Meri: “Lai jūtami uzlabotu mūsu medicīnas sistēmu, papildus ir nepieciešami apmēram 500 miljoni eiro. Bet arī tad viss nebūs pieejams uzreiz un nekavējoties, rindas tik un tā tiks regulētas, dodot priekšroku tiem, kam ir akūtākā situācija.
Esmu bijis Itālijā, Anglijā, Īrijā, Francijā un zinu, kā tur darbojas veselības aprūpes sistēma. Regulāri kontaktējos ar savu draugu, kurš dzīvo Kanādā. Lai šajā bagātajā valstī tiktu pie gastroenterologa par valsts naudu, nepieciešami trīs mēneši. Ļoti ceru, ja naudas būs vairāk, nevajadzēs, piemēram, vairs gadiem gaidīt endoprotezēšanu vai ilgstoši stāvēt rindā, lai veiktu ceļa locītavas operāciju.”
